Nafta par velti, skrūve par polšu

Replika par humanoīdu pielāgošanās spējām

Safārētā sensācija par naftas negatīvo cenu izraisīja publikā ekonomiski erotisku fantāziju uzliesmojumu: nu tik sāksies lukna dzīve, iebrauksim benzīntankā, pieliesim bāku un mums pie kases piemaksās! Nu neko daudz varbūt, bet tak jau kāda kapeika. Un ja reiz degviela būs par velti, mūsu dzīve mainīsies, ak kā mainīsies!

Šī replika nebūs ne par to, ar ko atšķiras reālas naftas cena no naftas kontraku cenas, ne par to, ka benzīns netek kā bērzu sula no saurbtiem kokiem, ne arī par to, ka benzīna cenu uzpildes stacijā pamatā veido nodokļi un viskaukascits, ne sākotnējā izejviela. Un ne vārda par pasaules energoresursu ģeopolitiskajiem un makroekonomiskajiem aspektiem.

Un vēl, dārgo lasītāj, ja tevi kaitina atmiņas par seniem laikiem, piepušķotas ar vecām anekdotēm, – arī tad šī lektīra nav domāta tev. Tālāk būs par to, ka puslīdz brīvā tirgū ikkatras izmaiņas, gan pakāpeniskas, gan pat diezgan krasas, izraisa pāreju uz jaunu līdzsvara stāvokli. Un kādas atsevišķas preces lētums, vai arī citas dārgums, pats par sevi mūsu dzīvi radikāli nemainīs.

Continue reading “Nafta par velti, skrūve par polšu”

Vēlreiz un lēni par to (Covid19) pašu (II daļa)

Izvērstas atkāpes par jau publicēto

Pirms nedēļām divām, pie reizes atgādinot par pašizsludināto moratoriju attiecībā uz valdības apdiršananu rīcības komentēšanu līdz ārkārtas stāvokļa pirmā termiņa beigām, šeit blogā publicēju kāda sava preses komentāra plašāku versiju, kura pirmajā daļā izvērsos par skaitļu pašhipnotisko spēku, kā arī iespraudu vēsturisku atgādinājumu par to, ka jaunas sērgas atnāk un paliek šeit uz dzīvi. Un sabiedrība ar laiku tam piekārtojas.

Otrā iztirzājuma daļa bija paredzēta atlikušajām divām tēmām: kāda būs sabiedriski politisko un makroekonomisko procesu attīstība. Mana vilcināšanās šo prātojumu daļu pabeigt ir gauži saprotama: informācija nāk klāt milzu lēveņiem, visu izķidāt nevar pagūt, bet uzrakstītās oriģinālas idejas izrādās novecojušas vēl pirms pabeigta rindkopa.

Sarindojot savas atlikušās piezīmes, iznāca tādas kā trīs kaudzītes:
– tēmas aspekti, ko manuprāt skaidri saprotu;
– makroekonomiskie skaitļi, kuru ietekmi nu nekādi nevaru saprast,
– un tad vēl gauži spekulatīvi pieņēmumi par mūsu varonības apstaroto ceļu uz zilo tāli un gaišo nākotni, kurā visiem mums būs ļauts diet. Pēc tam.

Continue reading “Vēlreiz un lēni par to (Covid19) pašu (II daļa)”

Vēlreiz un lēni par to (Covid19) pašu (I daļa)

Izvērstas atkāpes par jau publicēto

Rīgas Apriņķa avīzes aicinājums rakstīt par C19 nāca drusku tā kā nelaikā: savu krīzes sākuma posma sakāmo jau biju publicējis blogā, savukārt avīzē feļetonam atvēlētā vieta būtu daudz par mazu nopietnākai analīzei, un piedevām esmu apņēmies nelamāt valdību vismaz līdz 14. aprīlim. Izčinkstēju no redaktores dubultu laukumu, un visnotaļ kompresētā veidā uzrakstīju par savu redzējumu, cik nu neitrāli iespējams.

Artiķelis izraisīja interesi, bet daži jautājumi rāda, ka daudz kas no tā bijis pārāk grūti uztverams teksta konspektīvā stila dēļ.

Tad nu šeit nāks pilnāka versija, ar pagarām atkāpēm ilustrācijai un manu prātojumu pamatošanai. Un jāatkārto: šeit nebūs ne valdības kritikas, ne padomu, kā rīkoties tālāk. Centīšos ieskicēt scenārijus, kas izriet no loģiskiem secinājumiem. Ko ar to visu iesākt, – lai paliek citai reizei.

Continue reading “Vēlreiz un lēni par to (Covid19) pašu (I daļa)”

Draudi, briesmas un ienaidnieki

Dažas piezīmes pašpasludinātā moratorija priekšvakarā

Pagājušās ceturtdienas vakarā valdība beidzot sāka nākt klajā ar kaut kādiem puspasākumiem epidēmijas iegrožošanā, un tam par godu nākošajā dienā, kas iekrita piektdienā, 13. datumā, es jūtu uzplūdā publiski aicināju to atbalstīt. Lai nu kāda tā valdība mums ir iegadījusies, (1) tā ir mūsu pašu ievēlēta, un (2) citas šobrīd nav un nevajag. Manā saprašanā šī nu ir tā reize, kad jārīkojas nevis ierastajā “mēs pret viņiem”, vai “mēs pret tiem citiem”, bet gan “kaut kā kopā jāizkuļas”.

Tā kā sekojošie nopietnākie lēmumi, kā starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, stājas spēkā ar šo otrdienu, un būs spēkā pirmajā piegājienā līdz 14. aprīlim, tad es arī uz šo laiciņu pašizolēšos gan fiziski, gan arī valdības aplamāšanas nozīmē.

Bet līdz tam dažas piezīmes, – ne par vīrusiem un epidēmiju vēsturi, ne ar gudriem padomiem veselības aizsardzības profesionāļiem, kā tad būtu bijis pareizi rīkoties.

Continue reading “Draudi, briesmas un ienaidnieki”

Apkarošanas plānošana, izpilde un kontrole

Sens blēņu stāsts skarbajā mūsdienu realitātē

Pērnā gada beigās sākās ziņu tērcīte par to, ka tiks skatīts Latvijas progress Moneyval rekomendāciju izpildē, un tad, ka tas jau tiek skatīts, un tad, ka ir izskatīts, un ka vairumis no 40 rekomendācijām ir izpildītas, bet kāds špilkumiņš vēl ne, un to tad pamazām vēlāk atkal, un tā bez gala.

Plašākai publikai tā arī netika paskaidrots, ka “progress” tiek vērtēts pēc iesniegtā plāna un tā izpildes pārskata. Tā ir tāda tabuliņa, kurā sarakstīts pa rindiņām, kas tā kā būtu jādara, un atķeksēts, kas tā kā būtu izdarīts. Pērnā gada histērija, kas ap šo visu ņemšanos bija sacelta, radīja iespaidu, ka runa ir par hadronu paātrinātāja mēroga būvi ar kalnos izraktu tuneļu kilometriem un miljardu vērtu iekārtu uzstādīšanu, un akvaivaiakvaivai, kā mēs šos darbus kavējam. Realitāte savukārt ir tik piezemēti prasta, ka bija neērti to smalkāk skaidrot: jāuztaisa papīru mapīte, kas lepni raportētu par plāna izpildi.

Ideālajā variantā tā vēl arī pamatotu fuktuka amatpersonu straujo nomaiņu un dotu vēl kādu cerību atgriezties pie shēmas par dažu likvidējamu banku nodošanu izlaupīšanai pareizajiem ļaužiem.

Disonanse starp notiekošā faktisko primitīvumu iepretim uzforsētajam publicitātes patosam uzjundīja manā atmiņā kādu notikumu no septiņdesmito gadu vidus, ko labprāt stāstu kā jautru joku. Pareizāk sakot, stāstīju kā joku, pēdējo notikumu iespaidā to turpmāk stādīšu priekšā kā nopietnas pieejas paraugu.

Continue reading “Apkarošanas plānošana, izpilde un kontrole”

ĀPPPA II daļa

Marginālijas un spekulācijas

[Raksta I daļu lasīt šeit]

Trešdienas raidījumā izskanēja arī pa kādai frāzei, kas neguva turpmāku attīstību jau iepriekš minētā TV formāta dēļ. Labprāt būtu iesaistījies kādā kašķītī par katru no tām, bet centos uzvesties pieklājīgi. Izmantošu iespēju savu sakāmo ieskicēt šeit.

Zanders par Lemberga procesa mečiarizāciju un gaismas spēki par Lemberga “izelšanos”

Nav noslēpums, ka Māris Zanders diezgan cītīgi seko notikumiem Centrāl– un Austrumeiropā, un viņš pasvieda variantu, ka ar Lemberga kgu varētu darīt tāpat kā ar ūberskandalozo Slovākijas līderi Vladimiru Mečiaru. Proti, likt mierā ar kriminālām tiesvedībām, – apmaiņā pret klusu pensionāra dzīvi.

To, ka salīdzinot ar Mečiaru, mūsu poltiķi un pat par “reketa karaļiem” nominētie ir pilnīgas dievgosniņas, es tā kā pa miglu zināju. Pēc raidījuma pašķirstīju publiski pieejamo info, un tik tiešām, notiesāts viņš nav. “Nopelnu saraksts” tai pat laikā Mečiaram ir patiesi unikāls, pat ar CE raibās vēstures olekti mērot. Stāsts gan ir daudzkārt komplicētāks, bet svarīgs TV raidījuma kontekstā ir cits faktors: par Lemberga procesa mečiarizāciju neviens cits runāt nevēlējās (iespējams, zināšanu trūkuma dēļ), bet cits caur citu draudzīgi vidžināja, ka process jau ir ļoti ilgs, jaunāks neviens nekļūstot utt.

Še nu ir tā reize, kad nepiekrītu ne vienam, ne otram no izskanējušajiem viedokļiem.

No vienas puses, mūsu tiesu vara nav spējīga šai brīdī taisīt tādu brīnumainu pirueti. Lembergs tiek vajāts jau padsmit gadu, un šajā stadijā pēkšņi piedāvāt viņam mierīgas vecumdienas apmaiņā pret velszinko, – tas nav iespējams. Mūsu tiesas ir vājas un izkurtējušas kā vecas bekas, bet tieslietu ministra un ģenerālprokurora aumež stulbos ģīmjus, kad viņiem bija jāatzīst, ka šamie nejēdz pilnīgi nekā no ES likumdošanas (kad bija jāatjauno amatā LB prezidents Rimševica kgs) mēs mūžam paturēsim siltā piemiņā.

Pastulba prokuratūra, impotentas tiesas un histērisks tieslietu ministrs nav tā kombinācija, kas spētu lauzt bezcerīgi ilgo ņemšanos ap Lemberga lietu.

No otras puses, pilnīgi aplamas ir runas par to, ka “Lembergs ir izelsies”. Atgādināšu, pirms gadiem 10+ presē kā vispārpieņemts termins tika lietots apzīmējums “Lemberga oponenti”. Varat man parādīt to publiskās komunikācijas miskasti, kurā sakrituši visi kokaļi, skoki un citi “biznesa ģēniji’? Kur palicis šarmantais Ainārs Gulbis, ar kura vekseli formāli visa lieta ievārījās? Liecināt tiesā sevis paša izprovocētā procesā viņam vaļas neatrodas. Kas attiecas uz tiesu varu, tad izelsusies ir drīzāk tā, nekā Lembergs: sākotnēji spriganie prokurori ir notinušies, aplaupītie cietušie miljonāri liecina negribīgi, un process velkas un velkas.

Un vilksies. Un nekādas mečiarizācijas tuvākajos gados nebūs. Būs notiesājošs spriedums, nezinu, par ko tieši, bet būs. Tas tā kā nākošgad beidzot ir sagaidāms, tam sekos pārsūdzība un otrā instance, – vēl pāris gadiņu.

Lemberga kga vitalitāte un bezbremžu nekaunības līmenis ir faktors, ko visi viņa “oponenti” un vienkārši ļaunvēļi nav pareizi novērtējuši.

Oligarhi, gaismas spēki un masu mēdiji

Kādā brīdī raidījumā uzbildos, ka dalījums “oligarhos” un “nepārākoligarhos” mūsdienās ir zaudējis nozīmi, jo pats termins ir 19. gadsimta produkts. Viena no komponentēm – kontrole pār ietekmīgiem masu medijiem – vairs nav aktuāla sociālo platformu laimetā. Tas ir tā vienkāršā iemesla dēļ, ka masu mēdiju monopols ir beigts un pagalam. Par to šai blogā ir rakstīts krustu šķērsu, un mūsu publiskā diskusija ar Zigudu Zaķi un dr. Ivaru Ījabu speciāli organizētā divdienu pasākumā ir viesusi pilnīgu skaidrību šai jomā. Bet gaismas spēki nerimstas un turpina klukstēt: oligarhi, oligarhi oligarhi… Un man kā arguments tika uzrādīts nokaujošais: bet Ventas Balss? Tur tak ir pilnīgs viena viedokļa monopols, un persona, kas to kontrolē, tādēļ ir sevišķi ļauns oligarhs! Teikšu atklāti, izdzirdot šo megastulbību no it kā cienījama žurnālista mutes, es apjuku.

Izrādās, kontrole pār lokālu lapeli ar deklarētu tirāžu 4500 ir oligarha pazīme! Salīdzināšanai: Lemberga kontam tviterī ir 26400 sekotāju, bet Zandera – 60400.

Screen Shot 2019-12-22 at 2.54.59 PMScreen Shot 2019-12-22 at 2.54.06 PM

Pirmajam tātad 10x vairāk, bet visu oligarhuoligarham Zanderam – vēl divtik daudz. Un kā tad klasificēt to daudzdesmit novadu priekšniekus, kuriem visiem ir līdzīgas lapeles? Nē, to šai sarakstā nebūs, jo gaismas spēki ir nolēmuši, ka olgarhu ir tieši trīs gab., un turpina buldurēt par Ventas Balsi. Nožēlojami, bet tā ir realitāte.

Zilonis istabā: kāpēc tieši un tikai Lembergs?

Šī tēma uzpeldēja, bet galu galā tika nomurdzīta. Kādēļ no gaismas spēku nominētajiem oligarhiem sankcijas ir tikai pret vienu konkrētu, bet pret pārējiem diviem nav? Ar ko šamais tik ļoti atšķiras? Tieslietu ministrs tak pilnīgi atklāti ir draudējies, ka dosies arī uz Rīgas ostu, ugunīgu zobinu vēzēdams, un atradīs tur kauko viskauko, un tad tik nu būs.

Piedāvāju savu redzējumu ostu jautājumā, kurš nekādi nevarēja iekļauties TV raidījuma formātā.

Tātad: ASV sankcijas attiecas uz Ventspils brīvostas pārvaldi un vairākām sabiedriskām organizācijām. Par pēdējām viss skaidrs: tās savāca sieciņus no lohiem un caur to uzturēja Lemberga kga personu. Spriedums vienkāršs, – gaļa pār kārti un āda baļļā. Ar brīvostu cita situācija, smalki izsakoties, tā ir “Atvasināta publisko tiesību juridiska persona”. Tautas valodā sakot, persona juridiska, bet saimniecība nepersoniska. Šo atvasināto personu arī no sankciju saraksta izņēma neticamā ātrumā, tūdaļ pēc Lemberga kga katapultēšanās.

Jaunkomunistu draudi izrēķināties ar oligarhiem Rīgas ostā man rādās panākumu skurbuma uzvēdīta tukšdiršana.

Pati Rīgas brīvosta ir tādā pašā statusā kā Ventspils, un tās pārvaldē atrodas lēvenis interesantu personāžu, bet neviena no šobrīd gaismas spēkus interesējošiem. Lielu biznesu daļu ostā nodrošina privāts uzņēmums SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO), un ap šī uzņēmuma aktivitātēm ir vijušās ne mazums leģendu. Arī manā atmiņā bija palicis sapiņķerēts īpašumattiecību un krustiski saistītu biznesu tīkls, un šādā neskaidrībā ietamborēt publikai 3A kā visa ļaunuma sakni tiešām nebija grūti.

Izrādās, ka metodiskā kārtā īpašumattiecības šai saimniecībā ir sakārtotas. RTO kontrolējošais īpašnieks ir skaidri redzams, SIA Multi Capital Holdings (MCH) izveidojusi un Uzņēmumu reģistrā reģistrējusi kompānijas padomi, kurā, sākot ar 2019. gada 16. augustu, darbojas bijušais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons (Charles William Larson Jr., padomes priekšsēdētāja vietnieks), Ainārs Šlesers (padomes priekšsēdētājs) un Andris Šķēle (padomes loceklis). Opā!

Te arī ir fundamentāla atšķirība: kamēr Ventspils brīvostas amatpersona Lemberga kgs publiski nolād NATO kareivjus par čurāšanu pilsētas puķu dobēs, un pie reizes zākā NATO par okupantiem, RTO kontroles visaugstākajā līmenī parādās ASV vēstnieks Latvijā, bijušais, protams. Bet Č. Larsons nav ne karjeras diplomāts, ne Obamas administrācijas izpalīgs. Interesenti var bez grūtībām iepazīt šī republikāņu partijas senatora, tagad augsta līmeņa lobista biogrāfiju.

Tātad: ja par Ventspils ostu un Lemberga kgu ziņas pāri okeānam skrien vēstniecības un gaismas spēku redakcijā, tad RTO ziņo pa taisno.

Pats MCH reģistrēts raksturīgā adresē Dzirnavu ielā, un pazīstot personāžus, man nav ne mazāko šaubu, ka uzņēmējdarbības vide šeit ir sakārtota bez vainas.

Pārejam pie sazvērestību teorijām

Savās replikās no konkrētiem faktiem, un vēlāk caur vijīgu faktu interpretāciju, esmu nonācis līdz pavisam šķidrai sadaļai. Varat uzskatīt to par muldēšanu, varat par pravietošanu, – kā kuram patīk.

Pētot visas publiski pieejamās ziņas par liela mēroga ķezām Latvijā pēdējos gados, esmu nonācis pie secinājuma, ka gandrīz visām no tām ir lielāka vai mazāka sasaiste ar Ukrainu. Tie, kas cītīgi seko ASV prezidenta grūtajam liktenim impīčmenta laikā, būs jau pamanījuši, ka sižeta krievu līnija ir izelsusies un tās vietā ir viena vienīga Ukraina. Bet ar šo visu saistītie personāži – viceprezidenta Baidena dēls un viņa sobutiļņiks skaidri redzams Winergy un tātad Norvik/PNBbankas raibajā liktenī. Starp citu, līdzīgi kā Lemberga kgu, arī AB LV banku nopļāva pēkšņa iekļaušana sankciju sarakstā. Un milzīgā muļļāšanās ap ļaušanu vai neļaušanu sākt izmaksāt klientu naudu pēc būtības reducējas uz vienu jautājumu: iestādes prasa visu informāciju par klientiem. Tātad arī par leģionu ukraiņu kontu. Interesanti, ne?

Savukārt iepriekš neiegaismota likvidatora nozīmēšana PNB var tikt izskaidrota ar to pašu: sūds par dalāmajiem miljoniem, svarīgākais ir tas, ka likvidators prot rīkoties ar tabulām un sakārtot vajadzīgo info viegli saprotamā veidā. Bet Lemberga kgm raksturīgā kārtā bija interese un intereses ļooooti daudz kur. Caur pāris trīs personām varam ieraudzīt gan Winergy, gan Citadeles banku. Tas tā, sazvērestības teoriju stiprināšanai.

Lai pabeigtu ar kaut jele kādu konstruktīvismu, piedāvāšu gaidāmu šovu sarakstu:

•  Trampa privātais advokāts Džuliani kgs uzraks Baidenu/ukraiņu saiti Rīgā, un pat ja neatbrauks personīgi, pietvītos ar to pusi pasaules;

•  publiskajā telpā atjaunosies tēma par Citadeles privatizāciju (fonam: to par draudzīgu cenu ieguva grupa, kas saistīta ar demokrātu smagsvaru Keriju, kamēr Luminor par nesalīdzināmi lielāku summu pārņēma ar republikāņu administrāciju saistīti fondi), Citadeli pārdeva LPA, kas atradās EM pārraudzībā, kurā savukārt ministrēja DRO;

Dana-Reizniece-Ozola-sahs-sportazinas

•  sakarā ar UK izstāšanos no ES mūsu bāliņi brīnīsies, kāpēc tas budžets tāds knapāks atkal, bet jaunā nekaunīgā partiju finansēšanas shēma paliks, kāda bijusi. Uz kaut ko taču ir jāpaļaujas šai dzīvē, vai ne?

[Raksta I daļu lasīt šeit]

 

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

 

ĀPPPA (Ārpusētera piebildes pie “pakaries atejā!”) I daļa

Blogera neticamie piedzīvojumi TV raidījumā

Trešdienas vakarā metapolitiskas pļāpāšanas cienītājiem bija iespēja stundiņu pavērot kārtējo seriāla epizodi. Raidījuma tēma – sarunas par sankcijām pret Lemberga kgu un kas kuram šai sakarā būtu darāms, jau pati par sevi bija tāda paabstrakta, pašam Lemberga kgm klāt neesot. Piedevām raidījuma vadītāja piedāvātais monotonais tonis, vairuma dalībnieku pelēki atbalstīts, varēja iemidzināt ne tikai skatītājus, bet arī uzaicinātos.

Raidījuma ieraksts pilnā garumā ir viegli sasniedzams, bet divas spilgtas epizodes, iesviestas tvitera duļķainajos viļņos, sacēla negaidīti lielu reakciju. Acīmredzamais raidījuma formāta radītais ierobežojums (vairāk kā pusducis runātāju mazāk kā stundu neto raidlaikam) nepieļauj gandrīz nekādu argumentāciju, par dziļāku iztirzāšanu ij nerunājot, un man šķita, ka tas visiem ir skaidrs.

Izrādās, ka ēterā pateiktais, bet nepaskaidrotais, kā arī aizkadrā palikušais un nepateiktais, ir publiku visnotaļ uzjundījis. Lai daļēji aizpildītu šos tukšumus, piedāvāju šeit dažas replikas.

Continue reading “ĀPPPA (Ārpusētera piebildes pie “pakaries atejā!”) I daļa”

Koalīcija uzklausa, spriež un izvirza

Palīgs ziņu saprašanai par LB prezidenta kandidāta izvēli

Tikai šonedēļ nostabilizējās pēdējais kandidātu četrnieks Latvijas Bankas prezidenta amatam, vienam no augstākajiem un vislabāk apmaksātajiem posteņiem mūsu valstī. Process attīstas nedaudz atšķirīgi no tā, kādas ir bijušas ņemšanās ap VID vadības izvēli un raibu sarakstu citu vakanču aizpildīšanu, un rodas dabisks jautājums, kādēļ viss notiek tieši šādi un nevis citādi. Te nu būs mazišs izpalīgs ziņu labākai saprašanai un varbūt pat pašu procesu vērtēšanai.

Continue reading “Koalīcija uzklausa, spriež un izvirza”

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Vēlreiz par parakstīšanos, ar atkāpēm un prātojumiem

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās elites barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai šķiet likumsakarīga. Par spīti tam, ka atlajdēju pirmajās rindās karogus vicina visodiozākie personāži, process ij netaisās stāties.

Continue reading “Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!””

Pavļiks, Grieta un Slava

Prātojums par vainīgajiem, tiem citiem, protams

Stāsts. Reiz senā senā pagātnē, tā ap Maskavas Olimpisko spēļu laiku, no padomijas galvaspilsētas pārbrauc mājās kādas tālo ziemeļu tautas priekšstāvis, iespaidu un jaunu atziņu pārbagāts. Izrādās, ka Karlamarksunengeļs ir divi dažādi cilvēki, Slava Metrevelli – viens cilvēks, bet Slava KPSS, kā izrādās, nemaz nav cilvēks. Un vēl esot tāds veikals “Princips”, kurā gan čukča pats nav bijis, bet tajā “Principā” viss esot, pilnīgi viss esot, to visi saka.

Tolaik šī skolnieku anekdote skaitījās tīri asprātīga. Man šodien būtiski iezīmīgs šķietas nevis tas, par ko zvaigājām tolaik, bet gan gluži otrādi, – tas, kas tolaik šķita pilnīgi normāls. Proti, mēs staigājām pa Rīgas centru, milzu burtiem rakstītā lozunga “SLAVA KPSS” neona gaismas apspīdēti, un tas šķita normāli. Pasmieties varējām par nenormālo ziemeļbriežu ganu, kas nezināja, kas tas tāds ir Slava Kāpēeses, un kāpēc šamais tiek reklamēts no māju jumtiem.

Continue reading “Pavļiks, Grieta un Slava”