Pār gadskārtu audits nāca II

… bet dažiem pa tam lāgam ir piezagusies Tuklā Ziemeļu Lapsa…

Iepriekšējā sērijā

Jāsāk ar atkāpi, jo kopš raksta pirmās daļas pagājis krietns brītiņš, un daudz kas ir attīstījies starplaikā.

Atgādināšu pirmās daļas sižeta aizsākumu. Kāds mans sens kollēga reiz pēkšņi sāka sprēgāt FB diskusijā, aprājot ļaunos, kas aumež nepamatoti aprunā Norvik PNB bankas gaišo nākotni. Izrādījās, ka Dainis B. sēž Londonā un viņa darba devējs ir tas pats Guseļņikova kgs, kuram pieder minētās bankas kontrolpakete, un kurš cita starpā jau bija cēlis prasību pret Latvijas valsti daudzmiljonu mērogā, kā arī publiski draudēja tiesāties arī ar pašu ECB.

Nu jau gada otrā puse sākusies, bet dienā, kad bungāju šo tekstu, Daiņa B. solītais un likuma paģērētais audits joprojām nav publiskots. Tā būtu droša zīme, ka ar bodīti ir cauri, kā jau bija sagaidāms, bet te pēkšņi mūsu seriāla scenārijā jauns gājiens. Proti, bankas akciju kontrolpakete ir it kā pārdota anonīmai investoru grupai. Kas tie tādi, FKTK mājas lapā nav redzams, lai gan GG kga dalība šeit norādīta jau kā bez kontrolpaketes. Viss notikušais nav pretrunā ar ainu, ko apskatīju raksta pirmajā daļā: GG kgm akcijas pēc būtības nav piederējušas, un īstie īpašnieki tās savākuši atpakaļ. Kā jau tas gadās ar uzņēmumiem, kuru bilance pēc būtības ir sabrukusi, glābšanas gadījumā (kā tas bija ar PAREX, piemēram) atsavināšana notiek par simbolisku cenu. Kādēļ tad ne visu, bet atstājot GG kga formālā īpašumā FKTK datos oficiāli redzamos “20 –30%”? Tie ir tie paši iepriekš minētie “25% – 1 akcija”, par kuru nepieņemšanu Guseļņikova kgs strīdas ar kādu citu savu partneri, pats to apstiprinot jau iztirzātajā prasībā pret Latvijas valsti. Tā kā šai daļai izputējušā uzņēmumā vērtības nav šā kā tā, tad uzņēmuma pārņēmēji ar to neķēpājas, tiktāl skaidrs.

Continue reading “Pār gadskārtu audits nāca II”

Advertisements

DDM

Kāpēc Rīgā kļūs tikai sliktāk

Mana bloga ražīgākais autors Mārcis Bendiks, acīmredzami sava patīkamā rakstura un neparastās tolerances dēļ, bija uzaicināts uzstāties Rīgas “pilsēttelpas” nākotnei veltītā pasākumā “Piektdiena – MadCity dialogu diena”, kas kā jau nozīmīgiem pasākumiem piedien, notika piektdienas agrā pēcpusdienā uz AB dambja, peldošajā galerijā. Pasākums tika pieteikts sekojoši:

“Velofašisti pret Automūļiem ar Nikno Gājēju līdzdalību” (fonā klusi braukā elektriskie skrejriteņi)  Diskusijas mērķi: a) pievērst uzmanību Rīgas problēmai – nesakārtotajai ielu telpai – kā vienu no galvenajiem iemesliem twiterstrīdiem un ielu kaujām; b) meklēt radošus risinājumus Rīgai un rīdziniekiem (papildus infra sakārtošanai) – ko darīt NEKAVĒJOŠI!!! Scenārijs: izplūkšanās – samierināšanās – risinājumu meklēšana. Dalībnieki: Ģirts Slaviņš, Pauls Timrots, Rudīte Kalpiņa, Mārcis Bendiks, Elita Kļaviņa, Māris Jonovs, Alīna Mežciema, Agris Krusts, Juris Mendziņš, Līga Stirna.

Kā bija gaidāms ap diskusiju galdu bija sasēdušies pirms tam nepieteikti cilvēki un neviens no paredzētajiem “ziņotājiem” nebija sagatavojis solīto referātu par diskusijas tēmu. Neviens izņemot Mārci.

Pasākuma organizētāji, zinot Mārča maigi izsakoties noraidošo attieksmi pret velokomjauniešu aktivitātēm internetā un pilsētas ielās, bija Mārci iedalījuši automūļu nometnē un cerēja no viņa dzirdēt attiecīga satura uzstāšanos. Teiksim tā – publika bija nevis pārsteigta, bet izbrīnīta, jo Mārcis runāja par  pavisam ko citu.

Visu uzstāšanās video (18 minūtes ar astīti) varat noskatīties divus sprīžus zemāk. Ieskatam tēmu loks:

  • Mēs dzīvojam pilsētā, kas būvēta pirmsautomobiļu laikmetam, un tā nevar būt piemērot auto vai velo satiksmei;
  • Velobraukšanas kultūra pēdējo 50-60 gadu laikā ir būtiski pasliktinājusies;
  • Rīga nākotnē kļūs neērtāka gan autobraucējiem, gan velosipēdistiem, gan kājāmgājējiem, gan sabiedriskā transporta lietotājiem.

Kāpēc tāds secinājums – noskatieties paši. Es tikai pateikšu priekšā vienu vārdu

GERONTOKRĀTIJA

Visnotaļ detalizēts un precīzs uzstāšanās pārstāts krievu delfos, īpaši tiem, kuri negrib skatīties video.

Uzstāšanās video no YouTube

Jau iepriekš atvainojamies par attēla slikto kvalitāti, bet pasākuma organizētāji bija izdarījuši visu, kas bija viņu spēkos, lai tur notiekošais nesasniegtu auditoriju kaut cik apgaismotā izskatā.

Prātojums par tautas atmiņu un alkatīgiem bezkauņām

Savā dzīvē tūkstošiem reižu esam dzirdējuši par “tautas gudrību”, “vēsturisko atmiņu” un līdzīgām it kā neapstrīdamām lietām. Tai pat laikā mūsu acu priekšā ir bez sava gala atgādinājumu, ka sabiedrības atmiņa mēdz būt ļoti īsa. Nu kaut vai visiem redzamā nemitīgā kāpšana uz tiem pašiem grābekļiem vēlēšanās, vai tāds privāts novērojums, ka šo rindu autors savu labklājību nodrošina, ekspluatējot sabiedriskās atmiņas īstermiņa defektus.

Šī pretruna ir šķietama. Cilvēki var tikt apmuļķoti īstermiņā, it īpaši, ja viņi paši to vēlas. Bet ilgtermiņā tautai piemīt tas, ko mēdz saukt par sirdsgudrību. Un to nevar apčakarēt ne influenceri, ne spameri, ne sabiedrisko attiecību speciālisti.

Reiz 2013. gadā cilvēku grupa no gaismas spēku avangarda nolēma iedzīvoties uz Maksimas traģēdijas rēķina. Nekauņu galvgalā bija Baiba Rubesa, kura sāka ar to, ka pieprasīja no valdības luknu finansējumu gan pašu “neatkarīgo komisāru” četrciparu algām, gan jaunām kantora iekārtām par astrālām cenām. Rubesa kdzes klajā alkatība aizrāva elpu kolēģiem, lai arī tiem sabiedrisku fondu apgūšana nebūt nebija sveša. Šamie sakautrējās un notinās, un drīz vien ar kaunu bija spiesta atkāpties arī pati obernekauņa Rubesa.

Continue reading “Prātojums par tautas atmiņu un alkatīgiem bezkauņām”

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Par baņķieri – manu vēstuļu draugu Miglainajā Albionā un dažiem krimināļiem varžēdāju zemē

I daļa

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī, šeit blogā publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to saistītām lietām. Uz pēdējo no tiem dabūju negaidītu reakciju no sava sena paziņas, profesionāla finanšu speciālista Daiņa Barupa. Mūsu ceļi ar Daini pirmo reizi krustojās vēl deviņdesmito sākumā, bet pēdējos gadus par viņa darba gaitām neko konkrētu nezināju. Pa ausu galam biju dzirdējis, ka viņš strādājot Londonā.

Un te pēkšņi koments FB, sak, kā gan man tā gadījies galīgi sabraukt auzās. Drusku apmulsu, jo publikāciju cikls saistībā ar AB LV pēkšņo galu nesaturēja nekādus smalkus aprēķinus, tēma pamatā bija par “tīro” un “netīro” naudu, kā arī par to, kāda ir valsts iestāžu loma un tamlīdzīgi. Pēc dažām replikām kļuva skaidrs, ka Dainis ir kategoriskā nemierā ar vienu frāzi, no raksta pašām beigām, kas tur iesprukusi, tā sakot, skaistam finālam. Citēju no pērnā pavasara artiķeļa:

“Bieži minētās “desmit vai vienpadsmit” bankas dabūs trūkties, un uz rudeni arī Guseļņikova k–ga projektam būs skuju taka iezīmējusies. Pēdējais gan notiks pats par sevi, gada auditu šamajiem normāli pabeigt neizdosies.”

Continue reading “Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis”

Eiroprognožu spēles rezultāti

Tie paši vēži un jauns uzvarētājs

Latviski burbuļojošā interneta tradīcijām bagātākais politiskais totalizators pavilcis svītru kārtējai sezonai un gatavs pasludināt tradicionālus rezultātus. Bet vispirms par priecīgo, tā teikt – sāksim ar labajām ziņām.

Atgādinu, ka pāris dienas pirms Eiroparlamenta vēlēšanām katrai namamātei un influencerim bija iespēja iesūtīt savu prognozi par vēlēšanu rezultātiem. Tiem, kuri iesūtīja – atgādinājumam prognožu ieūtīšanas kārtība un rezultātu noteikšanas noteikumi šeit:

Noteikumi

Jāatzīst, ka prognozētājiem ar prognozēšanu gāja tā pat kā simts cienīgākajiem ar prezidenta vēlēšanām – 2%-10% pareiza biļetena (tabuliņas) aizpildīšana izrādījās intelektuāli pārāk izaicinošs uzdevums un piemēram prognožu spēles veterāns @fjodoorz iemanījās paredzēt neredzēti lielu balsotāju aktivitāti, apmēram 120% balsstiesīgo apjomā, un šī fenomena iespaidā Latvijai piešķirtu papildu vietu Eiroparlamentā, par ko prognozētājs tika ar aplausiem diskvalificēts. Savukārt, ar alternatīvu skatu apveltītais dalībnieks @GirtsKarnitis nebija ticis galā ar prognozes papildspēles uzdevumu – norādīt ievēlēto deputātu kārtas numurus, kas gan, godīgi jāatzīst, nebūtu viņa rezultātu kopumā iecēlis playoff zonā.

Lai nu kā tur bija, ar visu dalībnieku visiem iesūtītajiem cipariem var iepazīties aplūkojot šo dokumentu

VISI saņemti pieteikumi

ja kādam šķiet, ka viņa prognoze nav atspoguļota precīzi, tad runājiet tagad, vai klusējitet …. kā tur tālāk bija…

Rezultāti

Pēc ilgas un rūpīgas iesniegto prognožu pārbaudes, balsu skaitīšanas komisija sarindojusi spēlētāju prognozes šādā secībā.

Dalībnieks Kopā Punkti Trāpīts Kopā
@Zmeycharauski 8 7 7 14
@Rudmatis 8 7 7 14
@zoldners WP 8 7 6 13
AA WP 8 7 6 13
@dzeina 8 7 6 13
@Dace_ 8 7 4 11
Andrejs Osis WP 8 6 6 12
https://pbs.twimg.com/profile_images/529198445572009984/h9BXgbsD_bigger.png

@MartinsBraslavs
8 6 6 12
@BenedictIbjo 8 6 5 11
@Bertaane 8 6 5 11
@GirtsKarnitis 8 6 6
Ernests Hemingvejs WP 8 5 5 10
Anonymous WP 8 5 5 10
@This_Is_Where_The_ Fun_Begins 8 5 4 9
@fjodoorz 9 DISQ DISQ DISQ

Detalizētu aprēķināto punktu tabulu var aplūkot ŠEIT

Kā redzams, neviens no prognozētājiem nav ieguvis maksimālo iespējamo (16) punktu skaitu. Pirmās-otrās vietas ieguvēji sarindoti šādā secībā tāpēc, ka @Zmeycharauski un @Rudmantis savas prognozes atsūtīja twitera DM, kam par nožēlošanu, iesūtīšanas laiks nav precīzi nosakāms. Abi prognozes iesniedza 24. maija vakarā, un, diezgan droši, ka @Rudmatis prognozi iesniedza pēdējā brīdī, pēdējais no uzvarētāju pārīša.

Visi neuzvarētāji ir laipni lūgti sekot spēles noteikumiem un ziedot labdarības mērķiem pēc saviem ieskatiem.

Tā nu ar prieku jāatzīst, ka kārtējā prognožu spēle atšķirībā no iepriekšējās un vēl iepriekšējās nav noslēgusies ar jau iepriekšparedzamu rezultātu – @zoldners uzvaru. Šoreiz prognozēšanas meistars dala trešo-piekto vietu ar @dzeina un AA, lai ko tas arī nozīmētu.

Ko mēs no tā visa varam mācīties?

Secinājums Nr1  Prognožu spēles dalībnieku aktivitāte bija atbilstoša vēlētāju aktivitātei – zemāka. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa un darbojamies kā stabilizējšs faktors, līdzsvarojot ekstrēmisma un populisma tendences mūsdienu politikā.

Secinājums Nr.2  Prognozētāji tā pat kā vēlētāji ir izvēlējušies par labu pārbaudītām vērtībām, pelēcībai un garlaicībām, vienlaicīgi arī sekojuši mūsu bloga autora M. Bendika kvēlajam aicinājumam svītrot no sarakstiem īpaši toksiskus kandidātus. Tas nozīmē, ka NA vēlētāji ir ar pienācīgu degsmi svītrojuši apmaksāto pajoliņu Pūpolu Ansi, un labticīgie AT-PAR vēlētāji visu labu vēlot ir atsaukušies izmisīgajiem Baibas Rubesas saucieniem pēc palīdzības eiropensijas jautājumā, un draudzīgi svītojuši šo nepareizajā caurumā nokļuvušo neaizvietojamo menedžeri. Ar īpašu prieku jākonstatē, ka abi augstākminētie spīdekļi nekvalificēsies treknajai eirodeputāta svietmaizei pat, ja sarakstu pirmie numuri nokļūs vadošos eiroamatos un atbrīvos savus deputātu padibeņus pirmajiem aiz strīpas palikušajiem.

SecinājumsNr.3  Pretēji iepriekš izsludinātajiem un tagad jau labotajiem rezultātiem, @zoldners tomēr nav uzvarējis prognožu spēlē trešo reizi pēc kārtas, visi draudi viņu turpmāk demokrātiski diskvalificēt no piedalīšanās tiek atsaukti. Apsveicam @Zmeycharauski ar latviešu bobslejistu stilā iegūtu zelta medaļu, kā saka: “Labāk vēlu nekā aiz @zoldnera”.

Bloga redakcijas un spēles balsu skaitīšanas komisijas vārdā,

Benedikts Ingibjorgs

 

Ragutiņās uz Briseli

Eiroparlamenta vēlēšanas būtiski atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām ar to, ka mēs demokrātiskā kārtā izvirzīsim labi apmaksātu personu grupiņu darbam ārzemēs. Atšķirībā no mūsu pašu vēlēšanām, tiešas, nepastarpinātas ietekmes uz ES lēmumiem par mūsu dzīvi regulējošu kārtību tam nebūs, lai ko arī kandidāti kamapaņas karstumā nesagvelž.

Mums šīs vēlēšanas pilda citas funkcijas, no kurām šeit piesaukšu divas.

Pirmām kārtām Latvijas deputātu sastāvam ir simboliska nozīme, mēs dosim ne tikai mandātu, bet arī praktisku iespēju izpausties starptautiskā publicitātes laukā. Skaidrs, ka margināļu ietekme uz likumdošanu ir, nu ja, margināla. Bet EP deputātam no Latvijas tikt ar savu viedokli pasaules komunikatīvajā telpā ir daudz vieglāk, nekā “lielo puiku” ierindas kareivjiem. Kurš tiks pie šādas iespējas, ir mūsu rokās un kājās (to, kuri aizies līdz vēlēšanu iecirkņiem), vai arī pakaļās (tajās, kas no dīvāniem neatrausies). Tā kā eirovēlēšanās aktivitāte mēdz būt ļoti zema, tas varbūtiski dod daudz lielākas iespējas Saeimas vēlēšanās izsvilptiem margināļiem, kuri spēs nodrošināt augstāku entuziasmu un attiecīgi dalību vēlēšanās.

Otrkārt, eirodeputāta mandāts nāk kompļektā ar ļoti luknu atalgojumu. Runa ir par sešciparu skaitļiem gadā, ofisiem, darbiniekiem, komandējumiem un viesnīcām, kompensācijām un vēl sazinko. Mums ir iespēja ietekmēt šīs naudas piešķiršanu tiem, kuri to ir pelnījuši par ilgu un izcilu darbu Latvijas labā. Kāpēc gan lai par Briseles naudu neizdarītu to, ko par savu nekad nevarēsim atļauties?

Secinājumi

1. Aiziet uz vēlēšanām.

Par spīti Att/Par uzkūdītās un jauno hunveibinu jestri atbalstītās, bezjēdzīgās CVK vadītāja maiņas izraisītajam haosam, par spīti tam – aiziet uz vēlēšanām un izvēlēties biļetenu, kurš nav no nepazīstamu frīku kluba.

2. Pielikt plusiņu tam cilvēkam, kurš ir pelnījis (neraugoties uz ilgajā vēsturē pieļautajām kļūdām, neraugoties pat uz politiski dažādiem uzskatiem) cienījamas vecumdienas, par nopelniem Latvijas valsts labā.

3. Izsvītrot no zila gaisa nokritušus personāžus, kuriem ar partiju nav bijis sakara, kuri nav iepriekšējos gadus strādājuši attiecīgās partijas struktūrās un nav iepriekš nekur kandidējuši. Tā piemērām, ja esi izšķīries par grūtu soli – balsot par NA, tad izsvītro žurnālistu, kas šai sarakstā nonācis aumež aizdomīgā kārtā. Savukārt, ja esi paņēmis populāro Att/PAR – obligāti svītro saraksta otro numuru.

Un lozungs noslēgumā.

Dalība vēlēšanās ir tiesības. Par “pilsoņa pienākumu” šai kontekstā kladzina tie, kas nesaprot, ka “pienākums” nodrošināt 99% dalību ir tur, kur vēlēšanas ir bez vēlēšanām, tas ir, bez izvēles. Tur šis “pienākums” dod leģitimitātes izkārtni.

Mums tas nav nepieciešams, jo vēlēšanas pagaidām ir puslīdz brīvas un puslīdz demokrātiskas. Mums ir tiesības izmantot šo iespēju. Bez augšminētajiem diviem apsvērumiem paliek vēl šis: lieto tiesības. Lai tās tev nepadara atkal par pienākumu.

Pacel pakaļu, aizej nobalso!

Mārcis Bendiks

 

No redakcijas:

Pāris foto ierosmei un pārdomām par Latvijas valstij veltītiem gadiem

5353642

20190307PHT30724_original

 

 

Eiropas vēlēšanu prognožu spēle

Šodien, 2019. gada 23. maijā Benedikta Ingibjorga tvitera kontā un blogā sākas pavisam jauns tradicionālais prognožu festivāls. Piedalās katrs, kurš vēlas izteikt savu minējumu par Latvijā notiekošo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem.

I NOTEIKUMI UN PIETEIKUMI

Benedikta Ingibjorga prognožu spēle notiek stingrā saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu*. Pārkāpēji tiks kaunināti, recidīvistus rūnīs.

  1. Prognozes līdz šī gada 24. maija 23:59 pēc Rīgas laika jāiesūta vienā no trim veidiem:  1. kā replay uz @BenedictIbjo tvītiem; 2. kā DM kontam @BenedictIbjo; 3. kā komentārs šim bloga ierakstam. Katrs dalībnieks drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu. Pārkāpēji tiks izķerti un rūnīti vēlreiz.
  2. Prognoze jāiesniedz stingri reglamentētā formātā (zemāk redzamās tabulas paskatā), jānorāda vietu skaits, ko iegūs katrs saraksts, sarakstu nummuri (pēc CVK mājas lapā redzamās sarakstu numerācijas) ir jānorāda obligāti, dalībnieki pēc izvēles var iesniegt prognozi par no katra saraksta ievēlētajiem kandidātiem, norādot kandidāta numuru, ar kādu tas ir iekļauts sarakstā. Tautas valodā: jāraksta tikai cipari,  jo uzvārdus, zīmējumus, emodži un rūnu zīmes nevērtēs vispābā.
  3. Vietu skaits var tikt norādīts tikai veselos skaitļos. Pieteikumi, kuros kopīgais norādīto vietu skaits pārsniegs 8, tiek diskvalificēti un netiek vērtēti. Šādu prognožu iesniedzēji tiks izvazāti pa tviteri kā piemērs postošajām sekām, ko nācijas genofondā iecirtusi mūsu daudzcietusī izglītības sistēma.
  4. Katra prognoze tiek vērtēta punktos saskaņā ar kārtulu:
    katrs prognozē minētais saraksts dod punktu skaitu, kas ir mazākais no diviem, – prognozē uzrādītais vietu skaits vai saraksta iegūto vietu skaits.

Aprēķina piemēri:

Prognozētais Vēlēšanās iegūtais Punkti
1 2 1
3 1 1
0 1 0
2 0 0
2 2 2

Papildus tiek piešķirts bonusa punkts par katru pareizi uzminētu no saraksta iekļuvušo kandidātu, kas tiks vērtēti gadījumos, ja sarakstu prognozē iegūto punktu skaits būs vienāds.

  1. Spēles uzvarētājs ir lielāko punktu skaitu ieguvušais dalībnieks. Vienāda punktu skaita gadījumā izšķir papildvērtējums – iegūto bonusa punktu skaits. Ja arī šie ir vienādi, uzvar tas, kurš savu prognozi iesniedzis agrāk.
  2. Visas prognozes tiks apkopotas un publicētas iespējami īsākajā termiņā. Prognozes iesniegšanu fakts kā tāds ir apliecinājums, ka dalībnieks piekrīt savas prognozes publiskošanai.
  3. Rezultāti tiks aprēķināti, apkopoti un publicēti iespējami īsākajā termiņā.
  4. Benedikta Ingibjorga Vēlēšanu prognožu spēlē nav dalības maksas un nav naudas balvu. Dalībnieki ir aicināti pēc rezultātu publicēšanas ziedot paša izvēlētai, cienījamai labdarības organizācijai summu, kas pašam šķiet pietiekama, lai glābtu krievu demokrātijas tēvu.

* 1415. Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

II PROGNOŽU IESNIEGŠANAS PIEMĒRS

Piemēra pēc – Ja uzskatāt, ka ES vēlēšanās uzvarēs un uz Briseli brauks LKS Ždanoka, Latviešu Nacionālistu Didzis Birznieks, LRA Viļums un Brante, Progresīvo Putnis, Jaunās Saskaņas Haralds Elceris, Rīcības partijas Graudiņš un JV Kristovskis, tad jūsu prognoze izskatīsies šāda:

SARAKSTA Nr. IEGŪTĀS VIETAS KANDIDĀTA Nr.
1 LKS 1 1
2 Latviešu Nacionālisti 1 13
3 LRA 2 4, 7
4 ZZS
5 KPLV
6 Progresīvie 1 2
7 Jaunā Saskaņa 1 14
8 JKP
9 Att/PAR
10 S
11 VL/TB/LNNK
12 Rīcības partija 1 1
13 Atmoda
14 Centra partija
15 LSDSP
16 JV 1 6

 

 

Skaistu nākotni pasūtījāt?

Nodevēji 51% klukstētāji

Biju iecerējis pēc Liedienām paprātot par gaidāmo eirovēlēšanu politisko piedāvājumu, kādu nu mums ceļ priekšā mūsu ārkārtīgi atbildīgās politiskās partijas, iepretim ārkārtīgi bezatbildīgajām populistiskajām, un uzrakstīt par to dažu repliku. Par vienu no šiem bezgala atbildīgajiem antipopulistiem arī sāku rakstīt, un uzklabināju virsrakstu “Nodevēji”. Un gandrīz tai pašā brīdī interneta duļķainie viļņi pienesa man FB publikāciju ar tēmturi #NODEVĒJI, ar sekojošu “jeb 100 dienas valdībā”. Nekas dzīvē taču nenotiek nejauši, vai ne? Ja reiz ikurāt tādu tēmu esmu iecerējis, tad jāapskata taču ir.

3

Zem izaicinošā tēmtura mājoja vairāk kā 10 minūšu gara un reāli garlaicīga pašreklāma, iepakota taisnošanās formātā. (Ja nu kādu tiešām interesē, meklēt šeit:

Beātes 100 grūtās dienas VIDEO

Autore – “Videogrāfe, modes blogere, mārketinga speciāliste, zīmolu vēstniece, e-komercijas portāla menedžere, kafijasmīle un vienkārši svaiga gaisa ieelpa” – tā savulaik presē sevi definējusi Beata Jonite. Šobrī līdz šim nesekmīga KPV.LV saraksta Saeimas deputāta kandidāte, un veiksmīgi Ekonomikas ministra padomnieces vietu ieņēmusi aktīviste.

Bedzs Ministrija

“Svaigā elpa” mums cenšas iestāstīt brežņevlaiku labāko paraugu stilā, ka tas, ko solīja, bija apmēram tas pats, kas ir izdarīts, bet īstenībā solījumus izpildīt nemaz neesot bijis iespējams, jo Roma arī neesot uzcelta vienā dienā. Mazu prieka brīdi skatītājam sagādātu apgalvojums, ka solījums likvidēt Koalīcijas padomi esot izpildīts, jo tagad ir Sadarbības padome, un tā ir pavisam cita lieta. It kā smieklīgi, it kā ne pārāk, bet pārējais pavisam skumīgi.

Continue reading “Skaistu nākotni pasūtījāt?”

Kā būtu, ja būtu

Mūsu MK sastāva prognožu spēle turpinās kādu laiku, precīzāk – jau 8. nedēļu tā rit, publika tāda nedaudz piegurusi šķiet. Taču neviens nesolīja, ka būs ātri un viegli. Vēlējos uzmundrināt kolēģus un paspēlēties ar hipotētiskajiem rezultātiem.

Šī tāda karsta nedēļa sanākusi, nevar pagūt tvītu uzrakstīt, kā situācijā jauns pagrieziens, tāpēc būtu interesanti paskatīties, kas būtu, ja prognožu spēlē piedalītos tikai 7. nedēļā iesniegtās prognozes, un MK piektdien tiktu Saeimā apstiprināts. Tā izskatītos rezultāti:

Spēles hipotētiskais rezultāts vienas nedēļas mērogā .pdf no google docs

Prognožu tabulas 7. nedēļā ir pielikts klāt “dalībnieks” AG, kā arī sarēķināti punkti, atbilstoši noteikumiem, JA VIEN šo valdību apstiprinātu. Loģiski, ka šajā hipotētiskajā gadījumā, dalībnieks AG iegūtu maksimālo punktu skaitu, kas šādā MK variantā ir 30 punktu.

Atceramies, ka prognžu spēlē tiek vērtēts visu nedēļu kopīgais rezultāts!

Gaidām jūsu prognozes līdz piektdienas 23:59. 

Aicinām arī jaunus dalībniekus pievienoties spēlei – vēl nekas nav nokavēts, ar precīzām prognozēm jūs varat apsteigt spēles veterānus finiša taisnē.

Benedikts Ingibjorgs.

Atturība – dzīves norma

Aritmētiska replika balsojuma gaidās

Atturībnieki mēdz būt dažādi. Lai cik traumatiska arī būtu bijusi mūsu pieredze saskarsmē ar aktīvistiem un sludinātājiem, tomēr ar laiku nāk atziņa, ka nedzērāju vairums ir tīri jauki cilvēki. Tie piedalās korporatīvos pasākumus un baļļukos, uztur sarunas un triec jokus kā visi normālie kolēģi vai draugi, un tu tikai nejauši pamani, ka sarunu biedrs dzer neatšķaidītu sulu. Bieži gadās, ka satiktais ir tāds gadījuma atturībnieks, piemēram, nabadziņš pie stūres, gan jau nākamreiz saskandināsit pa nopietnam.

Mēdz būt arī tādi, kas baļļukā tā kā piedalās, tā kā nepiedalās. Klāt it kā ir, bet tomēr saka, ka neskaitās. Tādi kā atturības Šrēdingera kaķi: vienlaikus tā kā atturībnieki, un tai pat laikā nemaz nav klāt.

Šādu fenomenu varam vērot arī Saeimā: balsojot ir iespēja izteikt savu attieksmi trīs veidos (“par”, “pret”, “atturas”), bet var arī, žargonā izsakoties, “izraut karti”. Attiecīgais deputāts no klātesoša atturībnieka tādējādi kļūst par it kā tā kā klāt neesošu. Smalki izsakoties, tā tiek samazināts kvorums, un lēmuma pieņemšanai pietiek ar mazāku balsu skaitu. Valdības stādīšanas un citu amatu dalīšanas karsonī mēdiji bieži vien apdullina publiku ar primitivizētiem saukļiem, vairākumu identificējot ar 51 balsi Saeimā. Atgādināsim sev Satversmes 24. pantu:

  1. Saeima, izņemot Satversmē  sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Akcents šoreiz uz vārdu “klātesošo”. Klātesošo, nevis deputātu skaitu vispār. “Atturībnieks”, kurš nebalso vispār, vairs nav klātesošs.

Pateicoties šādai pēkšņai kvoruma samazināšanai, par 13. Saeimas priekšsēdētāju varēja kļūt ar 44 balsīm, lai arī sēžu zāle bija pilnum pilna. Jo pret bija 32. Absolūts klātesošo vairākums, stingri pēc panta un paragrāfa. Tiem, kas draugos ar skaitļiem, der atcerēties šādu formulu: katri divi “klātneesoši” dod tādu pašu efektu, kā viena balss par. Kvorums, draiskulis tāds, mainās.

Ar valdības apstiprināšanu, ko paģēr Satversmes 59. pants, teorētiski var gadīties līdzīgi. Tur nav prasīts kvalificēts vairākums, tātad nepieciešams absolūts, bet tikai klātesošo vairākums. Bet atturībnieki mēdz būt dažādi, kā jau iepriekš spriedām.

Politiskajā atmiņā palikuši valdības apstiprināšanas balsojumi ar rezultātiem 50:50, nevilšus tas var aizmaldināt uzskatā, ka vienmēr visi ir klāt un apņēmīgi balso “par” vai “pret”. Ja tehniski balsojums “atturas” dod to pašu rezultātu, ko “pret”, tad otrā veida atturībnieki, kas atturas tik radikāli, ka pat atturas nobalsot, pamazina kvorumu, un dod iespēju pieņemt pozitīvu lēmumu ar mazāku balsu skaitu par 50. Kā jau pavisam nesen gadījās ar Saeimas preizidija personālijām.

Viss iepriekšējais penteris ir kā teorētisks pamatojums, lai iezīmētu kādu līdz šim reti apsvērtu iespēju.

Valdības veidošana acīmredzami notiek raibi un rūtaini, un galu galā atbalstošo frakciju skaits var mainīties pēdējā brīdī. Vērotāji grauž popkornu un skaita, kā tieši premjera kandidāts savāks vairākumu. Sadzīviska gudrība un vienkārša loģika teiktu, ka bez nodrošināta vairākuma uz Saeimu skriet nevajag, bet aktuālie personāži operē bez šādām greznībām. Nu “uzmetīs” beidzamā brīdī pāris sarunu partneru, bet principa pēc uz balsojumu var likt.

kazlens

Un tad pēkšņi ir iespējams, ka ar 40 balsīm valdību var apstiprināt, ja 23 atturībnieki pāriet klātneesošo agregātstāvoklī. Jo pret būs ne vairāk par 37. Draiskulīgā kvoruma nolādētā aritmētika.

Scenārijs visnotaļ mazticams, bet mūsu laikos notiek pat pilnīgi neticamas lietas.

Prātā nāk kolorītie sovjetu plakāti par “Atturību – dzīves normu”, daiļi un uzrunājoši. Bet atturībnieki mēdz būt dažādi. Lai arī visi jauki cilvēki, protama lieta.

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.