Žanra krīze

Standarta un zemstandarta populisms

Vasaras pirmsvēlēšanu migrācija pieņemas spēkā, atjaunojas rekrutēšana partijās pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas beigu termiņa, jau apnikušiem viepļiem  pieredzējušiem personāžiem mijoties ar politiskās ainavas svaigumiem. Mūžīgajiem gājputniem no bondar‑pabrikveidīgo zortes piepulcējies šī bloga pastāvīgs lasītājs Tālis Linkaits, kurš noparkojies pie JKP intelekta milžiem. Nevar noliegt, ka partijai ar vārdu “jauns” nosaukumā, kāds lasīt un rakstīt pratējs varētu noderēt. Nebūtu brīnums, ja konkurenti centīsies ar ko atbildēt.

90f68c0717ae

 

Šķiet tikai prātīgi atlikt uz laiciņu prātošanu par to, kuri kuriem ko ņems nost un kurš ar kuru draudzēsies, līdz kamēr būs skaidrs komandu sastāvs. Un vēl jau būs iznācieni tādā specifiskā žanrā kā “partiju programmas”, tajās reizēm ir pa kādam pašatmaskojošam teikumam.

Starplaikā dažas domas par ziņās nu jau visbiežāk dzirdamo “populismu”.

Continue reading “Žanra krīze”

Advertisements

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu.

Vēlreiz par personāžiem un reitingiem

Maijs ir svarīgs mēnesis Saeimas priekšvēlēšanu periodā: tas ir laiks, kad spēki izkārtojas, veidojot apvienības un pieņemot citus svarīgus lēmumus, kurus kampaņā vairs nebūs viegli atcelt. Pašās maija beigās publicētie socioloģisko mērījumu dati ir pirmie, kas ataino šo jauno realitāti.

Atkārtošanai: nešaujiet uz pianistu

Pērn par šo jautājumu jau rakstīju,

Nešaujiet uz pianistu (1. daļa)

Nešaujiet uz pianistu (2. daļa)

Nešaujiet uz pianistu (3. daļa, morāle)

bet noderēs atkārtot.

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās ir blēņas. Saeimas sastāvu nenosaka aptaujas. Saeimā iekļūst kandidāti, par kuriem nobalso tie, kas ierodas uz vēlēšanām (iepriekšējās, 12. Saeimas vēlēšanās, tādu bija ap 900 tūkstošu no apmēram pusotra miljona balstiesīgajiem). Vēlētājs ierodas iecirknī, izstāv rindu, paņem biļetenus, izlasa sarakstus, izvēlas kādu no tiem, liek plusiņus, svītro blēžus utt. Vai arī neierodas un nenobalso, jo ir pārāk labs vai slikts laiks, paģiras, seriāls jāskatās vai cits kāds svarīgs iemesls.

Aptaujā savukārt kāds tūkstotis vai mazāk pilsoņu atbild uz jautājumu, par ko tie balsotu. Balsotu. Pieļāvuma formā. Balsotu, ja… Neredzot personāžu sarakstus, un bez kādas piepūles ar pašu balsošanu. Nekur arī nav jāiet brīvā dienā, tik atbildi uz jautājumu un miers. Rezultātā atbilde “nepiedalīšos” jau ilgstoši ir zem 20%, bet reāli nepiedalās divreiz vairāk, 12. Saeimas vēlēšanās dalība bija zem 60%.

Continue reading “Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu.”

Tu neej prom no savas rozes, Tu neaizej, kamēr tā zied.

OIK kā griba un priekšstats

Pirms kāda laiciņa uzrakstīju repliku Rīgas Apriņķa avīzei par pārdomām elektrības rēķinu sakarā, uzteicot jauno sistēmu, ka konkrētais oikisma nospertais naudas apjoms parādās kā atsevišķa pozīcija katram lietotājam.

Citēju: “Jo atšķirībā no iepriekšējo gadu mierīgās kārtības, kad tas viss bija sakuļčināts vienā tarifā, nu mums ir rēķins kā kafetērijā – ēdiens tik, dzērieni tik, par sadauzītiem traukiem šitik. Un kas tas par kompotu? Es neņēmu! Ziniet biedri, vajadzēja ņemt. Tagad skaidri redzam, ka pati elektrība (tas ir tas, ko mēs gribējām) maksā tik, bet atgādāšana vēl tik. Nu labi, bet kas tas? Ā, pieslēgums, tātad maksa par elektrības nepirkšanu. Nu un zemenīte pa virsu, OIK kampar–un–pavļutpūču–draugiem. Skandāls gatavs.”

Continue reading “Tu neej prom no savas rozes, Tu neaizej, kamēr tā zied.”

Cenrādis

Mēs cīņā par atklātību un vienādām iespējām!

Vēlēšanu gadā pie ierastajiem maija ļembastiem klāt nāk vēl viena atrakcija, citēju KNAB mājas lapu: “Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumi ir jāiesniedz līdz 2018.gada 9.maijam.”

Benedikta Ingibjorga blogā Bendikk frá norðanverðr reklāma izvietota netiek, bet ņemot vērā saasināto uzmanību, kādu reizumis izpelnījušās vairākas publikācijām, vēlamies pievienoties atklātības un caurspīdīguma #mēsarīmēsarī kustībai. Mūsu politika būtībā ir skaidra un nelokāma, bet līdzīgi kā ar riču–raču noteikumiem – viss ļoti vienkārši, bet pamēģini precīzi aprakstīt!

Visi materiāli, kas līdz šim izvietoti Bendikk frá norðanverðr slejās, nav apmaksāti. Cik man zināms, ir vēl trakāk: naudu nesaņem ne tikai blogs kā tāds, bet arī tekstu autori un internetā nosperto bildočku fotogrāfi. Tādi laiki, gadsimta elpa.

Bet! Ja nu pēkšņi atklātības un caurspīdības uzplūdos kādam/kādai/kādiem rastos vēlme pasūtīt mūsu autoriem materiālu, kurš kristu KNAB draudīgi aprakstītajā priekšvēlēšanas aģitācijas kategorijā? Pie kam šeit jārēķinās, ka pasūtījums var būt gan pozitīva viedokļa daudzināšanai, gan objektīvai faktu un viedokļu izpētei.

Esam nolēmuši: šāda veida materiāli tiks publicēti ar atzīmi “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Ja pasūtītājs vēlēsies palikt anonīms, tad atzīme būs šāda “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, kurš vēlējās palikt anonīms, tarifa josla <nr>”.

Cenas ataino gan veicamā darba apjomu, gan darba prieku vai arī pazemojumu, kādu sagādā pasūtījuma izpilde. Blogā var pasūtīt arī raksta nepublicēšanu (nerakstīšanu), vienai reizei vai abonementa veidā līdz vēlēšanām. Atzīme par apmaksātu nerakstīšanu tiks publicēta blogā līdzīgi, kā par apmaksātu rakstīšanu: “raksta publicēšana atcelta sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Nerakstīšana apmaksājama 50% apmērā no apmaksas par rakstīšanu, saskaņā ar tarifa joslu kā 4000 zīmes ar slavināšanas koeficientu. Sezonas abonements apmaksājams kā sešu rakstu nepublicēšana.

Pakalpojumu cenas var aprēķināt saskaņā ar tabulu. Tabulā norādīti koeficienti, ar ko jāpareizina pamattarifs. Lai nodrošinātu iespēju līdzsvaru, vienas tarifu joslas koeficientu reiznājums ir konstants.

Tarifa josla Pamattarifs par 4000 zīmēm Slavināšana

Objektīvs apskats

(koef.)

Apdiršana

Analītisks raksts

(koef.)

Tipisks piemērs
1 500* 1 1 NA
2 500* 2 0.5 ZZS
3 500* 4 0.25 Jaunjenoti
4 500* 8 0.125 Par&Co
5 1000* 8 0.125 Progresīvie
6 2000* 8 0.125 Sociķi un citi dīvaiņi
7 Mt 5:3** Valdis Kalnozols

Piezīmes:
*      pamattarifs EUR par 4000 zīmēm, rēķinu veido apjoms, pareizināts ar attiecīgajiem koeficientiem, plus attiecināmie nodokļi;
**    Mt 5:3 – Mateja Evaņģēlija 5. nod, 3. pants: “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.”

Piemēri aprēķinu veikšanai:
• pasūtījuma materiāls par NA, 6000 zīmes – pamattarifs abos gadījumos, cena 500 x 1,5 = 750, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījuma materiāls par PAR!, 4000 zīmes – slavināšana 4000, apdiršana 62,50, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījumi, kuros šķietama objektīvuma labad tiek lietoti abi pamatžanri, jāapmaksā pēc abiem tarifiem, piem, sevišķi viltīgs raksts par LRA, 3. tarifa josla, (500 x 4) + (500 x 0,25) = 2125, plus attiecināmie nodokļi;
• vienas publikācijas nerakstīšana par ZZS 0,5 x (500 x 2) = 500, plus attiecināmie nodokļi;
• par subjektiem, kas kvalificējas 7. joslas prasībām, pasūtījumi netiek pieņemti.

Pasūtījuma iekļaušana konkrētā tarifu joslā ir Bendikk frá norðanverðr kompetence, lēmumi ir apstrīdami likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Samaksa avansā, brīvbiļetes un atlaižu kartes nederīgas.

Šim cenrādim ir tikai ilustratīva nozīme, Bendikk frá norðanverðr šobrīd nav konkrētu plānu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā, un šo cenrādi veidojot nav nogalināts neviens dzīvnieks.

Politisko spēku pārstāvjiem un politiķiem individuāli, izdarot pasūtījumu, ir jāaizpilda šī anketa.

cenradis_002

Ar jautājumiem par anketā atspoguļoto personas datu glabāšanu un tālāku izmantošanu lūdzam vērsties kaut kur citur. Ja kādam rodas neskaidrības par anketas aizpildīšanas kārtību vai mērķi, lūdzam pārdomāt vai tiešām esat senākās profesijas pārstāvis un cienīgs šoruden pretendēt uz pievienošanos elitārajai profesionālajai apvienībai – valsts parlamentam.

Redakcijas vārdā Benedikts Ingibjorgs

 

 

Jēru skaitīšanas atgriešanās

Par jaunpuvekļu izredzēm

Jaunlaicēnu un jenotu apņirdzējiem prieka brīdi sagādāja Jurģu dienas ziņas par radikā nosaukuma maiņu un premjera amata kandidāta nominēšanu. Vienotība, kura jau reiz sevi pieteica kā Jaunā Vienotība, tagad būs vēl jaunāka, lai neviens nejauktu ar Veco Jauno Laiku, un jaunā jaunā jenotība saīsināti tad tomēr būs JV. Savukārt premjera kandidāts nebūs vis partijas priekšsēdētājs, kā ik pa reizei tiek piesaukts eiropeiskā kontekstā, bet pa latvju zemi maz un reti staigājošais eirodeputāts Kariņš, tāds kā jaunais Piebalgs, faktiski Jaunpiebalgs JV zīmola kontekstā.

Atšķirībā no Piebalga, kura vienīgais izmantošanas veids bija aicināšana uz lauku klubiem lekciju lasīšanai, lai tur no garlaicības izsprāgtu visas blaktis, Jaunpiebalgs Kariņš sāka aumež jestri: zivs pūstot no galvas, tātad valdība ir puvekļi.

Continue reading “Jēru skaitīšanas atgriešanās”

“Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!

Par lūzeriem, feisbukiem un dundukiem

Facebook šefa Marka CukerbergaZakerberga uznācienā ASV Kapitolijā viena epizode tika iztiražēta džiljards reižu, kad viņam bija jāatbild uz jautājumu, vai šamais justos ērti, ja tiktu publiskota info par to, kurā hotelī ZukerbergsMarks Eliots Zakerbergs ir apmeties šobrīd. Jautātājs, līdzīgi kā vairums varnešu un pīlīšu pūtēju arī mūsu zemītē, acīmredzami nejēdz, kā FB funkcionē, nesaprot, kā izplatās tā informācija, ko lietotājs pats tur izvieto.

locmele Zukerbergs

Ja neesi FB izlielījies ar hoteļa lukno brokastgaldu, vai “iečekojies” pa FB modei, tad šīs informācijas tur nebūs, un loģiski, ka nevar nozagt to, kā nemaz nav.

Tad kāpēc visa šī neredzēta mēroga šūmēšanās par vienkāršām lietām? Rūpes par daudzcietušās amerikāņu tautas “privātumu”? Jau pirms vairākiem gadiem kļuva neapstrīdami zināms, ka visa e–pastu sarakste, kas iet caur lielajiem ASV uzņēmumiem, tiek skrīnēta pašā komunikācijas procesā, par vienkāršo iespējamību izlasīt ziņas e–pasta kontos pat nerunājot. Tātad visa privātā sarakste tiek aktuāli kontrolēta. Bet FB gadījumā ir runa par informāciju, ko lietotāji brīvprātīgi ielādē sistēmā, citu apskatei. Šajā uzpūstajā skandālā parādās daži miljoni, tad 50 miljonu, un tagad jau 86 mio – tipiski mitoloģiski skaitļi, kas it kā uzrāda problēmas globāli epohālo mērogu.

Continue reading ““Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!”

Nauda, sabiedrotie un smakas IV

Divas replikas noslēgumam

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā AB LV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu naudas tīrības, ofšorizācijas, banku biznesa un citās, no pamatsižeta attālās tēmās. Teksta blīvāko vietu skaidrošana izraisīja jaunu tūri, kas rezultējās iepriekšējā pārmēru garajā tekstā. Neticami, bet vēl divas līnijas ir palikušas ārpus arī tā, un šeit tās iezīmēšu, lai būtu ērtāka turpmāko notikumu vērošana.

Par aizokeāna sabiedrotajiem un aizjūras draugiem

Raksta trešajā daļā atgādināju, ka ASV attieksme pret situāciju mūsu komercbanku sektorā tika skaidri iezīmēta viceprezidenta Baidena runā Rīgā, bet acīmredzot mūsu politiskā elite to nav sapratusi. Pēdējie notikumi liecina, ka valdība nevis izlikās, ka nav gluži sapratusi, bet savā aprobežotībā tik tiešām nav sapratusi. Ko vērts ir nedēļas laikā daudzkārt mainītie skaitļi par nerezidentu biznesa un čaulu kompāniju īpatsvaru mūsu bankās. Pa priekšu finanšu ministre apgalvoja, ka nerezidentu nauda jāsamazina uz 20%, tad fuktuka vadība pēc pāris dienām izstartēja ar ciparu 5%, un vēl pēc brītiņa – ar 0. Mīnusos neaizgāja, kā par brīnumu. No finanšu ministres pirmā, 20% paziņojuma izrietēja, ka tas būs ļoti labs rezultāts un tam laika pietiekami. Pāris dienu laikā beidzot valdībai pieleca, ka tai iepriekš nekas nav pielecis. Putniņa k–gs acīmredzot bija izlasījis manu rakstu un pārņēma tēzi, ka bankām biznesa modelis būs jāmaina ātri, nevis kā parasti. Varat šo uzskatīt par joku, bet joki vispār ir beigušies, jo kā jau iepriekš rakstīju, FinCEN vēstule par AB LV nevarēja uzrasties bez apstiprinājuma visaugstākajā līmenī.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas IV”

Nauda, sabiedrotie un smakas III

Garlaicīgi skaidrojumi un papildinājumi jau it kā pabeigtai tēmai

Ērtības un jaukumi mūsu dzīvē visbiežāk nāk komplektā ar šo to citu, reizēm paredzamu, reizēm kā parasti. Padomju laikos komplektēšana bija pavisam tieša: konfekšu nodaļā celofānā sapakota pudele smalka dzēriena, ASORTI konfekšu kaste (abi “deficīts”), sarkani bikšturi un pāris tizlu suvenīru, viss kopā kompļekt prazdņičnij. Gribi konjaku un šokolādi, ņem visu komplektu, par attiecīgu cenu, tirdzniecības noteikumi citu kārtību neparedz. “Svētku komplekts” kļuva par plaši izplatītu mēmu, ar ko raksturot visdažādākās situācijas, sākot ar darba konfliktiem un beidzot ar nelabu slimību saķeršanu atvaļinājuma laikā.

Arī publicistika blogosfērā nāk ar savu “svētku komplektu”: no vienas puses, nekādu materiālu izmaksu, zibenīga informācijas apmaiņa, neatkarība no korporatīvās vides uzliktiem rāmjiem, plus vēl analītisku instrumentu pieejamība: cik liela un kāda reakcija uz publikācijām utt. Bet komplektā nāk faktori, kas jaukumus itin spēcīgi līdzsvaro. Manuprāt, nopietnākais no tiem ir īsais uzmanības mirklis, ko patērētājs vispār pievērš digitālajai komunikācijai. Raksturīgi, ka tvitera pāriešana uz 280 zīmju ziņas garumu tika kritizēta kā pārāk garas muldēšanas atļaušana. 280 zīmes ir mazāk, nekā pagarinātās īsziņas formāts telefonā. Bet publikai šķiet, ka ir par garu. Un lasītāju lielākā daļa (globālā mērogā) ar rakstiem iepazīstas ne drukātā veidā, ne arī no datoru ekrāna, bet gan telefonā. Tā ir svētku komplekta bikšturu komponente. Gribi ņem, negribi – nu i nevajag.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas III”

Nauda, sabiedrotie un smakas II

Divi blakussecinājumi no trakās “banku nedēļas”

Nauda nesmird, vai tā būtu ievākta Romas impērijas čurātuvēs vai Rīgas Centrāltirgū. Smird demagoģija, smird divkosība, smird pēkšņā apgaismība, kurai jāuznāk pēc pavēles no centra.

Naudas smirdēšanu vai nesmirdēšanu padlatviešu un mūsdienu mākslā ir tikai viens, diezgan specifisks, “nerezidentu” un “čaulu” naudas plūsmu apkalpošanas aspekts. Vai tiešām kāds iedomājās, ka bargais amerikāņu dokuments bija tēmēts uz modernās mākslas un kapu tramvaju ietekmēšanu? Skaidrs, ka tēma ir nesalīdzināmi plašāka, kurā mūsu komercbanku specifiskais rūpals ir ierauts ģeopolitiskā caurvējā.

Lai paskaidrotu savu otru secinājumu no februāra vidus lielā uzbudinājuma, būs noderīgs vēl viens ekskurss vēsturē, šoreiz gan tikai gadsimta ceturkšņa dziļumā.

Marketings, modelis ’94 DeLux, ar citronu smaržu

Iedomāsimies jauku dienu Vecrīgā, teiksim, Smilšu ielā. Pa kādas bankas durvīm ienāk jauns, sportisks cilvēks un dodas pie informācijas. Šim iedomātajam stāstam nav svarīgi, tieši kurā bankā. [Izziņai: tikai Smilšu ielā vien adreses bija vismaz sešām bankām, un vairumā no tām notikumi varētu attīstīties līdzīgi.]

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas II”

Nauda, sabiedrotie un smakas I

Divi blakussecinājumi no trakās “banku nedēļas”

Kaislības ap bankām un baņķieriem pēc pāris nedēļu šekspīriskas spriedzes pārgājusi ierasti birokrātiskas gaudenības fūgā: vienā balsī skan “gaidīsim piedāvājuma izvērtējumu”, otrā “izmeklēšana būs panākumiem bagāta, un nekādā gadījumā ne ilgāka par pusgadu”.

Tā kā abi sensacionālie notikumi, gan valsts centrālās bankas vadītāja aizturēšana, gan nāves spriedumu saturoša īsziņa attiecībā uz trešo lielāko valsts komercbanku, sakrita laikā, tad neizbēgami sākās teoriju būvdarbi. Tos pastiprināja iesaistīto pušu apgalvojumi, ka katrs ir nomelnots un nomelnotājs droši vien ir tas otrais. Publisku, Bauskas tantei Martai saprotamu, pierādījumu gan nav, bet tas tak ikurāt labi teoriju attīstīšanai.

Tā kā karadarbība no vērienīgu manevru epohālās romantikas pārgājusi utainu ierakumu ikdienā, apskatīšu divas tēmas, kas šajos notikumos uzzibsnīja, bet nodzisa publicitātes smogā.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas I”