Pavļiks, Grieta un Slava

Prātojums par vainīgajiem, tiem citiem, protams

Stāsts. Reiz senā senā pagātnē, tā ap Maskavas Olimpisko spēļu laiku, no padomijas galvaspilsētas pārbrauc mājās kādas tālo ziemeļu tautas priekšstāvis, iespaidu un jaunu atziņu pārbagāts. Izrādās, ka Karlamarksunengeļs ir divi dažādi cilvēki, Slava Metrevelli – viens cilvēks, bet Slava KPSS, kā izrādās, nemaz nav cilvēks. Un vēl esot tāds veikals “Princips”, kurā gan čukča pats nav bijis, bet tajā “Principā” viss esot, pilnīgi viss esot, to visi saka.

Tolaik šī skolnieku anekdote skaitījās tīri asprātīga. Man šodien būtiski iezīmīgs šķietas nevis tas, par ko zvaigājām tolaik, bet gan gluži otrādi, – tas, kas tolaik šķita pilnīgi normāls. Proti, mēs staigājām pa Rīgas centru, milzu burtiem rakstītā lozunga “SLAVA KPSS” neona gaismas apspīdēti, un tas šķita normāli. Pasmieties varējām par nenormālo ziemeļbriežu ganu, kas nezināja, kas tas tāds ir Slava Kāpēeses, un kāpēc šamais tiek reklamēts no māju jumtiem.

Continue reading “Pavļiks, Grieta un Slava”

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC

Prātojums pēc Norvik/PNB aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi, kuri lai mūs pavada šodien, kavējoties gaiši skumjās atmiņās un prātojot par nākamību:

Mušas dzīve pušu ira,
Liela zaļa muša mira.

Bloga pastāvīgajiem lasītājiem Norvik/PNBaizvēršanās ir veca, pārgremota tēma, jo šādu notikumu attīstību bez šaubu ēnas paredzējām jau pirms krietna laiciņa. Plašākai publikai bija adresēts mans feļetons Rīgas Apriņķa avīzē [https://bit.ly/2HpR2IL], bet tur rakstam atvēlētais apjoms un tēmas iztirzājums vieglajā valodā uzliek ierobežojumus, tālabad šeit centīšos dažas no tēzēm izvērst un piepušķot.

Pirmām kārtām par pašu PNB.

Skaistums nāk no iekšām

Sen gaidītais PNB auditētais gada pārskats parakstīts 16. jūlijā, auditori savu slēdzienu pievienojuši nākošajā dienā, un tas publicēts mājas lapā nedēļu vēlāk, bet “Informācijas atklāšanas paziņojums par 2018. gadu” – 19. jūlijā. Kādēļ viss sakustējies tieši šajos datumos, ir klārs: ikurāt nedēļu agrāk, 11. jūlijā, ECB (PNB kopš pavasara atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā) bargi paziņoja par PNB kapitāla nepietiekamību un prasīja to novērst visdrīzākajā, pieņemu, ka mēneša, laikā. Audita publicēšanu tālāk vilkt vairs nebija iespējams, lai cik draņķīgi arī tie cipari izskatītos.

Kā jau bija sagaidāms, pašas bankas uzmanīgi safrizētie skaitļi (bankai uzzīmēta peļņa miljons ar astīti, piemēram) rādīja to pašu bildi, ko jau pasen zīmēja apstākļu pazinēji un komentētāji. Bet bija arī detaļas, kas man bija paslīdējušas garām un sagādāja gan pa kādai jaunai atziņai, gan vienkārši sirsnīga prieka brīžus.

Tā šajā dokumentā ir skaidri un gaiši pateikts, kas tad īsti ir “PNB”. Norvik pārzīmološana jau no paša sākuma man šķitās mistikas apdvesta ņemšanās, un ko šis jaunais saīsinājums nozīmē, nekādi nebiju uzķēris. Kā zināms, arī vārds “norvik” neko pārāk konkrētu nenozīmēja, bet bija vismaz kāds mājiens Ziemeļeiropas virzienā. Te nu citēšu PNB 2018. gada pārskata 4. lpp:

“2017. gada beigās vadības komanda pieņēma lēmumu mainīt Bankas zīmolu 2018. gada sākumā. Tomēr, ņemot vērā satricinājumus, kas bija saistīti ar “ABLV Bank” skandālu 2018. februārī, regulatīvo izmaiņu neskaidrību 2018. gada maijā, un vispārējās vēlēšanas 2018. gada oktobrī, Banka nolēma pāriet uz zīmolu AS “PNB Banka” 2018. gada novembrī. Trim burtiem “P”, “N” un “B” nav nekādas īpašas nozīmes, …

Beidzot! Sakarā ar “ABLV Bank” skandālu! Zīmols mainīts uz trīsburtu kombināciju sakarā ar AB LV skandālu un Saeimas vēlēšanām! Bezgala loģiski un pat daiļi! Starp citu, pārskata ievadā kā bankas grūtību pasaulsvarīgākie faktori ir minēti Brexit (divas reizes) un AB LV (arī divas reizes). Tas vienmēr labi, ja pašu uzņēmuma nelaimēm ir skaidri redzami ārēji iemesli, vai ne?

Bet oficiālā dokumentā paustā atziņa, ka par jauno zīmolu paņemtajiem burtiem “nav nekādas īpašas nozīmes” ir jautrākais, ko jelkad esmu lasījis auditētos gada pārskatos.

Lasītāju ērtībai un putrošanās novēršanai iespraudīšu te mazu tabuliņu, ko ikkatris viens lai turpina savām vajadzībām:

LPB līdz 2018. gadam “Latvijas Pasta banka”
LPG “Latvijas Propāna gāze”
PLG “patiesais labuma guvējs”
PNB nav nekādas īpašas nozīmes

Attiecībā uz tālāk aprakstīto pašas PNB darbošanos publicitātes jomā varbūt būs vietā atgādināt pārīti saīsinājumu no padarmijas krājumiem:

ППР “posidjelji, popizdjelji, razošljisj”
“PartPoļitRabota”
ИБД “imitacija burnih djeistvij””
Kopsapulce, permanenta kā Trocka revolūcija

No maziem burtiem rakstītas piezīmes pārskata 16. lpp izriet vēl kāda detaļa: akcionāru kopsapulce notiek permanenti, netiek pabeigta, bet tiek tikai pārtraukta un turpinās vienā gabalā. Kā apstākļu pazinējs varu teikt: tā ir pilnīgi droša krīzes pazīme. Formāli akcionāru kopsapulces sasaukšanai ir specifiska procedūra un termiņi. Bet krīzes apstākļos tos ievērot nav iespējams, tādēļ pēc visām likuma prasībām sasauktā kopsapulcē izsludina pārtraukumus, un darbu var atsākt, kad vien vajag. Un šādās reizēs to vajag daudz un bieži.

Šādā turpināšanas reizē, ap to pašu laiku, kad Guseļņikova kgs paziņoja par bankas akciju kontrolpaketes pārdošanu, sapulce lemj par jaunu padomes sastāvu. Tāda esot ievēlēta sešu locekļu sastāvā, bet darbu ar 1. jūliju uzsāk tikai četri, un ne priekšsēdētājs, ne vietnieks nav ievēlēti. Starp citu, gada pārskatu parakstījis bijušais NATO genseks un bijušais Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens, bet tikai kā padomes loceklis.

Kā jau minēju, ECB 11. jūlijā iesniedz ultimātu, kurā pieprasīja PNB atjaunot pašu kapitāla pietiekamību. Otrs 16. jūlijā parakstītā pārskata “atbildīgais” – valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels – amatu atstāj 30. jūlijā, nedēļu pēc pārskata publicēšanas un divas nedēļas pirms ECB revidentu ierašanās bankā 11. augustā. Četras dienas vēlāk banka tika aizklapēta.

Padomes un Valdes sastāvi un izmaiņas tajos ir jānorāda pārskatā, un šoreiz šādu kolorītu ziņu publiskošana raisa pārdomas un pieņēmumus. Kā redzams no notikumu hronoloģijas, pirmais makšķeres ir satinis pats īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Guseļņikova kgs, pārdodams akcijas un atkāpdamies no padomes 28. jūnijā. No jaunajā sastāvā sešiem ievēlētajiem amatus pieņēmuši četri “pārapstiprinātie”, bet neviens par priekšsēdētāju nav kļuvis. Nez kādēļ. Naivais puisis Olivers papīrus paraksta vēl kā valdes šefs, bet notinas no visiem amatiem pēc divām nedēļām.

Pagājušo nedēļu mūsu iztapīgie mēdiji laipni piedāvāja tautai Guseļņikova kga dievošanos, ka šamais ir atvaļinājumā un viņam neesot ne mazākās nojēgas, kas īsti bankā notiek. Kā tad, kā tad. Būtu uzjautrinoši, ja nebūtu tik nožēlojami.

red_tailed_flesh_fly04

Pa tam lāgam četri bankas padomes locekļi turpina locekļot, un no Informācijas atklāšanas paziņojumā publiskotajiem skaitļiem varam nojaust, kādēļ. Proti, atšķirībā no “jaunajiem”, šiem atalgojums droši vien ir spēkā jau kopš pirmās ievēlēšanas. 2018. gadā četru padomes locekļu kopējais atalgojums bijis 1 202 611 eiro, tātad vidēji ap 300 tūkstošu uz brāli vai 25 000 mēnesī. Nu varbūt locekļiem ir kāds bišķītis mazāk, bet priekšsēdim – vairāk, bet par šitik smuku naudiņu var arī pieciest šādas tādas publiskas neērtības.

Vēl pāris repliku par PNB komunikācijas diskrēto šarmu

Pirmā replika, par valdes priekšsēdētāja Olivera Bramvela aiziešanas paziņojumu. Citēju:

Viņš informēja, ka 2018.gada auditētie finanšu dati liecina, ka banka strādājusi efektīvi, lai realizētu biznesa stratēģiju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. “Bankas bilance ir pozitīva, kas pierāda, ka “PNB banka” joprojām ir konkurētspējīga.

Man šī aina ir acu priekšā kā uzzīmēta: džeks ir prom, un bankas priekšniecība liek piristiem uzrakstīt kaut ko. Vienalga ko, ka tik kaut ko pozitīvu. Uzdevums nepateicīgs, un tas tie uzgrūsts piristu kantora Kitijai. Tad nu lasītāji tiek iepriecināti gan ar “pozitīvu bilanci”, gan bankas “joprojām konkurētspēju”.

Paskaidrojumam. Kas attiecas uz bankas bilanci, tad bilance sastāv no aktīviem un pasīviem, un tie ir vienādi. Bilance, angliski Balance Sheet, jau savā nosaukumā satur balance, proti “līdzsvars”. Tehniski bilance ir nulle. Vienmēr. Ja bilance “neiet”, tas ir, nesanāk nulle, tad jāurbjas, kamēr atrod kļūdu. Bet ja šis process ievelkas, tad atver speciālu kontu – “bilances nesakritība”, lai pret vakaru tomēr bilance saietu. Vēlāk atrastās kļūdas šo nesakritības kontu “attīra”, līdz atkal viss ir kārtībā.

Kas attiecas uz “joprojām konkurētspējīgo banku”, tad aizejošais valdes priekšsēdētājs jau vairākas nedēļas pirms šī paziņojuma zināja, ka ECB tai ir izrakstījis tādu recepti, ka gals ir neizbēgami klāt.

Rezultātā bez visām citām ķezām iznāk tā, it kā jaukais puisis Olivers presei paudis apaļas muļķības. Bet tas jaunajā, visaptverošas gūglošanas un nekā neaizmiršanas pasaulē paliks uz mūžu.
Viņa baidījās no ziepēm,
Visa apauga ar piepēm.
Visu mūžu zaļā muša
Nezināja, kas ir duša.

Otrā replika, par pašiem skaitļiem, uzvaras raports par PNB varonīgā cīņā sasniegto mega peļņu viena miljona apjomā. Atkal citāts:

«PNB banka» pagājušajā gadā strādājusi ar auditēto peļņu 1,067 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2017.gadā, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Vienlaikus bankas grupas zaudējumi samazinājušies 2,7 reizes un veidoja 17,505 miljonus eiro.
Vienlaikus neatkarīgā revidenta SIA «PricewaterhouseCoopers» atzinums par bankas finanšu pārskatu ir ar iebildēm.

Precizēsim: pārskatā uzrādītā peļņa ir auditēta, bet nav auditoru apstiprināta, proti, auditori PWC gan šo, gan vairākus citus ļoti būtiskus skaitļus uzskata par aplamiem. Auditoru atzinumā ir septiņi iebildumi, kas normālam auditam būtu tieši septiņi par daudz.

Pirmajos piecos iebildumos ir detalizēti skaitļi, kas iebilst gan pret Grupas, gan pret pašas bankas vērtējumiem – gan uzkrājumu veidošanai, gan pamatlīdzekļu novērtējumam, gan vērtspapīru reālajai cenai. Auditoru ieskatā uz bankas peļņu būtu jāattiecina vēl kādi mīnus 15 mio, plus nav atspoguļots nepilnu 12 mio aizdevums saistītai pusei (latviski: paši īpašnieki savākuši kredītu un nemāk izmeloties, kur palikusi naudiņa), tātad kopā kādi 30 mio mīnuss. Visur ar piebildi: jau 2017. gada pārskats bija paslīps, mēs jau toreiz prasījām etc etc.

6. un 7. auditoru piezīme ir par to, ka nav iespējams novērtēt daudzmiljonu aktīvus Krievijā, un kur iespējami desmitiem miljonu zaudējumi, kas atklāsies, kad kāršu namiņš nobruks pavisam, un tie bilancē nemaz neparādās. Sevišķi pacietīgi tipi var pārskatā palasīties par Vasjuku cienīgām investīcijām dirsā pa kreisi uz nagliņas kaut kur ellē ratā simts kilometru attālumā no Maskavas apvedceļa. Šis tad acīmredzami ir īstais iemesls, kādēļ ECB pieprasa fundamentālu ciparu bankas pašu kapitāla palielināšanai, jo šeit tik tiešām ir runa par trīsciparu skaitļiem. Miljonos. Būtu svaiga nauda, būtu banka dzīva. Pa tam lāgam “jaunie akcionāri” kaut ko burzguļo, bet naudas nav. Ja tā, tad arī bodīte ir ciet, un beigta balle.

Trešā replika – par jauno īpašnieku nevēlēšanos tiesāties ar valsti.

No ņemšanās mēdijos radies vienkāršots, bet aplams iespaids, ka Guseļņikovs = PNB, un nopērkot bankas akciju kontrolpaketi, “jaunie īpašnieki”, kuri it kā nevēlas tiesāties ar Latvijas valsti, apturēs procesu un lieta darīta. Ne tik vienkārši, un iespējams, pavisam otrādi.

Medijos apcerēto prasību pret Latvijas valsti, kas datēta ar 2017. gada decembri, ir cēluši vairāki prasītāji, no kuriem pirmais ir AS NORVIK BANK, bet pārējie – Guseļņikovi 5 gab., tātad pavisam kopā seši. Prasības būtība: Latvijas ļaunie žņauguši nabaga PNB banku, sevišķi nelabs bijis LB prezidenta uzkūdītais fuktuks, strādāt nav ļāvuši, bankas vērtību mazinājuši. No šīs loģikas izriet, ka galvenā sāpe šeit ir akcionāriem (jo viņu akciju vērtība samazināta). Tad ko šai kompānijā dara pati banka kā prasītājs? Mana versija ir ļoti primitīva: apmaksā rēķinus. Ja banka nav prasītājs, tad juristiem maksātu Guseļņikovi paši, kas šķiet pilnīgi neticami.

Savukārt jauno īpašnieku paziņojumam par nevēlēšanos prasību uzturēt nav pārāk lielas nozīmes: bijušajiem akcionāriem Guseļņikoviem, saskaņā ar viņu stāstu, ir nodarīti zaudējumi, un viņiem neviens neliedz nedaudz uzpucēt prasību un procesu turpināt. Cita lieta, kā tagad viņu prasība izskatīsies. No vienas puses, prasītāji var teikt: re, mēs taču teicām! Nožņaudza gandrīz pavisam, piespieda atdot par vienu eiro, un pēc tam vēl aizklapēja! No otras puses, ECB ir pilnībā apstiprinājusi auditoru vērtējumu, ka banka jau sen kā bijusi iztīrīta un pussprāgusi, un tas ir īstais iemesls pasākuma slēgšanai. Skatīsimies, ka šī tēma turpmāk attīstīsies.

Nezinu, vai citas mušas
Ir šo sērgu sapratušas.

Vilciens “Šveice – Vasjuki” vairs nekursēs

Nedaudz iztirzāšu jau minētajā RAA feļetonā lozunga veidā izsaukto: beigas ir visam “vietējo” un mazo banku biznesa modelim, ne tikai vienai bankai. Kamēr bija iespējams jauki pelnīt uz caurplūstošo dolāru miljardiem, banciņās varēja atļauties uzturēt nepieciešamo personālu visu formālo prasību izpildei. Tas varēja sastādīt pat trešo daļu no kvalificēto darbinieku skaita. Auglīgajām austrumu – rietumu naudas plūsmām apsīkstot, nekādas pasaciņas par jauniem biznesa plāniem vairs nelīdzēs. Šis stāsts mūsu biznesā ir beidzies.

Līdz ar to jautājums: kura tad būs nākošā, kuras durvis klientiem aizcirtīsies, nav atbildams racionālās kategorijās. Izbeigsies visas, izņemot tās dažas, kurām ir radikāli cits biznesa modelis. Un tādu modeļu ir tikai divi.

Pirmais, kurā paliks trīs vai četras lielām starptautiskām finansu grupām piederošas universālas, plaša servisa bankas. Iespējams, ka divas būs starptautiskam “amerikāņu” kapitālam piederošas, bet viena – zviedru. Zviedrijas finanšu tirgus vērotāji zin stāstīt, ka arī tur banku konsolidācija rādās neizbēgama, un ticamākais drīzāk ir scenārijs, ka SEB apēdīs Swedbanku. Kas mums no tā? Nekas, pilnīgi nekas. Svarīgi saprast, ka publiku apkalpot un nodaļu tīklus var veidot tikai tādas struktūras, kuru aizmugurē ir reāli liels kapitāls un ietekme. Mūsu vietējā mēroga bagātnieki, no šī viedokļa raugoties, nav pat vidēji turīgi.

Neliela ilustrācija. Pasaulslavenais šefpavārs Džeimijs Olivers nesen iesvieda savas grimstošās restorānu ķēdes glābšanai privātu naudiņu, 13 mio sterliņu (nepilnus 15 mio EUR). Neizglāba. Noskurinājās un dzīvo tālāk. Viņa “net worth” (īpašuma reālās cenas novērtējums) ir ap 250 mio, un viņš tādēļ ir turīgs. Bet ne bagāts. Tādēļ viņam nepieder pensionārus apkalpojoša banka. Viņš ir veiksmīgs publicists, kas ticis pie turības. Starp citu, no restorāniem neko nav nopelnījis.

Cits piemērs no britu dzīves. Sers Filips Grīns, veikalu impērijas īpašnieks, iekūlās nepatikšanās, un cita starpā tika apsūdzēts darbinieku pensiju fonda iztīrīšanā. Lai izvairītos no vēl lielākām nepatikšanām, vienā epizodē viņš atmaksāja pensiju fonda kasē 363 mio sterliņu, lai atvieglotu 19 000 pensionāru likteni un pats paliktu ar sera titulu, ko viņam grasījās atņemt. Viņš ir bagāts cilvēks.

Kas notiek, kad jahtu nopērk cilvēks, kas tikai iedomājas, ka ir turīgs, labi redzam no Eināra Repšes piemēra. Jaunā sieviņa izmurrāja no bijušā labi atalgotā LB prezidenta jahtu, ar kuru bija naiva iecere atpelnīt kredītu un vēl nopelnīt. Khe khe. Ar banciņām ir līdzīgi, tās nevar piederēt pasaules kontekstā trūcīgiem, dažmiljoniņus saskrāpējušiem personāžiem.

Savukārt lielai naudai ir attiecīga kalibra labvēļi, aizgādņi un aizbildņi. Jau rakstījām, ka ļoti savlaicīgi, vēl pirms skandāla publiskošanas par zviedru banku lomu Magņicka lietā, Zviedrijas premjers aizskrēja uz ASV skaidroties, un kā mazu uzmanības zīmi iepirka bruņojumu par apaļām summiņām. Vecrīgā runā, ka šogad pirms Jāņiem mūsu valdību apmeklējis neviens cits kā pats Markuss Valenbergs. Jā jā, to pašu leģendāro Vallenbergu klana pašreizējais pārstāvis SEB vadībā, faktiski reālais saimnieks. Gribēja tikai tādu sīkumu, lai fuktuksliek mierā SEB netīrās naudas lietās. Tā runā, ka atteikšanās šo lūgumu izpildīt bez rakstiska aicinājuma arī ir īstenais iemesls Putniņa kga karjeras straujajam pagriezienam.

Šādā leņķī arī jāmeklē atslēga AB LV traģiskajam liktenim: viņu problēma nebija nauda, AB LV bija labi kapitalizēta, labi pārvaldīta, labi pelnoša institūcija. Bet viņu pusē nebija nevienas valsts premjers, un viņi nav Vallenbergi. Lai cik augstas raudzes personāži tiktu iesaistīti padomēs, lai cik profesionāli lobisti tiktu algoti, – tas viss izrādīsies par īsu krasi neveiksmīgas apstākļu sagadīšanās reizē. Nemaz nerunājot par reālām finanšu ķezām, kā PNB gadījumā, kad padomē sēdošās starptautiskās zvaigznes galu galā izrādās vien kāzu ģenerāļi. Labi apmaksāti, protams.

Otrais modelis ir iespējams, ja dažas no mazajām bankām varēs turpināt funkcionēt kā lielāka ekonomiska grupējuma vai nozīmīga klana norēķinu centrs. Tas ir dārgi, bet respektabli un ērti, kā privātā lidmašīna. Ja var atļauties, tad kādēļ gan ne. Nebūtu brīnums, ka kādas pāris trīs tādas arī saglabāsies.

Šobrīd FKTK mājas lapā ir uzskaitītas veselas 14 bankas (PNB ieskaitot). Apmēram 7 līdz 10 ir liekas, un to liktenis ir neizbēgams. Kura nākošā? Te sāksies “krievu ruletes” tipa spēlītes. Trāpīties var jebkura. Vecu grēku visām ir daudz, bet lieka kapitāla to īpašniekiem – pamaz. Vai pēkšņi “izšaus” spriedums Rietumu bankas krimināllietā Francijā, vai pēkšņi paraus zem ledus kādu moldāvu miljarda krēslainajos ceļos iesaistīto, – viss var gadīties.

Clutters-Flies-web-v2

Šādos gadījumos “taisnību” var izšķirt tikai derības. Tādēļ bloga priekšniecība strādā pie projekta, lai mūsu kompetentākajiem lasītājiem būtu iespēja caur prognožu spēļu mehānismu sevi parādīt arī šajā jomā.

Mušas dzīve pušu ira,
Liela zaļa muša mira.
Citas mušas saceļ brēku –
Kas tai zaļai bij par sērgu?
Viņa baidījās no ziepēm,
Visa apauga ar piepēm.
Visu mūžu zaļā muša
Nezināja, kas ir duša.
Nezinu, vai citas mušas
Ir šo sērgu sapratušas.

 

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

Karstums pārgājis, likumi paliek

Mūsdienu komunikācijas ābece

Putrainā ņemšanās ap LU rektora vēlēšanām pašā vasaras karstumā uzputoja publiskajā diskusijā lēveni emociju un duļķu, sākot ar akadēmiskiem juridiskiem disputiem un beidzot ar ieskatu 1987. gada rajona laikrakstā “Komunisma Ausma” (šis nav ierastais joks no sērijas kolchozs Červona Dišla, tā tiešām sauca Krāslavas rajona avīzīti tolaik). Publikācijā, kuras autore bija Dagdas komjauniete biedrene Šuplinska, tika apņēmīgi nosodīti buržuāziskie nacionālisti etc etc. Lai neradītu aplamu iespaidu, ka šis artiķelis būtu par komjaunietes Šuplinskas garīgās attīstības grūtajiem ceļiem, man nācās pārgaidīt karsto laiku.

Continue reading “Karstums pārgājis, likumi paliek”

Pār gadskārtu audits nāca II

… bet dažiem pa tam lāgam ir piezagusies Tuklā Ziemeļu Lapsa…

Iepriekšējā sērijā

Jāsāk ar atkāpi, jo kopš raksta pirmās daļas pagājis krietns brītiņš, un daudz kas ir attīstījies starplaikā.

Atgādināšu pirmās daļas sižeta aizsākumu. Kāds mans sens kollēga reiz pēkšņi sāka sprēgāt FB diskusijā, aprājot ļaunos, kas aumež nepamatoti aprunā Norvik PNB bankas gaišo nākotni. Izrādījās, ka Dainis B. sēž Londonā un viņa darba devējs ir tas pats Guseļņikova kgs, kuram pieder minētās bankas kontrolpakete, un kurš cita starpā jau bija cēlis prasību pret Latvijas valsti daudzmiljonu mērogā, kā arī publiski draudēja tiesāties arī ar pašu ECB.

Nu jau gada otrā puse sākusies, bet dienā, kad bungāju šo tekstu, Daiņa B. solītais un likuma paģērētais audits joprojām nav publiskots. Tā būtu droša zīme, ka ar bodīti ir cauri, kā jau bija sagaidāms, bet te pēkšņi mūsu seriāla scenārijā jauns gājiens. Proti, bankas akciju kontrolpakete ir it kā pārdota anonīmai investoru grupai. Kas tie tādi, FKTK mājas lapā nav redzams, lai gan GG kga dalība šeit norādīta jau kā bez kontrolpaketes. Viss notikušais nav pretrunā ar ainu, ko apskatīju raksta pirmajā daļā: GG kgm akcijas pēc būtības nav piederējušas, un īstie īpašnieki tās savākuši atpakaļ. Kā jau tas gadās ar uzņēmumiem, kuru bilance pēc būtības ir sabrukusi, glābšanas gadījumā (kā tas bija ar PAREX, piemēram) atsavināšana notiek par simbolisku cenu. Kādēļ tad ne visu, bet atstājot GG kga formālā īpašumā FKTK datos oficiāli redzamos “20 –30%”? Tie ir tie paši iepriekš minētie “25% – 1 akcija”, par kuru nepieņemšanu Guseļņikova kgs strīdas ar kādu citu savu partneri, pats to apstiprinot jau iztirzātajā prasībā pret Latvijas valsti. Tā kā šai daļai izputējušā uzņēmumā vērtības nav šā kā tā, tad uzņēmuma pārņēmēji ar to neķēpājas, tiktāl skaidrs.

Continue reading “Pār gadskārtu audits nāca II”

DDM

Kāpēc Rīgā kļūs tikai sliktāk

Mana bloga ražīgākais autors Mārcis Bendiks, acīmredzami sava patīkamā rakstura un neparastās tolerances dēļ, bija uzaicināts uzstāties Rīgas “pilsēttelpas” nākotnei veltītā pasākumā “Piektdiena – MadCity dialogu diena”, kas kā jau nozīmīgiem pasākumiem piedien, notika piektdienas agrā pēcpusdienā uz AB dambja, peldošajā galerijā. Pasākums tika pieteikts sekojoši:

“Velofašisti pret Automūļiem ar Nikno Gājēju līdzdalību” (fonā klusi braukā elektriskie skrejriteņi)  Diskusijas mērķi: a) pievērst uzmanību Rīgas problēmai – nesakārtotajai ielu telpai – kā vienu no galvenajiem iemesliem twiterstrīdiem un ielu kaujām; b) meklēt radošus risinājumus Rīgai un rīdziniekiem (papildus infra sakārtošanai) – ko darīt NEKAVĒJOŠI!!! Scenārijs: izplūkšanās – samierināšanās – risinājumu meklēšana. Dalībnieki: Ģirts Slaviņš, Pauls Timrots, Rudīte Kalpiņa, Mārcis Bendiks, Elita Kļaviņa, Māris Jonovs, Alīna Mežciema, Agris Krusts, Juris Mendziņš, Līga Stirna.

Kā bija gaidāms ap diskusiju galdu bija sasēdušies pirms tam nepieteikti cilvēki un neviens no paredzētajiem “ziņotājiem” nebija sagatavojis solīto referātu par diskusijas tēmu. Neviens izņemot Mārci.

Pasākuma organizētāji, zinot Mārča maigi izsakoties noraidošo attieksmi pret velokomjauniešu aktivitātēm internetā un pilsētas ielās, bija Mārci iedalījuši automūļu nometnē un cerēja no viņa dzirdēt attiecīga satura uzstāšanos. Teiksim tā – publika bija nevis pārsteigta, bet izbrīnīta, jo Mārcis runāja par  pavisam ko citu.

Visu uzstāšanās video (18 minūtes ar astīti) varat noskatīties divus sprīžus zemāk. Ieskatam tēmu loks:

  • Mēs dzīvojam pilsētā, kas būvēta pirmsautomobiļu laikmetam, un tā nevar būt piemērot auto vai velo satiksmei;
  • Velobraukšanas kultūra pēdējo 50-60 gadu laikā ir būtiski pasliktinājusies;
  • Rīga nākotnē kļūs neērtāka gan autobraucējiem, gan velosipēdistiem, gan kājāmgājējiem, gan sabiedriskā transporta lietotājiem.

Kāpēc tāds secinājums – noskatieties paši. Es tikai pateikšu priekšā vienu vārdu

GERONTOKRĀTIJA

Visnotaļ detalizēts un precīzs uzstāšanās pārstāts krievu delfos, īpaši tiem, kuri negrib skatīties video.

Uzstāšanās video no YouTube

Jau iepriekš atvainojamies par attēla slikto kvalitāti, bet pasākuma organizētāji bija izdarījuši visu, kas bija viņu spēkos, lai tur notiekošais nesasniegtu auditoriju kaut cik apgaismotā izskatā.

Prātojums par tautas atmiņu un alkatīgiem bezkauņām

Savā dzīvē tūkstošiem reižu esam dzirdējuši par “tautas gudrību”, “vēsturisko atmiņu” un līdzīgām it kā neapstrīdamām lietām. Tai pat laikā mūsu acu priekšā ir bez sava gala atgādinājumu, ka sabiedrības atmiņa mēdz būt ļoti īsa. Nu kaut vai visiem redzamā nemitīgā kāpšana uz tiem pašiem grābekļiem vēlēšanās, vai tāds privāts novērojums, ka šo rindu autors savu labklājību nodrošina, ekspluatējot sabiedriskās atmiņas īstermiņa defektus.

Šī pretruna ir šķietama. Cilvēki var tikt apmuļķoti īstermiņā, it īpaši, ja viņi paši to vēlas. Bet ilgtermiņā tautai piemīt tas, ko mēdz saukt par sirdsgudrību. Un to nevar apčakarēt ne influenceri, ne spameri, ne sabiedrisko attiecību speciālisti.

Reiz 2013. gadā cilvēku grupa no gaismas spēku avangarda nolēma iedzīvoties uz Maksimas traģēdijas rēķina. Nekauņu galvgalā bija Baiba Rubesa, kura sāka ar to, ka pieprasīja no valdības luknu finansējumu gan pašu “neatkarīgo komisāru” četrciparu algām, gan jaunām kantora iekārtām par astrālām cenām. Rubesa kdzes klajā alkatība aizrāva elpu kolēģiem, lai arī tiem sabiedrisku fondu apgūšana nebūt nebija sveša. Šamie sakautrējās un notinās, un drīz vien ar kaunu bija spiesta atkāpties arī pati obernekauņa Rubesa.

Continue reading “Prātojums par tautas atmiņu un alkatīgiem bezkauņām”

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Par baņķieri – manu vēstuļu draugu Miglainajā Albionā un dažiem krimināļiem varžēdāju zemē

I daļa

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī, šeit blogā publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to saistītām lietām. Uz pēdējo no tiem dabūju negaidītu reakciju no sava sena paziņas, profesionāla finanšu speciālista Daiņa Barupa. Mūsu ceļi ar Daini pirmo reizi krustojās vēl deviņdesmito sākumā, bet pēdējos gadus par viņa darba gaitām neko konkrētu nezināju. Pa ausu galam biju dzirdējis, ka viņš strādājot Londonā.

Un te pēkšņi koments FB, sak, kā gan man tā gadījies galīgi sabraukt auzās. Drusku apmulsu, jo publikāciju cikls saistībā ar AB LV pēkšņo galu nesaturēja nekādus smalkus aprēķinus, tēma pamatā bija par “tīro” un “netīro” naudu, kā arī par to, kāda ir valsts iestāžu loma un tamlīdzīgi. Pēc dažām replikām kļuva skaidrs, ka Dainis ir kategoriskā nemierā ar vienu frāzi, no raksta pašām beigām, kas tur iesprukusi, tā sakot, skaistam finālam. Citēju no pērnā pavasara artiķeļa:

“Bieži minētās “desmit vai vienpadsmit” bankas dabūs trūkties, un uz rudeni arī Guseļņikova k–ga projektam būs skuju taka iezīmējusies. Pēdējais gan notiks pats par sevi, gada auditu šamajiem normāli pabeigt neizdosies.”

Continue reading “Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis”

Eiroprognožu spēles rezultāti

Tie paši vēži un jauns uzvarētājs

Latviski burbuļojošā interneta tradīcijām bagātākais politiskais totalizators pavilcis svītru kārtējai sezonai un gatavs pasludināt tradicionālus rezultātus. Bet vispirms par priecīgo, tā teikt – sāksim ar labajām ziņām.

Atgādinu, ka pāris dienas pirms Eiroparlamenta vēlēšanām katrai namamātei un influencerim bija iespēja iesūtīt savu prognozi par vēlēšanu rezultātiem. Tiem, kuri iesūtīja – atgādinājumam prognožu ieūtīšanas kārtība un rezultātu noteikšanas noteikumi šeit:

Noteikumi

Jāatzīst, ka prognozētājiem ar prognozēšanu gāja tā pat kā simts cienīgākajiem ar prezidenta vēlēšanām – 2%-10% pareiza biļetena (tabuliņas) aizpildīšana izrādījās intelektuāli pārāk izaicinošs uzdevums un piemēram prognožu spēles veterāns @fjodoorz iemanījās paredzēt neredzēti lielu balsotāju aktivitāti, apmēram 120% balsstiesīgo apjomā, un šī fenomena iespaidā Latvijai piešķirtu papildu vietu Eiroparlamentā, par ko prognozētājs tika ar aplausiem diskvalificēts. Savukārt, ar alternatīvu skatu apveltītais dalībnieks @GirtsKarnitis nebija ticis galā ar prognozes papildspēles uzdevumu – norādīt ievēlēto deputātu kārtas numurus, kas gan, godīgi jāatzīst, nebūtu viņa rezultātu kopumā iecēlis playoff zonā.

Lai nu kā tur bija, ar visu dalībnieku visiem iesūtītajiem cipariem var iepazīties aplūkojot šo dokumentu

VISI saņemti pieteikumi

ja kādam šķiet, ka viņa prognoze nav atspoguļota precīzi, tad runājiet tagad, vai klusējitet …. kā tur tālāk bija…

Rezultāti

Pēc ilgas un rūpīgas iesniegto prognožu pārbaudes, balsu skaitīšanas komisija sarindojusi spēlētāju prognozes šādā secībā.

Dalībnieks Kopā Punkti Trāpīts Kopā
@Zmeycharauski 8 7 7 14
@Rudmatis 8 7 7 14
@zoldners WP 8 7 6 13
AA WP 8 7 6 13
@dzeina 8 7 6 13
@Dace_ 8 7 4 11
Andrejs Osis WP 8 6 6 12
https://pbs.twimg.com/profile_images/529198445572009984/h9BXgbsD_bigger.png

@MartinsBraslavs
8 6 6 12
@BenedictIbjo 8 6 5 11
@Bertaane 8 6 5 11
@GirtsKarnitis 8 6 6
Ernests Hemingvejs WP 8 5 5 10
Anonymous WP 8 5 5 10
@This_Is_Where_The_ Fun_Begins 8 5 4 9
@fjodoorz 9 DISQ DISQ DISQ

Detalizētu aprēķināto punktu tabulu var aplūkot ŠEIT

Kā redzams, neviens no prognozētājiem nav ieguvis maksimālo iespējamo (16) punktu skaitu. Pirmās-otrās vietas ieguvēji sarindoti šādā secībā tāpēc, ka @Zmeycharauski un @Rudmantis savas prognozes atsūtīja twitera DM, kam par nožēlošanu, iesūtīšanas laiks nav precīzi nosakāms. Abi prognozes iesniedza 24. maija vakarā, un, diezgan droši, ka @Rudmatis prognozi iesniedza pēdējā brīdī, pēdējais no uzvarētāju pārīša.

Visi neuzvarētāji ir laipni lūgti sekot spēles noteikumiem un ziedot labdarības mērķiem pēc saviem ieskatiem.

Tā nu ar prieku jāatzīst, ka kārtējā prognožu spēle atšķirībā no iepriekšējās un vēl iepriekšējās nav noslēgusies ar jau iepriekšparedzamu rezultātu – @zoldners uzvaru. Šoreiz prognozēšanas meistars dala trešo-piekto vietu ar @dzeina un AA, lai ko tas arī nozīmētu.

Ko mēs no tā visa varam mācīties?

Secinājums Nr1  Prognožu spēles dalībnieku aktivitāte bija atbilstoša vēlētāju aktivitātei – zemāka. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa un darbojamies kā stabilizējšs faktors, līdzsvarojot ekstrēmisma un populisma tendences mūsdienu politikā.

Secinājums Nr.2  Prognozētāji tā pat kā vēlētāji ir izvēlējušies par labu pārbaudītām vērtībām, pelēcībai un garlaicībām, vienlaicīgi arī sekojuši mūsu bloga autora M. Bendika kvēlajam aicinājumam svītrot no sarakstiem īpaši toksiskus kandidātus. Tas nozīmē, ka NA vēlētāji ir ar pienācīgu degsmi svītrojuši apmaksāto pajoliņu Pūpolu Ansi, un labticīgie AT-PAR vēlētāji visu labu vēlot ir atsaukušies izmisīgajiem Baibas Rubesas saucieniem pēc palīdzības eiropensijas jautājumā, un draudzīgi svītojuši šo nepareizajā caurumā nokļuvušo neaizvietojamo menedžeri. Ar īpašu prieku jākonstatē, ka abi augstākminētie spīdekļi nekvalificēsies treknajai eirodeputāta svietmaizei pat, ja sarakstu pirmie numuri nokļūs vadošos eiroamatos un atbrīvos savus deputātu padibeņus pirmajiem aiz strīpas palikušajiem.

SecinājumsNr.3  Pretēji iepriekš izsludinātajiem un tagad jau labotajiem rezultātiem, @zoldners tomēr nav uzvarējis prognožu spēlē trešo reizi pēc kārtas, visi draudi viņu turpmāk demokrātiski diskvalificēt no piedalīšanās tiek atsaukti. Apsveicam @Zmeycharauski ar latviešu bobslejistu stilā iegūtu zelta medaļu, kā saka: “Labāk vēlu nekā aiz @zoldnera”.

Bloga redakcijas un spēles balsu skaitīšanas komisijas vārdā,

Benedikts Ingibjorgs

 

Ragutiņās uz Briseli

Eiroparlamenta vēlēšanas būtiski atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām ar to, ka mēs demokrātiskā kārtā izvirzīsim labi apmaksātu personu grupiņu darbam ārzemēs. Atšķirībā no mūsu pašu vēlēšanām, tiešas, nepastarpinātas ietekmes uz ES lēmumiem par mūsu dzīvi regulējošu kārtību tam nebūs, lai ko arī kandidāti kamapaņas karstumā nesagvelž.

Mums šīs vēlēšanas pilda citas funkcijas, no kurām šeit piesaukšu divas.

Pirmām kārtām Latvijas deputātu sastāvam ir simboliska nozīme, mēs dosim ne tikai mandātu, bet arī praktisku iespēju izpausties starptautiskā publicitātes laukā. Skaidrs, ka margināļu ietekme uz likumdošanu ir, nu ja, margināla. Bet EP deputātam no Latvijas tikt ar savu viedokli pasaules komunikatīvajā telpā ir daudz vieglāk, nekā “lielo puiku” ierindas kareivjiem. Kurš tiks pie šādas iespējas, ir mūsu rokās un kājās (to, kuri aizies līdz vēlēšanu iecirkņiem), vai arī pakaļās (tajās, kas no dīvāniem neatrausies). Tā kā eirovēlēšanās aktivitāte mēdz būt ļoti zema, tas varbūtiski dod daudz lielākas iespējas Saeimas vēlēšanās izsvilptiem margināļiem, kuri spēs nodrošināt augstāku entuziasmu un attiecīgi dalību vēlēšanās.

Otrkārt, eirodeputāta mandāts nāk kompļektā ar ļoti luknu atalgojumu. Runa ir par sešciparu skaitļiem gadā, ofisiem, darbiniekiem, komandējumiem un viesnīcām, kompensācijām un vēl sazinko. Mums ir iespēja ietekmēt šīs naudas piešķiršanu tiem, kuri to ir pelnījuši par ilgu un izcilu darbu Latvijas labā. Kāpēc gan lai par Briseles naudu neizdarītu to, ko par savu nekad nevarēsim atļauties?

Secinājumi

1. Aiziet uz vēlēšanām.

Par spīti Att/Par uzkūdītās un jauno hunveibinu jestri atbalstītās, bezjēdzīgās CVK vadītāja maiņas izraisītajam haosam, par spīti tam – aiziet uz vēlēšanām un izvēlēties biļetenu, kurš nav no nepazīstamu frīku kluba.

2. Pielikt plusiņu tam cilvēkam, kurš ir pelnījis (neraugoties uz ilgajā vēsturē pieļautajām kļūdām, neraugoties pat uz politiski dažādiem uzskatiem) cienījamas vecumdienas, par nopelniem Latvijas valsts labā.

3. Izsvītrot no zila gaisa nokritušus personāžus, kuriem ar partiju nav bijis sakara, kuri nav iepriekšējos gadus strādājuši attiecīgās partijas struktūrās un nav iepriekš nekur kandidējuši. Tā piemērām, ja esi izšķīries par grūtu soli – balsot par NA, tad izsvītro žurnālistu, kas šai sarakstā nonācis aumež aizdomīgā kārtā. Savukārt, ja esi paņēmis populāro Att/PAR – obligāti svītro saraksta otro numuru.

Un lozungs noslēgumā.

Dalība vēlēšanās ir tiesības. Par “pilsoņa pienākumu” šai kontekstā kladzina tie, kas nesaprot, ka “pienākums” nodrošināt 99% dalību ir tur, kur vēlēšanas ir bez vēlēšanām, tas ir, bez izvēles. Tur šis “pienākums” dod leģitimitātes izkārtni.

Mums tas nav nepieciešams, jo vēlēšanas pagaidām ir puslīdz brīvas un puslīdz demokrātiskas. Mums ir tiesības izmantot šo iespēju. Bez augšminētajiem diviem apsvērumiem paliek vēl šis: lieto tiesības. Lai tās tev nepadara atkal par pienākumu.

Pacel pakaļu, aizej nobalso!

Mārcis Bendiks

 

No redakcijas:

Pāris foto ierosmei un pārdomām par Latvijas valstij veltītiem gadiem

5353642

20190307PHT30724_original

 

 

Eiropas vēlēšanu prognožu spēle

Šodien, 2019. gada 23. maijā Benedikta Ingibjorga tvitera kontā un blogā sākas pavisam jauns tradicionālais prognožu festivāls. Piedalās katrs, kurš vēlas izteikt savu minējumu par Latvijā notiekošo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem.

I NOTEIKUMI UN PIETEIKUMI

Benedikta Ingibjorga prognožu spēle notiek stingrā saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu*. Pārkāpēji tiks kaunināti, recidīvistus rūnīs.

  1. Prognozes līdz šī gada 24. maija 23:59 pēc Rīgas laika jāiesūta vienā no trim veidiem:  1. kā replay uz @BenedictIbjo tvītiem; 2. kā DM kontam @BenedictIbjo; 3. kā komentārs šim bloga ierakstam. Katrs dalībnieks drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu. Pārkāpēji tiks izķerti un rūnīti vēlreiz.
  2. Prognoze jāiesniedz stingri reglamentētā formātā (zemāk redzamās tabulas paskatā), jānorāda vietu skaits, ko iegūs katrs saraksts, sarakstu nummuri (pēc CVK mājas lapā redzamās sarakstu numerācijas) ir jānorāda obligāti, dalībnieki pēc izvēles var iesniegt prognozi par no katra saraksta ievēlētajiem kandidātiem, norādot kandidāta numuru, ar kādu tas ir iekļauts sarakstā. Tautas valodā: jāraksta tikai cipari,  jo uzvārdus, zīmējumus, emodži un rūnu zīmes nevērtēs vispābā.
  3. Vietu skaits var tikt norādīts tikai veselos skaitļos. Pieteikumi, kuros kopīgais norādīto vietu skaits pārsniegs 8, tiek diskvalificēti un netiek vērtēti. Šādu prognožu iesniedzēji tiks izvazāti pa tviteri kā piemērs postošajām sekām, ko nācijas genofondā iecirtusi mūsu daudzcietusī izglītības sistēma.
  4. Katra prognoze tiek vērtēta punktos saskaņā ar kārtulu:
    katrs prognozē minētais saraksts dod punktu skaitu, kas ir mazākais no diviem, – prognozē uzrādītais vietu skaits vai saraksta iegūto vietu skaits.

Aprēķina piemēri:

Prognozētais Vēlēšanās iegūtais Punkti
1 2 1
3 1 1
0 1 0
2 0 0
2 2 2

Papildus tiek piešķirts bonusa punkts par katru pareizi uzminētu no saraksta iekļuvušo kandidātu, kas tiks vērtēti gadījumos, ja sarakstu prognozē iegūto punktu skaits būs vienāds.

  1. Spēles uzvarētājs ir lielāko punktu skaitu ieguvušais dalībnieks. Vienāda punktu skaita gadījumā izšķir papildvērtējums – iegūto bonusa punktu skaits. Ja arī šie ir vienādi, uzvar tas, kurš savu prognozi iesniedzis agrāk.
  2. Visas prognozes tiks apkopotas un publicētas iespējami īsākajā termiņā. Prognozes iesniegšanu fakts kā tāds ir apliecinājums, ka dalībnieks piekrīt savas prognozes publiskošanai.
  3. Rezultāti tiks aprēķināti, apkopoti un publicēti iespējami īsākajā termiņā.
  4. Benedikta Ingibjorga Vēlēšanu prognožu spēlē nav dalības maksas un nav naudas balvu. Dalībnieki ir aicināti pēc rezultātu publicēšanas ziedot paša izvēlētai, cienījamai labdarības organizācijai summu, kas pašam šķiet pietiekama, lai glābtu krievu demokrātijas tēvu.

* 1415. Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

II PROGNOŽU IESNIEGŠANAS PIEMĒRS

Piemēra pēc – Ja uzskatāt, ka ES vēlēšanās uzvarēs un uz Briseli brauks LKS Ždanoka, Latviešu Nacionālistu Didzis Birznieks, LRA Viļums un Brante, Progresīvo Putnis, Jaunās Saskaņas Haralds Elceris, Rīcības partijas Graudiņš un JV Kristovskis, tad jūsu prognoze izskatīsies šāda:

SARAKSTA Nr. IEGŪTĀS VIETAS KANDIDĀTA Nr.
1 LKS 1 1
2 Latviešu Nacionālisti 1 13
3 LRA 2 4, 7
4 ZZS
5 KPLV
6 Progresīvie 1 2
7 Jaunā Saskaņa 1 14
8 JKP
9 Att/PAR
10 S
11 VL/TB/LNNK
12 Rīcības partija 1 1
13 Atmoda
14 Centra partija
15 LSDSP
16 JV 1 6