Kampaņa beigusies, karš turpinās

Vēlreiz par jauno seriālu “platformas pret mēdijiem”.

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Politikā kampaņas beidzas ar vēlēšanām, bet tas ne vienmēr ir miera sākums. Šoreiz ASV vēlēšanu cikls iezīmē saasinājumu, ko paši dalībnieki sauc par atklātu karu.

Arī otra puse to sauc tieši tāpat, pietiek kaut vai pāris minūšu pašķirstīt jūķūbi, lai izlektu dučiem sižetu par Trampa karu pret mēdijiem, mēdiju karu pret Trampu un visādu kolorītu aplamāšanos.

Tā kā republikāņu kandidāts kampaņā izrādījās uzvarētājs, pie kam tieši pretēji visām gudro un pārgudro ekspertu “drošajām prognozēm”, tad mēdiju moguliem ir ko pasvīst, lai izskaidrotu donoriem un sponsoriem, kādēļ garantētais rezultāts nav sasniegts, un naudiņa ir pagalam.

Pa tam lāgam ziņu raidījumi – gan globālas aptveres, gan mūsu pašu dīķītī – ietur līdzīgu musturi. Tā šorīt France 24 sāk ar to, ka ASV prezidents šodien parakstīs to un to un vēl tur ko. Avots: Trampa tvīti. Un tad par konflikta saasināšanos Izraēlas jaunbūvējamo apmetņu jautājumā kadrā Izraēlas premjera tvīts, ko pārgremo studijā sēdētāji. Skandāliņš par mūsu Operas nama apmetuma grūto likteni pirms pāris dienām saasinājās pēc sižeta TV, kurš savukārt sākās ar ziņu, ka Liepiņš soctīklos to un to, un tad nu mēs šo un šito.

Svarīgākais šajā lietu kārtībā ir saprast, ka žurnālistika ir pilnībā zaudējusi sev tik ērto monopolu: radīt ziņas, lemt, kura informācija jāizplata, bet kura ne. Informāciju publiskajā telpā var palaist ikkatrs, tā nav pakļauta nekādām redakcionālām politikām, šķebinoši divkosīgiem “ētikas kodeksiem” un citām avīžu laikmeta drazām. Sociālo platformu informācijas apmaiņas modelis pilnībā var funkcionēt bez starpniekiem, un šo jauno paradigmu Donalds Tramps ir izmantojis ar dzīvniecisku agresivitāti un laimesbērna veiksmi.

Un protams darīs to arī uz priekšu, tas bija viens no pašiem pirmajiem paziņojumiem komunikācijas jomā, pašā inaugurācijas balles spožumā:

Abos citātos parādās viena un tā pati doma: informācija nāks no manis paša, jo mēdiji ir negodīgi un melīgi, un tajos strādā visnegodīgākie cilvēki. Ja neskaita ironiju, ka Prezidents pats neģībst no pārāk lielas godīguma nastas, arī mana pieredze lielā mērā to apstiprina.

Klasiskie mēdiji pa tam laikam slīcināties uz dīķi neskrien. Tie karo un karos. Izdzīvošanas karš būs neglīts, ļauns un netīrs.

Mēdiju sistēma ir pilnībā saaugusi ar pārstāvnieciskās demokrātijas sistēmu un ir leģitīma tās daļa. Tai ir likumos un parašās iedalītas tiesības un privilēģijas, un nav tādu privilēģiju, ko sistēma agrāk vai vēlāk nesāk izmantot savtīgi. Tviteri un feisbuki vēl nav izspieduši mēdijus no to ērtās leģitimizētās vietas, un šamie to brīvprātīgi neatdos. Tiem joprojām pieder ievērojama ietekme uz auditorijām. Pat visaktīvākie jaunā laikmeta trubadūri rāda TV nozīmes mazināšanos reizē ar secinājumiem, ka uzvarēt bez TV reklāmas nav iespējams. Arī sākumā aprakstītais jaunais musturis – no tvitera uz TV ziņām – galu galā nonāk pie mēdija, kas savukārt izstaro uz mani, skatītāju.

Un tam joprojām būs svarīga vieta politisku lēmumu pieņemšanā demokrātiskā sabiedrībā.

Gala beigās publiskai politikai ir galvenais mērķis – vara, galvenais kapitāls – ietekme, un vienreizējas lietošanas publiskā valūta – indivīda balss vēlēšanās. Pilnīgi acīmredzami, kā visās līdzīgās shēmās, galvenā nozīme ir kapitālam, šai gadījumā ietekmei, jo savu “valūtu” – balsi – īpašnieks nevar uzkrāt, tā jāizlieto noteiktā termiņā saskaņā ar striktiem noteikumiem. Izšķiroša ir ietekme, un te nu paveras lauks spekulācijām un pieņēmumiem: kuram kāda ietekme ir šobrīd, uz kuru pusi tā mainās, kam piederēs izšķiroša ietekme nākotnē.

Ja mēdijiem izdosies pārkārtot savu darbību saskaņā ar situāciju, kurā tehnoloģija ir atņēmusi tiem informācijas ražošanas un izplatīšanas monopolu, un stiprinās savu ietekmi tajās jomās, kur tiem saglabājas priekšrocības, tad nonāksim pie jauna līdzsvara. Kino nenogalināja teātri, un tos abus savukārt neiznīcināja TV. Pabīdīja, sapurināja, katram turpmāk sava vieta, tiesa, ne tik liela, kā bija.

Tādēļ ASV prezidents šodien dara to, par ko vakar tvītojis: paraksta rīkojumus savu priekšvēlēšanu solījumu izpildei. Stiprina uzticību un tātad palielina ietekmi sev un savai politikai. Šeit būs vietā piezīmēt, ka viņš ir amatā tikai pirmās dienas, bet radikāli lēmumi jau krietnā gabalā. Salīdzināšanai: Baraks Obama savā 2008. gada kampaņā kā pirmo darbu solīja slēgt cietumu Guantanamo. Astoņus gadus vēlāk cietums stāv kā stāvējis, runā, kā lielā izmaiņa esot jauna Makdonalda ēstuve zaldātiem. Trampa karš būs par ietekmi, kuru viņš šobrīd ir iekarojis par spīti klasiskajiem mēdijiem.

Markam Tvenam pieraksta citātu (kuru protams neesmu pārbaudījis), ka Dievs ir radījis karu, lai amerikāņi mācītos ģeogrāfiju. Šobrīd Radītājs ir ironiskā kārtā atsūtījis tvītojošu prezidentu, lai mēs apgūtu publiskās komunikācijas jauno paradigmu. Platformu laikmeta realitāte ir klāt.

 

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta.
Advertisements

One thought on “Kampaņa beigusies, karš turpinās

Ieraksti savu komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s