Zudušo laiku meklējot

AUTHOR: BENEDICT INGIBJORG

Mana bloga aktīvākais autors Mārcis Bendiks šīs nedēļas sākumā sludināja pavasara sākšanos un aicināja savus fanus atraut skatus no blāvi zilajiem glaudāmekrāniem un pievērst uzmanību dažādu pavasara kukaiņu izdarībām. Jaunizceptais entomologs pats, visu nedēļu dzenājis kukaiņus, attapās, ka nav redakcijā iesniedzis manuskriptu tradicionālajam brīvdienu rakstam. Sakaunināts un izrāts, sebotājs nospēlēja savu ierasto arhivāra un visādu vecu lietu vācēja lomu: ar vieglu rokas kustību izvilka no saviem krājumiem divas publikācijas. Abu autors ir Mārcis Bendiks un abas publicētas visnotaļ cienījamā izdevumā – intelektuālajā žurnālā “Rīgas Laiks”.

Pēc iepazīšanās ar tekstu, apjukumu manā sejā nespēja noslēpt ne cīņās ar kuršiem izpluinītā rudā bārda, ne pāri pierei uzvilktā bruņucepure ar ragiem. Es nespēju noticēt savām acīm – abi raksti tiešām tapuši nevis laika posmā starp Trampa ievēlēšanu un džihādista izdarībām uz Vestminsteres tilta, bet pirms 15 (PIECPADSMIT!) gadiem.

Izlasiet arī jūs – vai tas nešķiet dīvaini?!

 

Bendiks 2001. gadā prognozē populisma uzvaras gājienu un apcer Rīgas Domes vēlēšanas kā nākošajā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu “ziediņus”.

Kampaņa ir beigusies, lai dzīvo kampaņa!

RL 2001 gada velesanas baneris

 

2003. gadā īsi pirms otrā Irākas kara Bendiks raksta par agresīvā islāma, draudzīgā 16. marta un balto bebra zobu (tai laikā no TV ekrāniem skatītāju smacēja kolgeitiskais “Ahoi, bebra kungs, cik jms balti zobi”) mīļo sadzīvošanu cilvēku prātos. Muhameds, Makjavelli un Klauzevics – lasījis neesmu, bet man ir viedoklis….

Ahoi!

Makjavelli baneris

 

Atrodi pogu Follow un nospied, mēs turpināsim rakstīt.

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.
Advertisements

Pavasara saulgrieži un Benedikta diena

Pavasarīga atmiņu ainiņa

Autors: Mārcis Bendiks, kā arī Nezināmas Izcelsmes Vabolēns
  1. marts ir Benedikta diena, vārda svētki manam vikingu brālēnam Benediktam Ingibjorgam un daudziem citiem izciliem cilvēkiem. Vārds no gadu simtos ilgas lietošanas ir visādi grozījies dažādās mēlēs. Šo daždažādo formu dēļ ikdienā var pasprukt garām, ka gan Vltavas autors Smetana, gan pazīstamais sociālists Musolini arī šī vārda nesēji. Uzvārda vietā sastopams retāk, un arī ne katrreiz uzpazīstams, tāds piemēram ir divkārtējs Čehoslovākijas prezidents Edvards Benešs. Spēcīgā vārda saulītē iekāpuši arī tie, kas paši to pieņēmuši autoritātes stiprināšanai, tādu ir gandrīz divi desmiti pāvestu, ja skaita klāt arī antipāvēstus. Teorijas cienītāji var lēveni informācijas pasmelt šeit:http://bit.ly/2nNc7BB

Mazu prieka brīdi man sagādāja Valsts Kancelejas preses departaments ikurāt pirms 20 gadiem, tālajā 1997., kad turpināju rūpju pilno Ministru Prezidenta padomnieka darbu Brīvības bulvāra kabinetā. Ikdienas preses apskatus katru rītu piegādāja tikai premjeram, padomnieki dabiskā kārtā rīta avīzes un vakara ziņas apguva paši. Bet bija arī preses pārskati un apkopojumi, kurus gatavoja dažādi resori: Ārlietu ministrija par starptautiskām lietām, un preses departaments reģionālās preses izkopējumus, katram padomniekam saskaņā ar viņa pienākumiem.

Tā nu kādu rītu apjucis pētu Talsu Vēstu kopiju, kas man laipni piespēlēta, un nevaru saprast, kāda vella pēc tā nonākusi uz mana galda. Pēc krietna laiciņa un rūpīgas meklēšanas atrodu maliņā mazu ziņu par pavasara saulgriežu svētīšanu Vīcežu muižā. Ja nealojos, virsraksts vēstīja “Bendiks modina kukaiņus” vai līdzīgi. Preses departaments bija acīgs un modrs, ja reiz ir ziņa par Bendika ālēšanos, tad šamais jābrīdina. Tai reizē tad arī palasījos par latviešu ticējumiem kukaiņu dienās.

Pēc svētkiem jau pienāca raports no Zemgales Avīzes,

bendiks modina avize

kuras kopijā virsraksts bija iekrāsots, lai padomnieka kungam nepaskrietu garām preses departamenta pavasarīgais noskaņojums. Šo kopiju biju saglabājis papīros, un te varu piedāvāt “interviju ar nezināmas izcelsmes vabolēnu”.

bendiks_modina_001

bendiks modina

 

Un te iespējami pilns latviešu un citu seno vikingu tautu ticējumu apkopojums par Benedikta dienu. Vairāki ticējumi labi darbojas arī citās gada dienās. Pārbaudīts!

http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/bind.htm

 

No redakcijas:

Par godu Bindus dienai tiek izsludināta bloga jaunumu abonēšanas kampaņa. Katrs jaunais Follow – eris, kurš komentārā pievienos sava mīļākā kukaiņa bildi, kukaiņa aprakstu vai ar kukaiņiem saistīta notikuma atstāstu, tiks ierakstīts VIP lasītāju  sarakstā un varēs saņemt brīvbiļeti uz kādu no tuvākajiem Mārča Bendika publiskajiem semināriem/lekcijām.

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Mediju ziņas, šausmenes un uzvaru raporti vēlēšanu sezonas pavasarī

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju, vai ka es censtos tās slēpt. Gluži otrādi, esmu diezgan krass savos uzskatos, no politkorekto glumiķu viedokļa pat margināls, un savu pozīciju mēdzu publiskot skaļi un neiecietīgi. Bet šoreiz, visas pasaules un it īpaši eiroprogresīvo spēku uzvaras pavasarī, akcentēšu skaidri redzamu līniju šo faktu pasniegšanā, pilnīgi neatkarīgi no pašas politikas. Manuprāt tas būs noderīgi līdz pat rudenim, jo bezgalīgi objektīvas sajūsmas pilnas relācijas par slavas vainagotu ceļu no uzvaras uz uzvaru būs visu gadu, ikurāt kā brežņevlaiku partijas kongresu gaidās.

resajuscij god pjatiletki_mazs

Eiropas vēlēšanu sarakstā šogad ir minētas 21, dažas no tām jau garām un mūsu dzīvē aumež  nejūtamas (kā Lihtenšteinas vispārējās vai Vācijas prezidenta), citas tiešām neizbēgami nozīmīgas, kā Francijas prezidenta vēlēšanu divas kārtas ar finišu 7. maijā, mazāk dzirdētās franču parlamenta vēlēšanas, kas sekos mēnesi pēc tam, ar iespējams nopietnākām sekām, nekā izdaudzinātās Vācijas Bundestāga vēlēšanas 24. septembrī. Pa to burzmu būs arī virkne parlamentu un pašvaldību vēlēšanu, kas iepriekšminēto uzturētajā ažiotāžā paies tikpat kā nemanītas.

Continue reading “Eirorastu salnas nokostie populisma asni”

Uzvara!!!

Starpsauciens nedēļas vidū

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Visi portāli un ziņu biļeteni šodien aizgūtnēm ziņos par demokrātisko spēku uzvaru un labējo populistu kaunpilnu sakāvi Nīderlandes parlamenta vakardienas vēlēšanās. Lai neradītu maldīgu iespaidu, ka uzdodos par gaišreģi, pareģoni vai lietu izsaucošu šamani, atturējos šo tēmu kustināt priekšlaikus.

Reiz senos brežņevlaikos kādas piecgades trešais gads tika pasludināts par izšķirošo, un ar šo saukli tretjij – rešajuščij bija nokārts Ganību dambis visā garumā. Bet tautas gudrība to adaptēja vienkārši, arī armēņu radio anekdotes formā. Kāpēc trešais ir izšķirošais? Tas ir kā volejbolā, – ja reiz divi seti zaudēti, tad trešais kļūst izšķirošais.

Tādā nozīmē Nīderlandē ir uzvara, saskaņā ar šī rīta projekcijām valdošā partija (tā, par kuras uzvaru jūs visu dienu lasīsit un klausīsities) ir zaudējusi 8 vietas (41 ⇒ 33), ar kaunu zaudējusī Vildersa Brīvības partija palielinājusi savu pārstāvniecību par 5 vietām (15 ⇒ 20), un tradicionālo rozā kreiso sakāvi kompensē jauno zaļo kreiso panākums. Tā kā pa lielam nekas nemainīsies, – valdība paliek, Vilderss sēdēs opozīcijā, un visa tradicionālā Eiropa savu vēlēšanu gaidās jutīsies stipri drošāk, un viņiem tā tiešām ir uzvara.

Bet aiz šī uzvarētā trešā seta, pēc diviem pērn iepriekšzaudētajiem, manuprāt ir vieta svarīgāku aspektu analīzei, piemēram, kā marginālas grupas uzstādījumi nonāk sabiedriskās diskusijas centrā un kā tas maina visu politikas ainavu.

Par to būs rakstiņš svētdienas rītā, laipni lūgtum sekot.

II Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

2. daļa: dura lex, sed lex

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Teksta sākumu lasiet Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Lai cik optimisma pilns un sajūsmas pavadīts bija nodokļu reformas pieteikums, nekāda lielā laime caur to visu mūs acīmredzami negaida. Ir dažas metodes, kā torpedēt un noslīcināt purvā visdižākos ieceru kreiserus, valdībā iecienītāko sauc nodibināt darba grupu. Markam Tvenam pieraksta apmēram šādu asprātību: vienai mātei bija divi dēli, viens kļuva par tālbraucēju kapteini, otrs par ASV viceprezidentu, un ne par vienu no viņiem nekas vairs nav dzirdēts. Ar darba grupai nodotu dokumentu ir līdzīgi: neskaidras baumas var uzzināt no garām braukušiem pirātiem vai dreifējošiem ledus lāčiem, bet atgriezies no turienes redzēts tikai retais. Mūsu apjūsmotā nodokļu reforma turp arī aizraidīta, jutīsim tai līdzi un sūtīsim uzmundrinošas kartiņas uz Jāņiem un Ziemsvētkiem.

Reforma tā kā būtu savaldīta, bet jautājums paliek: kāpēc man vispār būtu jāgrib maksāt nodokļi, reformēti vai nereformēti?

Šoziem mani par to padomāt rosināja kāds aumež sadzīvisks notikums. Biju izbraucis ziemas ainavu bildēšanas tūrē, un ierastā maršrutā uzmācās tikpat ierasts pēcpusdienas ģībonītis. Pēc kafijas ierastā kārtā iebraucu kādā vietā uz līnijas Dobele – Tukums, kura lai paliek vārdā nesaukta, jo konkrētās pilsētiņas spožuma un posta apraksts novirzītu no šī artiķeļa pamattēmas. Mūsu stāstam svarīgs moments ir tas, ka vietā, kur jau gadu simtiem acīmredzami ir bijusi pulcēšanās un tirdzniecības vieta, vairs nebija kafejnīcas. Un tāda tur vēl noteikti bija manā iepriekšējā iebraukšanas reizē, lai arī mazāka un pieticīgāka, nekā iepriekšiepriekšējā. Plakāts ar kafijas piedāvājumu rotāja veikala durvis. Situācija skaidra: nav pietiekoši daudz publikas, lai kafejnīca varētu savilkt galus kopā, funkcija daungreidota un pārvietojusies uz bodīti.

Eju iekšā, automātu atrodu, un pirmā brīdī nopriecājos: jauns, lepns un skaists kā tikko pirkts velosipēds. Hromējumi spīd, laka koša, apkārt tīrība kā paraugmedpunktā. Sāku bakstīties gar pogām un prātot: nu neizskatās pēc pārāk bieži lietota. Un tā arī izrādījās, meitene kasē bijīgi pārjautāja, vai tiešām man ir divi espresso vienā krūzītē. Es protams varēju samelot, ka tā ir viena parasta kafija, bet domas jau bija izvirpinājušas savu gaitu. Pirmām kārtām, es nekad nemeloju bez vajadzības, un citiem arī neiesaku. Vajadzības nu tik tiešām nekādas, es varētu samaksāt arī par duci kafijas, un tādēļ vien nebūtu jāpaliek bez vakariņām. Šoreiz interesantākais bija otrs apsvērums, par kafijas dabūšanu vispār. Meitene kasē nekad nebija izsitusi espresso kodu, viņa to labu brītiņu meklēja cūkausainā kladītē. Pēc spožā un nelietotā automāta izskata un kasieres darbībām diezgan droši varēja spriest, ka esmu pirmais espresso pircējs šodien un iespējams vienīgais tajā nedēļā.

Continue reading “II Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso”

I Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

1. daļa: publika sajūsmā lauž krēslus

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā pievienotos brangs atbalstītāju koris, – NVO, neatkarīgās institūcijas, galu galā Saeima, – un noslēgumu vainagotu sajūsminātas publikas ovācijas. Pērnā gada histēriskā grābstīšanās ar nodokļu pārrakstīšanu jau pieņemtajam budžetam šai analoģijā būtu kviecienu un nesakarīgu bļāvienu kakofonija ar finanšu ministri un premjeru kā apkaunojošā priekšnesuma solistiem. Gluži kā ballīšu atrakcijā ķīniešu bērnu koris, kad visi vienlaicīgi dzied katrs savu dziesmu un katrs savā valodā, radot neciešamu skaņu jūkli.

Tūdaļ pēc tam sekoja gadumijas TV uzrunas, kuras ar savu nemākulību un vāji slēpto bezjēdzību vainagoja iepriekšējo izmisīgo ārdīšanos. Janvāra socioloģiskie dati neizbrīnīja nevienu: kora priekšdziedātāju partijas reitings nogāzās līdz zemākajam krietnā laika posmā, līdz pusei no tā, kas bija vēl pērnajā pavasarī. Man tik tiešām šķita, ka vēl viens šāds mēnesis, un valdība neizvilks ne tikai līdz Jāņiem, bet pat līdz Lieldienām. Gada sākumā atsāktās runas par vārda turēšanu nodokļu sistēmas sakārtošanas jomā izsauca tīklos sirsnīgu ņirgāšanos, sak mikronodoklis sen nav aiztikts, būs jau kādas pāris nedēļas likts mierā, laiks atkal pareformēt.

Un te notika kas sen nepieredzēts, neticams notikumu pavērsiens gan politikas saturā, gan formā.

Continue reading “I Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso”