Mēs jaunu pasauli sev celsim

Un tagad – diskotēka?

Kādreiz sabiedrība par svarīgāko jautājumu uzskatīja eksistenciālo: “Vai ir dzīvība uz Marsa?”, kas Latvijā bija lokalizēts par rotaļīgo “Bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16?” , savukārt mēs Islandē lietojām savu versiju: “Vai nokusīs?”

Mūsu darbīgākais autors Mārcis Bendiks jau pāris nedēļas blogā ir klusējis, jo cenšas atbildēt uz jautājumu “Masu mediju sabrukums – ko tagad?” Atbilžu meklējumi notiek paneļdiskusijas formātā, kurā piedalās plašās aprindās plaši pazīstamais Ivars Ijabs , šaurās aprindās plaši pazīstamais Zigurds Zaķis un pats plašās aprindās bieži pārprastais latviešu brālēns. Viens no diviem paneļdiskusijas pasākumiem notika trešdien. Runātāji mēģināja noformulēt šī brīža situāciju politiskās komunikācijas laukā plašākā – jauno tehnoloģiju ietekmes kontekstā. Nākamajā trešdienā jau iesildītajā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiks diskusijas otrā daļa, kurā sarunas tēma būs komunikāciju  pārmaiņu ietekme Latvijas politiskajos procesos, it īpaši priekšvēlēšanu kampaņās.

Galvenie atskaites punkti nākamās trešdienas diskusijai:

  • pat profesionālajās aprindās (PR, partiju biroji, sponsori, lobisti) nav pienācīgi nopietni novērtētas izmaiņas, ko jaunie komunikāciju formāti jau ienesuši politiskajos procesos – līdz šim ir apgūta tikai jauno komunikācijas kanālu lietošanas destruktīvā funkcija;
  • ir izzuduši ierastie atskaites punkti (labējais-kreisais, konservatīvais-liberālais, progresīvais-reakcionārais) politikā un klasisko masu mediju ietekme samazinājusies līdz sociālo mediju apkalpošanas funkcijām, sociālo tīklu izmantošana politiskajā aģitācijā padara nereālu jebkādu kontroli pār partiju priekšvēlēšanu izdevumiem, zuduši būtiski priekšnoteikumi mums pazīstamās demokrātijas formas funkcionēšanai;
  • Rīgas pašvaldības vēlēšanu kampaņām ir raksturīgas bērnišķīgas “augšanas grūtības”, vērtēsim, ko vietējo kampaņu vadītāji nav mācījušies no ASV, Lielbritānijas, Nīderlandes un Francijas vēlēšanām.

Paredzamas karstas diskusijas par šīm un citām tēmām. Ja vēlaties būt klāt – joprojām ir pieejamas ieejas kartes ŠEIT uz paneļdiskusijas otro pasākumu.

Ieskatam daži īsi video no pirmā pasākuma ievada daļas, vēl pirms diskusijas sākšanās:

 

 

 

Atnāciet, būs gan izklaidējoši gan noderīgi!

DG_Masu_mediju_sabrukums_augsa2Masu mēdiju sabrukums

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.
Advertisements

TV ir miris, lai dzīvo tviteris!

Uzsākam diskusiju par dzīvi pēc sistēmas sabrukuma

Krietnus desmit savas dzīves gadus esmu lietojis 35mm filmu funkcijai, kura tai laikā bija pilnīgi ikdienišķa, proti, visdažādāko materiālu reproducēšanai. Tolaik šķita pilnīgi normāli, ka pārfotografēti tiek ne tikai foto oriģināli, bet pilnīgi jebkurš plakans materiāls – saraksti, zinātniski darbi, deficītu žurnālu raksti, vadītāju tiesību eksāmenu trafareti, piegrieztnes no vācu žurnāliem, – pilnīgi viss, ko vien var iedomāties. Bildēts uz filmas, attīstīts, pēc tam palielināts uz klasiska, sudrabu saturoša fotopapīra. Tas viss tikai tāpēc, ka repro aparatūra parastiem cilvēkiem nebija pieejama.

Tehnoloģiju kontrolēja vara, pastāvošais režīms nevarēja pieļaut brīvu informācijas apriti. Tā kā rakstāmmašīnas bija relatīvi vieglāk pieejamas par pilnvērtīgu pavairošanas tehniku, tām bija speciāla uzraudzīšana: pirmssvētku dienā rakstāmmašīnas no visas iestādes tika savāktas speciāli šim nolūkam paredzētā telpā, ar aktu uzskaitītas, telpa “plombēta” – pāri durvīm pārlīmēta komisijas parakstīta apzīmogota papīra strēmele.

opecatano mazs

Tas viss tikai tāpēc, ka kantora jatraņas var tikt izmantotas skrejlapu drukāšanai, šo stulbību neviens arī neslēpa.

Leģendārā padomju rakstāmmašīna ятрань, kas darbā bija reāls sistēmas balsts, uz kuras klikšķināja pavēles, rīkojumus, instrukcijas un ideoloģiski pareizus avīžu rakstus, brīvā dienā un bez uzraudzības kļuva par šīs pašas sistēmas draudu.

jatran

Tehnoloģija bija jākontrolē, lai kontrolētu sabiedrību. Padomju vara un brīvi pieejams kopieris nav savietojami.

Sabiedriskajā iekārtā, kurā mēs iesprukām deviņdesmito sākumā, kontrole notiek citādi, jo ir citas tehnoloģijas. Sabiedrības viedokli formēja masu mēdiji, rakstāmmašīnas nebija jāieslēdz, jo ko tādas var kaitēt daudzmiljonu tirāžām un hipnotizējošai TV kastei. Trijotne nauda–partijas–mediji dzīvoja drošā un ērtā simbiozē. Tie, kas domāja, ka tā tas būs mūžīgi, pērn dabūja vairākus smagus spērienus. Visraksturīgākais protams ir vecās elites katastrofa ASV, kur ierasto mēdiju īpašnieki milzu summas un cerības saistīja ar vecas mēbeles iecelšanu Baltajā namā. Tehnoloģija ir mainījusies, un ideja, ka eksistē kaut kādi mehānismi totālai informācijas plūsmas kontrolei caur masu mēdiju sistēmu, ir aplama.

Pagājušā gadsimta sabiedriski politiskā sistēma, kuru kontrolē mēdiji un strukturētas politiskās partijas, nav savietojamas ar jauno informācijas apmaiņas vidi, ar platformu laikmetu. Šī sistēma mirst, to nogalina tviteris, tāpat kā kopieris nobeidza sovjetus.

xerox

Var jau teikt, ka cilvēka daba nemainās. Lai tā būtu, bet tehnoloģija, kas atver jaunas iespējas, sabiedrību var izmainīt līdz nepazīšanai. Bībeles drukāšana, iepretim gadsimtiem ilgušajam pārrakstīšanas monopolam, sagrāva klosteru monopolu uz zināšanām un izraisīja milzu pārmaiņas Eiropā, neatkarīgi no pašas tehnoloģijas izgudrotāju ieceres.

Mirstošās simbiozes gaismas spēki cenšas visādi noniecināt un aplamāt pašreizējos sabiedriskos procesus, gānās par populisma briesmām un ko tik vēl ne, ikurāt tāpat kā jatraņas-komuņagas lamāja individuālistus un nacionālistus. Kā tas funkcionāriem pašiem iegriezās, nav jāatgādina. Uz to pašu miskasti stūrē gaismas spēki, visa veida progresīvie un citi pašpasludinātie labie.

Cik nejauka būs mēdiju nāve, ko jaunā publiskās komunikācijas pasaule mums piedāvās un ko tā mums uzgāzīs neprasījušiem, – tas viss ir nopietnas diskusijas vērts, tādēļ labākais, ko vari pasākt savai nākotnei, ir izmantot šo iespēju dzīvajā būt klāt Ījaba-Bendika-Zaķa diskusijā un uzdot savus jautājumus:

Masu mediju sabrukums? – Paneļdiskusija

DG_Masu_mediju_sabrukums_augsa2
Atvērt – Pieteikties

 

The Good, the Bad and the Ugly

 

Dienas svelme, trīs pistoļvīri, nekurienes vidū neviena liecinieka, skatītāji pie ekrāniem aiztur elpu… Tā politikas procesi izskatjās līdz jauno mediju laikmetam.

40 gadus vēlāk…

Divi darba dienu vakari, trīs eksperti, profesionāls moderators, auditorijā 100 personīgo masu mediju (twitter, facebook, linkedin, instagram) īpašnieki – tā par politisko komunikāciju diskutēs turpmāk.

Masu mediju sabrukums? Paneļdiskusija par saziņu un politiku jaunajā mediju realitātē.

Lasīt vairāk

DG_Masu_mediju_sabrukums_augsa2
Lasīt vairāk

 

Agrīnās pieteikšanās cena abām diskusijas dienām: EUR 36.00 (pēc 10. 05. – EUR 48.00)

Pieteikties →

Gaismas spēku suicīds II

No redaktora: Raksta noslēgumā jūs varat iepazīties ar redakcijas oficiālo komentāru par atklātībā nonākušo informāciju, kas saistīta ar 17. un 24. maija notikumiem.

 

Še tev mans vainadziņš,
Še es pati, – plunkš!

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

 

Francijas prezidenta vēlēšanas tuvojas neizbēgamai katarsei kā viduvējas pusaudžu filmas sižetiņš izlaiduma ballei ar deju konkursu vai atmaskojošām atklāsmēm: sižets saskrūvēts, bet mēs tak zinām, ka labie uzvarēs. Un tā kā labais sen jau kā nominēts, tad sliktajai (mūsdienās tātad “labējai” un obligāti “populistei”) atliek drusku paārdīties pa konkurenta iznācienu vietām, šķietami uzvarēt viņu vienīgajā TV priekšvēlēšanu diskusijā, un pēc tam apsveikt pretinieku ar uzvaru.

Vai drīkst būt tik bezkaunīgi drošs pēc profi prognostu gadsimta fiasko ar brexit un ASV prezidenta vēlēšanām? Drīkst. Vienkārt, sākt tagad telpiskot to ārprāta scenāriju, ja uzvarētu sliktā, būtu tikpat kā plānot kāzu mičošanu pie mazmājiņas, kuras labenieka bedrē kāds pasākuma laikā iemetīs prettanku granātu. Bezcerīgs uzdevums, kādreiz apzīmēts ar DDM (…irsā darbs un materiāls). Otrkārt, šoreiz ir nesalīdzināmi lielāks pamats paļauties uz socioloģiju. Trampa ievēlēšanas vienprātīgi aplamās prognozes iemesls nebija mērījumi kā tādi, paši par sevi tie bija puslīdz pareizi. Problēma bija galēji aplama vēlētāju reālā niknuma un apņēmības kalkulēšana pa štatiem, pastiprināta ar deģenerēto mēdiju uzpūsto psihozi. Francijas gadījumā šī ķeza nepastāv, šeit visa valsts ir kā viens vēlēšanu apgabals, un tajā mērījumu interpretācija ir daudz drošāka, ko arī parādīja pirmās kārtas iznākums.

Jau svētdienas vakarā gaismas spēki sāks bazūnēt par kārtējo uzvaru, ij nevēlos aptumšot šo eirorastu triumfa brīdi. Lai tak papriecājas. Jo mēs, viedie blogu lasītāji, taču zinām, kā ir pa īstam.

Continue reading “Gaismas spēku suicīds II”