Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana III

Par tirgus pārdali un vilcējģīmjiem jaunajā realitātē

(Turpinājums bloga ierakstiem Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana I un  Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana II )

Paralēlu pasauļu eksistences izmaksas

Šī raksta iepriekšējās daļās iezīmētās iespējas elektorāta noturēšanā un pārdalē, vienlaicīgi ar jauno publisko komunikāciju realitāti, ved pie secinājumiem nozīmīgākajās kampaņošanas sadaļās: A) līderi, B) informācijas nogādāšana, C) organizatoriskā struktūra. Līdzīgi kā taksometru servisa ūberizācija (jaunās tehnoloģijās balstīts biznesa modelis) aizpļāva kājas vecajām, neracionālu izmaksu pārlādētajām struktūrām, tā arī politiskajā marketingā un tā centrālajā pasākumā – vēlēšanās – daļa no aktivitātēm pārcelsies jaunā vidē, neņemot līdzi veco izmaksu slogu.

Šo iespēju vislabāk varēs izmantot jaunie dusmīgie, jo tos nesaista iesūnojušas tradīcijas, vajadzība pēc ofisu tīkla apmeklētāju fiziskai pieņemšanai pilnmēness laikā, un nav nepieciešamības drukāt hektārus plakātu un centnerus bukletu. Viņu aktīvisti, atbalstītāji un vairums potenciālo vēlētāju jau ir sasniegti, apejot infrastruktūru, kas vēl tikai pirms pāris kadencēm bija pilnīgi obligāta. Tai pat laikā stabīlākie spēlētāji, mārketinga žargonā “tirgus līderi” (Saskaņa, ZZS, NA), nevar atļauties pamest ievērojamu sava elektorāta daļu, kas mierīgi dzīvo vecajā pasaulē. Tai pat laikā jauna tirgus apgūšana, bez kuras nav iedomājami būtiski panākumi, prasa konkurēt jaunajā vidē ar jaunām metodēm. Karš divās frontēs vienmēr ir bijusi dārga nodarbe, it īpaši, ja konkurents var atļauties pilnīgi asimetrisku izdevumu struktūru.

Vecās lokomotīves un jaunie vilcējģīmji

Latvijas ceļš 1995. gada kampaņā izvēlējās daudzināt tikai trīs no saviem līderiem, apnicīgi bungājot “Gorbunovs, Gailis, Ādamsons”. Primitivizēšanas koncepcija izrādījās veiksmīga, izglāba LC 6. Saeimas vēlēšanās, un turpmāk kļuva par noturīgu paraugu gadu garumā. Pieeja ieguva savu žargonvārdu, lokomotīvju princips, un tā apkarošana turmpāk kļuva par progresa un gaismas spēku obligātu elkdievību. Šai ziņā raksturīga bija ļaunuma apkarošanas karognesēju – Reformu partijas – bezizmēra divkosība, vienlaicīgi nolādot oligarhus un lokomotīvju principu, tai pat laikā mainot partijas nosaukumu uz Zatlera RP, lai kaut kas zatlerisks būtu katrā vēlēšanu sarakstā, proti, izmantot vilcējģīmi arī tad, ja tas nav atļauts ar saraksta sastāvu.

Continue reading “Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana III”

Advertisements

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana II

Par zīmoliem un tirgus pārdali

(Turpinājums bloga ierakstam Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana I)

Atkārtots paziņojums grūtgalvīšiem: aļļo! vasaras nebūs! kampaņa ir sākusies!

Nākošā Saeimas vēlēšanu kampaņa krasi iezīmēs jauno situāciju publisko komunikāciju telpā, kad masu mēdiju monopols ir izbeidzies, bet jaunās formas vēl nav atradušas garantētas metodes vēstījuma nogādāšanai līdz konkrētiem informācijas apmaiņas burbuļiem. Ko sagaidīt no kampaņas šajos apstākļos, manuprāt jāsāk ar skaitļiem, reāliem un truliem.

Ciniska marketinga pamati: cik

Politisko komentāru iespaidā uzmanība visbiežāk ir pievērsta abstraktām konstrukcijām, tādām kā “vērtības”, “elektorāta daļas gaidas” un pats maldinošākais – vingrinājumi procentomānijā kā alķīmiskā kabalā. Protams, vēlēšanu rezultātus beigās saliek tabulās, sarēķina procentus un piešķir vietas Saeimā saskaņā ar formulām un kārtulām. Bet vēlēšanas no marketinga viedokļa nav procentu pasākums. Tāpat kā ikkatrā izpārdošanā, uzdevums ir pārdošanas apjoms, procentus pēc tam skaita priekšniecība un liek to atskaitēs, pārskatos un finansu plānos. Bet pamats tam visam ir vienkāršs skaitlis: cik. Cik ir ieņēmums, nauda kasē po–faktu, nevis procenti.

Arī vēlēšanu kontekstā pa ielu nestaigā procenti, TV un FB neglūn procenti, procenti nestaigā uz mītiņiem un neiet uz vēlēšanām. Vēlēšanas izšķir vēlētāju skaits. Konkrēti vēlētāju duči, simti, tūkstoši un desmiti tūkstošu. No marketinga viedokļa aumež lietderīgi būtu saprast, cik liels ir jau apgūtais tirgus (vēlēšanu kontekstā – droši balsotāji), cik ir pārdalāmā daļa, un uz ko var cerēt tajā sadaļā, kas doto produktu līdz šim nav pirkuši vai darījuši to reti, tikai pēkšņa emocionāla impulsa ietekmē.

Apskatot oficiālos datus, izrādīsies, ka balstiesīgo skaits pēdējās trīs Saeimas vēlēšanās ir itin stabīls, nedaudz virs pusotra miljona. Dalības procents savukārt ir kritis, un 12. Saeimas vēlēšanās noplunkšķēja zem 59%. Ja apskatam šī parametra vēsturisko kustību, tad redzami trīs skaidri posmi: sajūsmība 5. Saeimas vēlēšanās (gandrīz 90%), stabīls plauktiņš nākošajās trīs (nedaudz virs 70%), un tad skumīgi uz leju vien uz leju vien, no 63% uz 59% nākošo četru vēlēšanu laikā. Bet tie atkal ir procenti, – komentētāju, politologu un citu gaisa pārdevēju maizīte.

Reālos skaitļos dalība Saeimas vēlēšanās ir notabilizējusies nedaudz virs 900 000 vēlētājiem. Balsu vākšanā jāizdara pieņēmumi, uz kuru pusi kustēs šis skaitlis, cik no šī ir stabīli, zīmoliem lojāli “pircēji”, cik liela ir iespējamā pārdale, un cik varētu nākt klāt jaunu “pircēju”. Turpmākais ir manas hipotēzes šajā jomā, kas balstās nevis “vērtībās” un “elektorāta gaidās” kā primārajā faktorā, bet gan primitīvā raupju faktu izvērtēšanā.

Continue reading “Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana II”