Rudenīga seksa pamatlikums

jeb Requiem et Kyrie eleison

 

Bez pārsteigumiem

 Visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt NA īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.

Kāda vella pēc Arvils Ašeradens, kādreiz daudzsološs fotokorespondents un sekmīgs Dienas prihvatizātors, tātad skaitīt un rēķināt mākošs cilvēks, piekritis būt par zombiju šabaša goda priekšsēdētāju? Un maksāt personīgus tūkstošus caurvēja piežūžotā partijas kasē, kurai par pārkāpumiem ir atņemts valsts finansējums. Bet vainīgais personāžs ne tikai nav padzīts ar sūdainu koku, bet pat gozējas partijas spicē, bija Rīgas mēra kandidāts un pats arī ir iebēris pāris tūkstošu tai pat cohumā.

Kas notiek? Nekas sevišķs, lai kā nu ir gājis, šis mačs dažiem ir jānovelk līdz galam. Frakcijā ir 21 deputāts, no  kuriem formāli mazāk par pusi ir pašas Vienotības biedru. Bet ministri joprojām tādi ir, un vēlas palikt amatos. Kāpēc? Visskaidrāk atbildi dod tā pati partijas kase, pareizāk sakot, tie reāli lielie ziedojumi, pareizāk saucami par “ziedojumiem”, kuri pa vasaras vidu paklusām kasē sabiruši.

Sagadīšanās un likumsakarības

Sagadīšanās? Tur tādu ir lēvenis, un katrs interesents var pašķirstīt. Pat milzīgo brāļu Bergu iemaksu starpā izceļas Gintera Grunduļa 7000 “ziedojums”. Sagadīšanās pēc šāda paša vārda un uzvārda nesātājs jau parakstījis pirms kāda laiciņa vairāk kā 38 000 vērtu Ikšķiles pašvaldības pasūtījumu, bet šis maksājums nāk augusta beigās, kad sagadīšanās glābējs Arvils nonācis priekšsēža amatā. Tur, Ikšķilē, lietas nokārtojušās jau vasarā, Vienotība saglabājusi krēslus un varēs arī turpmāk pilnveidot infrastruktūru par prieku iedzīvotājiem un izdarīgiem uzņēmējiem.

Neapgrūtināšu ar šī saraksta detalizētu “skalošanu”, nekā daudz asprātīgāka tur nav. Kam puņķi, tas apakšā, un lietu pabeigšanai jāpacieš. Rūpesti ir ne tikai pašvaldībās, aumež lielākā mērogā tādi ir ministriju pārraudzībā. Publiskais pazemojums aizmirsīsies, bet tehniskais rezultāts paliks.

Rudens un ziema tā arī paies, rebes kārtojot un astes sakopjot.

Uz pavasari sāksies lielāka pārgrupēšanās, jo būs politisko auru un riesta laiks . Ap to laiku sarakstu viedotāji stāsies raupjās dzīves īstenības priekšā, proti, ka no publisko komunikāciju viedokļa mums ir Saeimas vēlēšanas, bet no vēlēšanu tehnoloģijas skatu punkta – piecas atsevišķas vēlēšanas piecos atsevišķos apgabalos, ar piecām atsevišķām kampaņām un attiecīgi sarakstiem. Partijas popularitāti rāda procenti, bet procenti nebalso. Balso vēlētāji. Un ja vēlētājs saraksta galvgalī ierauga neko, tad nekādi vispārējie popularitātes procenti nelīdzēs, kā piemēram ZZS šogad Rīgā .

Šai brīdī ministriem un citām pazīstamām personām strauji pieaug vērtība, jo piecos sarakstos lieti noder pa trīs redzamām sejām, tātad nopietniem pretendentiem vajag 15 gab. tādu personāžu. Te tad arī noderēs rudens un ziemas puņķainie. Būs siltāks laiks, puņķi paliks noslīkušajā Vienotības baržā, skaitīt un rēķināt mākošie pārkāps kuteros un uz jauno krastu.

uz jauno krastu

 

 

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

Advertisements

…kaukotomervaig…

Replika par vējonismu un tizlu pirismu

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.

Jaunieši to kaut ko arī uzmunsturējā – dzeltenā žurnālītī parādījās bildočka, ka klients nopircis sarkanu auto. Bet dīkšana, ka kaut ko tomēr vajag nestājās, un pēc pāris trīs nedēļām nāca nākošais sniegums: klients nopircis plankumainu suni. Kaut ko  pakāpeniski pārauga monotonā kaukovaig un tad uispābākaukotomērvaig, un man bija iespēja apsmaidīt kolēģus–konkurentus, piedāvājot ievietot ziņas par plankumainu auto un sarkanu suni.

Šis stāstiņš atausa atmiņā, vērojot apbrīnojami tizlo ņemšanos ap Valsts prezidenta publiski paskaļo, bet saturiski bezjēdzīgo “elienu bērniņu” iniciatīvu. Prese pilna ar prātojumiem, kāda dziļa trīsgājienu kombinācija, politiskā atbalsta meklēšana jau nākošā sastāva parlamenta spēkos un kas tik viss ne.

Cilvēki mīļie, pie mums politikā trīsgājienu kombināciju nav vispār, bet divgājienu nenostrādā, jo nav pietiekoša skaita personāžu, kas varētu tādas realizēt.

Mums ir kārtējais kaukovaig, tikai alkatīgu piristu funkciju pilda augsti apmaksātu slaistu kompānija Rīgas pilī. Un cenšas ataisnot savu eksistenci, ja reiz alga nāk, tad uispābākaukovaig. Un mums ir kārtējais plankumainais auto/sarkanais suns bezjēdzīgas likumdošanas iniciatīvas iepakojumā. Protams, tas dod iespēju izpausties tēmā ierasti ērti peldošajiem, kamēr citi pa to laiku paklusām var fiksi piekrist un piekārtot rebes pirms durvju aizciršanās.

Mans senais stāsts, par taktisku ņemšanos bez stratēģiska pamata, toreiz beidzās ar to, ka klients nobankrotēja un tika redzēts Pārdaugavā pie tukšu alus pudeļu vākšanas.

Starptautiskais alus atribūtikas kolekcionāru salidojums

 

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.