Nauda, sabiedrotie un smakas II

Divi blakussecinājumi no trakās “banku nedēļas”

Nauda nesmird, vai tā būtu ievākta Romas impērijas čurātuvēs vai Rīgas Centrāltirgū. Smird demagoģija, smird divkosība, smird pēkšņā apgaismība, kurai jāuznāk pēc pavēles no centra.

Naudas smirdēšanu vai nesmirdēšanu padlatviešu un mūsdienu mākslā ir tikai viens, diezgan specifisks, “nerezidentu” un “čaulu” naudas plūsmu apkalpošanas aspekts. Vai tiešām kāds iedomājās, ka bargais amerikāņu dokuments bija tēmēts uz modernās mākslas un kapu tramvaju ietekmēšanu? Skaidrs, ka tēma ir nesalīdzināmi plašāka, kurā mūsu komercbanku specifiskais rūpals ir ierauts ģeopolitiskā caurvējā.

Lai paskaidrotu savu otru secinājumu no februāra vidus lielā uzbudinājuma, būs noderīgs vēl viens ekskurss vēsturē, šoreiz gan tikai gadsimta ceturkšņa dziļumā.

Marketings, modelis ’94 DeLux, ar citronu smaržu

Iedomāsimies jauku dienu Vecrīgā, teiksim, Smilšu ielā. Pa kādas bankas durvīm ienāk jauns, sportisks cilvēks un dodas pie informācijas. Šim iedomātajam stāstam nav svarīgi, tieši kurā bankā. [Izziņai: tikai Smilšu ielā vien adreses bija vismaz sešām bankām, un vairumā no tām notikumi varētu attīstīties līdzīgi.]

Jaunais cilvēks noskaidro, ka konta atvēršanai nepieciešama pase, juridiskas personas gadījumā – arī reģistrācijas apliecība un pilnvara. Viss. Nekādu anketu par firmas īpašniekiem, labuma guvējiem, par biznesu, tā partneriem, iecerēto apgrozījumu un citām blēņām. Un tā nav atsevišķi ņemtas bankas frivola politika, viss ir likumīgi, komercbanku pārrauga – tai laikā Latvijas Bankas – stingrā uzraudzībā. Jaunais cilvēks paņem informācijas lapiņas, cenrāžus un dodas atvērt kontu. Viņam ir visnotaļ derīga Kurkestānas pase, kā arī dokumentu paka, kas apliecina, ka viņš ir BVI (British Virgin Islands) reģistrētas firmas Empty Space Marketing Ltd pilnvarots pārstāvis, tiesīgs atvērt kontus visā pasaulē un operēt ar tiem.

Pēc kādas nedēļas bankā pienāk pārskaitījums no saulainās Kurkestānas, summa USD 200000, info saņēmējam “par mārketinga pakalpojumiem”. Banka atskaita komisiju par pakalpojumu un atlikumu – nu jau nepilnus 200 tūkstošus – ieskaita firmas kontā. Jaunais cilvēks piesaka kasē, ka grib saņemt visu, cik ir, skaidrā naudā. Cenrādis paredz, ka parastā komisija ir kādi 3%, steidzamā kārtā un dažādos īpašos gadījumos var būt arī divreiz vairāk.

Simts tūkstoši dolāru simtnieku banknotēs sver precīzi vienu kilogramu, un tā nu ar nepilnu divu kilo smagu nešļavu jaunais cilvēks dodas saules piemirdzētā Vecrīgā, mūžīgo svētku valstībā, savās marketinga speciālista gaitās.

Rezultāti:

  • pilnīga likumības un instrukciju ievērošana;
  • banka nopelnījusi komisijās kādus 10 līdz 12 tūkstošu dolāru ekoloģiski tīrā veidā (komisijas par konta atvēršanu, par summas ieskaitīšanu, par skaidru naudu kasē pēc steidzamā tarifa);
  • blakus esošs vai tajās pat telpās mītošs servisa kantoris tikpat ekoloģiski ir nopelnījis nepilnu tūkstoti par uzņēmuma reģistrēšanu BVI;
  • kāds Kurkestānas uzņēmums kļuvis mazāk apgrūtināts par 200 tūkstošiem, kas pašu uzņēmumu vai tā kuratorus pilnībā apmierina;
  • divi kilo banknošu sāk grūti izsekojamus ceļus.

Ap 1994. gada beigām vairums Latvijas komercbanku bija jau iemācījušās pilnīgi legāli iegādāties USD banknotes ar cenu 0.0045, tas ir, nedaudz zem pusprocenta. Milzīgas izmaksas šādai transakcijai ir tikai no šodienas skata, tai laikā Maskavā tipiska komisija bija līdz pat 10%. Piedevām norēķini Rīgā bija nesalīdzināmi ātrāki, pieslēgšanās SWIFT sistēmai jau bija notikusi, bankās strādāja jauni ambiciozi cilvēki, kas komunicēja ij krieviski, ij angliski.

walthamstow_468
Baltika Minimarket, a Russian shop in London. Source: Phoebe Taplin

Ek, bija laiki. Nu kāda šaitana pēc vajadzēja tajos torņos lidmašīnas grohņīt, varētu varbūt vēl tagad ekoloģiski operēt. Bet ir lietas, ar ko nejoko, it sevišķi Tēvocis Sems. Pirmo un līdz šim vienīgo reizi tika iedarbināts NATO līguma 5. pants, nopietnāk nemēdz būt.

Banku uzraudzība un kontrole gan skaidras naudas, gan BVI tipa firmu apkalpošanā ir nepārtraukti augušas kopš tā laika. Protams, pilnveidojās arī bankings. Shēmas, kas vienkāršas un skaistas kā pusaudžu ļubestība, vairs darbināt nevarēja, tā vietā nāca izsmalcināti investīciju mehānismi, dārgu iekārtu pirkumi komplektā ar ostu un transporta dokumentu pakām utml., bet būtība tā pati: Kurkestāna maksā un smaida, Rīga pārskaita, marketings priecīgs, visi apmierināti. Tie, kuri domāja, ka ja reiz papīri būs kārtībā, tad mums neko nevarēs padarīt, nav sapratuši ģeopolitiskās sekas, kādas izriet no miljardu summu nepārredzamas kustības. Presē bija ziņas, ka caur Latviju aizpērn gājis 1% pasaules USD norēķinu. Šis nav “tikai viens procentiņš”, tas ir 1% no neaptverami lielām summām. Nafta, zelts, dimanti, viss viss viss, ko vien varam iedomāties, tā vai citādi atstarojas dolāru norēķinos, un no šī astronomiskā apjoma 1% iziet caur Rīgu! Tā palikt nevarēja, un nepalika ar.

Brīdinājumu ir bijis gana, ieskaitot mājienus ar mietu. Šķiet, tas bija 2006. gadā, kad VEF Banka dabūja izjust, ko nozīmē “nesaprast”, un aizgāja pa skuju taku. Galu galā visas Latvijas komercbankas zaudēja korespondentkontus ASV, un tām nācās dolārus trenkāt apkārt vai puspasaulei, kamēr tie sasniedza iecerēto klientu. Šo vēstures posmu noslēdz Tēvoča Sema AB bankai izniegtā izziņa, ka šiem vairs Ziemsvētku eglīti nevajadzēs. Grūti iedomāties, ka šeit ir vēl ir kas palicis nesaprotams.

Par draugiem, nedraugiem un to pašu smaku

Tiktāl par vēsturi, tagad nedaudz prātošanas.

Ar eifēmismu “nerezidenti” šobrīd presē apzīmē ne jau Īrijā mītošus latviešu darba rūķus vai turīgus zviedrus, kas vasaru ieklīst Pāvilostā. Ar šo domāti banku klienti, kuru naudas izcelsme ir tuvāk vai tālāk uz austrumiem no mums, un kuru apkalpošanā ir vērojama specializācija mūsu komercbanku vidū. Nepateikts šajā “nerezidentu” un “čaulu” apkārtrunāšanā ir tas, ka nav labi (1) taisīt nepārredzamas naudas plūsmas, jo tas traucē NATO, un (2) palīdzēt tuvāku un tālāku kaimiņvalstu resursu izplinderēšanā.

Par pirmo skaidrs. Un kam nav skaidrs, pats vainīgs. Skatīt iepriekš.

Par nedraugiem stāsts it kā cits. Ja reiz ir ļaudis, kas spēj par lielām summām aptīrīt kaimiņvalsts budžetu, tad varētu šķist, ka viņi to vājina, ir tās objektīvi naidnieki un piedevām dod peļņu mūsējiem un tie savukārt miljonus budžetam. Atzīšos, es pirms gadiem 20 domāju līdzīgās kategorijās. Tas ir aplami, pagalam aplami.

Mūsu kaimiņvalsts vadību nekādi neuztrauc tās ekonomikas vājināšana un daudzu miljonu trūcīgu cilvēku posts. Tieši otrādi, jo trūcīgākos un nehumānākos apstākļos tie dzīvo, jo vairāk vaino šajā situācijā ārējos ienaidniekus, pirmkārt jau NATO, un tātad arī mūs, un sirsnīgi atbalsta savu līderi. Divdesmit gadu pieredze nepārprotami rāda, ka šo kaimiņu vada kleptokrātisku bastardu banda, un izzadzēji ir režīma atbalstītāji, jo tā ir vienīgā šī režīma funkcionalitāte.

Mēs nevaram atļauties prasīt amerikāņu atbalstu savām robežām, vienlaicīgi apčubinot kaimiņu “biznesmeņus”, jo tādā veidā šis režīms tiek stiprināts, nevis novājināts. Ja mūsu vienīgais vērā ņemamais sabiedrotais uzskata, ka ar savu rūpalu mēs kakājam viņam aiz apkakles, tad nekādi stāsti par eko–šmeko–citronu smaržu neies cauri. Biznesa modeli nāksies mainīt, un mainīt ātri.

Galu galā pasaulē neaptrūkās ne tabakas, ne cukura tādēļ vien, ka tika atcelts gadu tūkstošiem ierastais biznesa mehānisms, proti, vergu darbs. Nokārtojās ne uzreiz, un pa vidam bija lēvenis visādu nepatikšanu, bet pasaule galu galā kļuva tuvāka tādai, kurā mums pašiem ir ērtāk dzīvot.

Būs jāmācās dzīvot vairāk no sava darba un atjautības, mazāk no kaimiņu nelaimes. Būt cienījamiem sabiedrotajiem, prasīgiem pilsoņiem, neviltotiem patriotiem. Un protams, Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

4 thoughts on “Nauda, sabiedrotie un smakas II

    1. Tiešām? Iznāk, ka sen neesmu bijis Doma laukumā, manā atmiņā tur bija kāds neizteiksmīgs iestādījums. Bet faktiski nav svarīgi: Možums ir beidzies, leģenda dzīvo.

      Like

  1. “Būs jāmācās dzīvot vairāk no sava darba un atjautības”, jāstrādā mūsdienīgāk, ko tur par vēsturi skumt.

    Like

Ieraksti savu komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s