“Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!

Par lūzeriem, feisbukiem un dundukiem

Facebook šefa Marka CukerbergaZakerberga uznācienā ASV Kapitolijā viena epizode tika iztiražēta džiljards reižu, kad viņam bija jāatbild uz jautājumu, vai šamais justos ērti, ja tiktu publiskota info par to, kurā hotelī ZukerbergsMarks Eliots Zakerbergs ir apmeties šobrīd. Jautātājs, līdzīgi kā vairums varnešu un pīlīšu pūtēju arī mūsu zemītē, acīmredzami nejēdz, kā FB funkcionē, nesaprot, kā izplatās tā informācija, ko lietotājs pats tur izvieto.

locmele Zukerbergs

Ja neesi FB izlielījies ar hoteļa lukno brokastgaldu, vai “iečekojies” pa FB modei, tad šīs informācijas tur nebūs, un loģiski, ka nevar nozagt to, kā nemaz nav.

Tad kāpēc visa šī neredzēta mēroga šūmēšanās par vienkāršām lietām? Rūpes par daudzcietušās amerikāņu tautas “privātumu”? Jau pirms vairākiem gadiem kļuva neapstrīdami zināms, ka visa e–pastu sarakste, kas iet caur lielajiem ASV uzņēmumiem, tiek skrīnēta pašā komunikācijas procesā, par vienkāršo iespējamību izlasīt ziņas e–pasta kontos pat nerunājot. Tātad visa privātā sarakste tiek aktuāli kontrolēta. Bet FB gadījumā ir runa par informāciju, ko lietotāji brīvprātīgi ielādē sistēmā, citu apskatei. Šajā uzpūstajā skandālā parādās daži miljoni, tad 50 miljonu, un tagad jau 86 mio – tipiski mitoloģiski skaitļi, kas it kā uzrāda problēmas globāli epohālo mērogu.

Maza atkāpe par “bezmaksas” servisiem. Lai atgādinātu par šādu mehānismu funkcionēšanu, paņemsim piemēru no veciem laikiem, teiksim, radio. Radio, tāpat kā ikkatrs serviss, kas nodarbina cilvēkus un lieto resursus, nevar būt bez maksas principā, kaut kādā veidā finansējums ir jāsavāc. Tas var notikt caur abonēšanu, var tikt savākts piespiedu kārtā, kā tas ir ar mūsu Latvijas Radio (caur nodokļiem, tātad nemaksāt nemaz nevar), bet var caur reklāmas ieņēmumiem, kā komercradio. Ja pirmajā gadījumā klausītājs ir pircējs, bet sabiedriskais radio – prece, tad kurš ir pircējs komercradio modelī? Pareizi, reklāmdevēji. Ko viņi pērk? Tevi, mans dārgais mazais draudziņ, tevi! To smalki var saukt par auditoriju, reklāmas penetrāciju un kā visādi vēl tik nē, bet reklāmdevējs pamatoti cer, ka viņam būs konkrēts labums no tā, ka kāds to klausās, tātad naudiņa kādreiz ies arī virzienā no tavas kabatas uz reklāmdevēja kasi.

Ja klausītājs saņem servisu, par to tieši nemaksājot, tad auditorija pati ir prece. Un marketinga speci vada darba dunas piedārdinātas dienas, lai pēc iespējas precīzāk spētu aprakstīt, kas tieši klausās, kad, cik viņam/viņai naudas, kas pamudina to tērēt utt. Ar FB un Google ir līdzīgi, viņi piedāvā servisu, bez kura vairs nespēj dzīvot miljardi cilvēku, pretī savācot datus par lietotājiem. Šos datus tie monetizē, kā nu katra uzņēmuma modelis to atļauj. Maksā reklāmdevējs. Atšķirībā no komercradio, kurā raida vienlaicīgi tikai vienu signālu visai auditorijai, FB un Google katram, katram dod sevišķu programmu, ko izskaitļo viltīgi algoritmi, pamatojoties uz individualizētu informāciju, kura ir šo servisu rīcībā. Tādēļ reklāma var būt daudz precīzāka, caur to lētāka un iedarbīgāka. Ja kāds domā, ka FB biznesa modelis jelkad ir bijis kas cits, nevis individuālu datu savākšana, analizēšana un pārvēršana naudā, tad tas ir labākajā gadījumā naivs cilvēks.

Jezga ap FB individualizēto datu nodošanu trešajām pusēm ir piedevām arī īsti divkosīga, jo tādu servisu lietoja arī Obama 2012. gada kampaņā, un tas visiem bija pie pakaļasnevienu tas neuztrauca. Kāpēc ļembasts tagad, pusotru gadu pēc 2016. gada vēlēšanām? Te nu būtu vietā atsaukt atmiņā gan 2016. gada kampaņu, tās negaidītos rezultātus, kā arī to, kas rakstīts šai pašā blogā pirms gada un senāk.

Toreiz, vēlēšanu naktī, Newsweek paguva nodrukāt 125 000 kopiju ar “Madam President” un Klintonietes noģīmi uz vāka.

newsweek-cover-hillary

Tirāžu gan drīz vien atsauca, bet vairāki tūkstoši eksemplāru ir palikuši publikas rokās, un tiek pārdoti e–Bay kolekcionāru priekam. Šis it kā kuriozais notikums ir atslēga, lai saprastu aktuālo ņemšanos ap CukerbergaZakerberga monstrozo uzņēmumu.

Vašingtonā vismazāk glabātais noslēpums 2016. gada rudenī bija “drošas ziņas” par sapulci, kurā 20 ASV lielāko mēdiju īpašnieki garantēja kandidātei Klintonei, ka viņa 100% būs prezidente, jo pilnīgi visas vērā ņemamās avīzes un žurnāli, plus visi TV kanāli, izņemot vienu, ir viņas pusē. Garantēja. Garantēja.

Šie aizkustinoša marasma aizķertie bonzas tik tiešām domāja, ka masu mēdijiem pieder monopols sabiedriskās domas manipulēšanā, kā tas bija bijis iepriekšējos 150 gadus. Šis monopols ir beidzies, par to esmu rakstījis šeit, un šai tēmai bija veltīts atsevišķs pasākums pērngad maijā, ko varēja apmeklēt arī mūsu puses profesionāļi. Pēc kāda gadiņa šo ķezu, ka ar masu mēdiju kontroli vairs nepietiks, ir pamanījuši arī profesionālie sorosīti un citi mūsu sabiedrības pašpasludinātie glābēji. Viņu pirmais ieteikums bija ortodoksāla fašisma cienīgs: aizliegt! Aizliegt visu, kam netiek klāt delnas–šmelnas, kas nu tur liels, ja tādēļ jāatslēdz Feisbuks, jāaizliedz Tviteris un visas avīzes, kuru redkolēģijas nav apstiprinātas speciālās šim nolūkam izveidotās troikās, sastāvošās no Veinbergas, Rožukalnes un Kažokas.

Amerikas dižmēdiju garantijai ticēja ne tikai paši īpašnieki, tam ticēja arī pati kandidāte, kura vēlēšanu naktī piedzīvoja pilnīgu nervu sabrukumu un neieradās savā vēlēšanu štābā teikt uzrunu atbalstītājiem. Viņai bija sagatavots tikai viens teksts – triumfāla sajūsma par “mēs celsim tiltus, nevis sienas” un citām debīlībām. Publiku toreiz uzrunāja kampaņas vadītājs, sak kundze nebūs, eita jūs mājās, un publika izklīda, šokēta un nopuņķojusies.

Pēc šādas epohālas aptaisīšanāskļūdas bija jāatrod vainīgais, jo paši vecie marasmātiķi atbildēt par kampaņā uz neatgriešanos zaudētajām simtiem miljonu lielajām summām atbildēt nekāroja. Sākās skaidrošanās labākajās stagnantu tradīcijās, kāds jāatrod un tam kaklā jāuzkar visi sprāgušie suņi.

Pirmais acīmredzamais vaininieks bija FIB šefs Džeimss Komijs. Vēlēšanu iznākumā esmot vainīgs tieši viņš, jo dažas dienas pirms vēlēšanām paziņojis, ka atjaunota izmeklēšana pret Klintonieti par nelikumīgu rīcību ar valsts noslēpumu saturošiem e–pastiem. Šī teorija nekad nav šķitusi kaut cik vērā ņemama katram, kas nav galīgī aptaurēts klintonīts, bet tās lietošana sabruka pavisam, kad šo ļauno, neganto klintonnīdēju Komiju pēkšņi no amata izmeta Tramps. Smalki izsakoties, iestājās kognitīvā disonanse. Ja reiz ļaunais, negantais Tramps kādu rupji izmet uz ielas, tas droši vien ir labs cilvēks, ko nu?

Jāmeklē cits atbildīgais, skaidra lieta. Tā kā nekas konkrēts vairs pa rokai nebija, nācās forsēt teoriju par kaut ko mazāk skaidru, toties dūmakaini draudīgu. Tā priekšplānā iznāca sazvērestības teorija, ka vēlēšanu rezultātu panākuši krievi. Lai pierādītu šo aumež sprogaino cēloņsakarību, jau ir notērēti miljonu miljoni dolāru (ne mēdiju īpašnieku, bet nodokļu maksātāju) naudas izmeklēšanā, apsūdzības uzrādītas kādiem padsmit cilvēkiem un… Nja, padsmit personas sagāzužas ASV demokrātiju? Nu neizskatās daudz labāk par ļaundari Komiju. Speciālais prokurors rok trakāk par kurmju ģimeni manā dārzā, bet uz augšu nāk viss kas cits – zaglīgi un blēdīgi padomnieki, pornozvaigznes, grābstīšanās gar fotomodelēm – bet tikai ne krievu spalvainās ķepas. Vajag kaut ko citu.

Un te nu būs, rokā ir, Madam! Feisbuks vainīgs! Nevis stulbeņunevainīgu lietotāju miljoni, kas aizpilda testus tipa kura filmzvaigzne mani precētu vai kura zīmola naktspods es esmu, bet mazais ļaunais CukurkalnsZakerbergs! Jo atšķirībā no iepriekšējiem ļaundariem, kuriem nav ko zaudēt vai kuri nemaz vēl nav tā īsti atrasti, šamajam ir vairāk ko zaudēt, nekā dažas labas valsts kasei gada ieņēmumos! Visa ņemšanās ap to Cambridge Analytica bezgala lielo un ārkārtīgu ļauno ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem būtu tiešām smieklīga, bet šai teorijai ir milzu priekšrocība: saprast īsti neko nevar, CA īpašnieks ir pieķerts nelabu darbu apsolīšanā, tiesa, primitīvā kā mamuta mēsls, un FB īpašnieks nāk un taisnojas. Brīnišķīgi, Madam, mēs neko neesam parādā, lai maksā ļaunie.

Raksturīgi, ka CA un vēlēšanu sakarā pērn mani sazvanīja Wall Street Journal žurnāliste, kas jau bija uz kara takas, lai atmaskotu šos ūberviltīgos ļaundarus. Runa bija par 2010. gada Saeimas vēlēšanu kampaņu, kurā šie esot braši piedalījušies un lielījās ar to savā mājas lapā. Tā kā ar tēmu biju pazīstams, savu viedokli neliedzu, un tas daļēji arī parādījās publikācijā, un par to rakstīja arī mūsu prese. Mana tēze, ka CA ir tukšdirsēji un blēži, kuriem nebija reāla piedāvājuma un vienīgais viņu praktiskais sasniegums – Latvijas Faktu apčakarēšana, viņiem pārāk nederēja, bet viņi to vismaz atspoguļoja. Zīmīgi, ka pirms kāda laiciņa par šo pašu tēmu mani intervēja LTV Panorāma, bet atšķirībā no solīdā WSJšamie nolēma nepareizu un gaismas spēku norādēm neatbilstošu viedokli nerādīt. Skaidra lieta, lai nu kurš to nesaprastu.

Notikumi šai jomā noteikti attīstīsies, jo ies raibi gan tai okēna krastā, gan arī tepat mūsu dievzemītē. Ko vien ir vērta pazīstamā jefiņatransatlantiskās diplomātijas meistara Raimonda V. izcilais sasniegums: viņam iedota adrese, uz kuru varēs rakstīt, kad uznāks sorosītiska nieze kaut ko atslēgt, aizliegt vai bargi nosodīt. Iepērkam popkornu, būs jautri.

Piebilde no redakcijas: Dažas stundas pēc šī raksta iesniegšanas Latviju pāršalca ziņa, ka KNAB Straume esot izsaucis pie sevis “feisbuk pārstāvjus”, nodevis stružku, solījis, ja Zakerbergs nepratīsies, nobloķēs šamo nost no Latvijas. Pārstāvji krietni sabijušies un solījuši, ka, tuvojoties vēlēšanām, ziņos personīgi par katru nepareizu postu feisbukā, par katru reklāmās ieņemto kapeiku, lai tik šos nebloķējot. Vārdu sakot, šim rakstam būs turpinājums, jo materiāla, kā redzat netrūkst.

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

Advertisements

2 thoughts on ““Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!

    1. Ja nu kāds vēlētos lietas saukt īstajos vārdos, tad vajadzētu rakstīt, ka šis gabaliņš ir faktos nebalstīta satīra – uzjautrinoša, labi uzrakstīta, bet ar realitāti visai tālos rados. ;)

      Like

Ieraksti savu komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s