Vēlreiz par ziedojumiem un finansēm

Replika par repliku

Iepriekšējā publikācija par partiju ziedojumiem izraisīja negaidīti lielu reakciju, un kā jau tādā reizē gadās, vairākas diskusijas aizvirzījās blakustēmās. Atkārtošu: mana raksta tēma bija partiju ziedotāju struktūra vēlēšanu gadā, un ko no tās var secināt. Partiju finanses kopumā es neanalizēju, jo šeit sterīli KNAB cipari ir labākajā gadījumā sekls virsslānis.

Tālāk sekos daži papildinājumi un apsvērumi, ko rosināja domu apmaiņa un uzdotie jautājumi.

Papildinājumiņš

Progresīvos sākotnējā tabulā apzināti neiekļāvu, jo manā skatījumā tie ir piemērs tipiskam tvitera burbulim, ne konkurētspējīgai politiskai organizācijai. Tā kā viņu ziedojumos savāktā summa tomēr ir ievērojama, ņēmu vērā ieteikumu un tabulu papildināju.

Continue reading “Vēlreiz par ziedojumiem un finansēm”

Advertisements

Sanāk, sanāk, kas samaksājuši

Replika par nezinātniskiem skaitļiem

Papētīju partiju ziedotāju tabulas, kad izcēlās riešanās starp izcilo premjera kandidātu Aldi Gobzemu un pazīstamo uzņēmēju Normundu Bergu, par Vienotības ziedojumu atstrādāšanu vai neatstrādāšanu. Toreiz amizantā kārtā izrādījās, ka god zv adv Gobzema kgs ir ziedojis Vienotībai 12 taukšķus, lai gūtu ārpusjuridisku atbalstu kādā tiesvedība, bet esot apčakarēts. Pie reizes noskaidrojās, ka Gobzems sava paša partijai ziedojis nav, šai ziņā paliekot, tā sakot, saņemošajā sadaļā.

broken-piggy-bank-632x421

Bet kāda nelaba nojauta mani piedzina atpakaļ pie datora, lai mēreni nezinātniskā stilā paspēlētos ar skaitļiem, kuri brīvi dabonami KNAB mājas lapā. Un izrādījās, ka vienā jautājumā KPV LV nemelo. Vismaz formāli, jo nekādas plašākas vai dziļākas informācijas man nav. Tikai formālas rindiņas no formālas uzskaites.

Ņēmu pazīstamāko politisko partiju ziedojumu sarakstus, nedaudz pasērfoju, un saliku tabuliņu pēc principa: apskatīju tikai ziedojumus (tur ir klāt arī nenaudiskie, bet ne biedru naudas) par periodu no šī gada 1. janvāra līdz 15. augustam. Papriekšu visus kopā, tad tos, kas EUR 500 un vairāk.

Jau dzirdu sašutuma pilnas balsis – kāpēc tieši tā, tiem tur rudenī bija kongress, un kāpēc tieši 500, un kāpēc Att/Par ir trīs dažādās rindiņās, un ko nu tur vēl. Godāties zinātnieki, mūsu un britu, darīt jūs paši, kā jums tīk. Es izdarīju šitā. Un man iznāca lūk kas.

Continue reading “Sanāk, sanāk, kas samaksājuši”

Rīt publicēsim! Sanāk, sanāk, kas samaksājuši…

No redaktora:

Rīt blogā publicēsim interesantas tabulas un, protams, arī Mārča Bendika viedokli par to, kādus secinājumus var izdarīt papētot ciparus šajās tabulās. Īsumā – valdošajiem atlicis pavisam nedaudz laika, lai novērstu lumpeņu dumpi un savu muižiņu svilināšanu demokrātiskā ceļā. Laiks viņiem vēl ir, bat vai pietiks prāta? Redzēsim pēc reakcijas uz rīt publicējamiem cipariem.

Ieskatam fragments no rītdienas raksta:

JKP un PAR šis faktors par trešdaļu mazāks, bet tikai par trešdaļu. Abām organizācijām kopā mazāk par 50 ziedojumiem, kas dod divas trešadaļas finansējuma. Tautiski un demokrātiski bez gala. JKP gan ir lielākais ziedotāju skaits šajā pārskatā. Ja mēs pieņemam, ka uz ziedošanu saņemas tikai katrs desmitais īstens atbalstītājs, tad tas jau dod vairāk kā 70 000 balsu. Tja.

Nu un beidzamie šajā listē, KPV LV. Lielie maksājumi dod mazāk par trešdaļu summas, transakciju skaits ap 500. Šis pilnībā atbilst iespaidam, ko es gūstu feisbukā gan no partijas līderiem, gan no atbalstītāju apbrīnojami primitīvajām un rupjajām diskusijām. Tie nav dzīves lutekļi, gluži otrādi. Tie ir tūkstoši cilvēku, kuri iesviež pa cēnerim vai diviem kopējā katlā, lai šādi mēģinātu tikt ārā no murgainās dzīves, kur tos iedzinuši citi, tie no saraksta augšgala. Šī nav aina no Tautas sapulces Mežaparka estrādē 1988. gada 7. oktobrī, kad LTF dibināšanas priekšvakarā ziedojumus krāmēja lielās televizoru kastēs, piestampājot piecīšu, cēnerus un kvartus. Toreiz tauta cerīgi ziedoja labākai nākotnei sev un saviem bērniem, savas tautas izdzīvošanai.

Lenin640

Pilnu tekstu lasiet rīt!

Tas vairs nav smieklīgi

Redakcijas komentārs.

Mana bloga autoram Mārcim Bendikam var pārmest visu ko, tikai ne sarkasma trūkumu. Daudzi uzskata viņu par lielmeistaru mušas pūšanā no ziloņa un krāsu sabiezināšanā. Mārča talanta cienītāji būs pamanījuši, ka Bendikam nav nekādu ilūziju par politiskā teātra skatuves un aizkulišu darboņu motīviem un prāta spējām, ka viņš nepalaidīs garām iespēju ieknābt zaļajiem, komunistiem un it īpaši tukšdirsējiem valsts pārvaldē. Mārcis turas pie uzskata – nav tādas pašu ierēdņu radītas problēmas, ko birokrāti nevarētu sačakarēt vēl vairāk, tāpēc viņa piedāvātie notikumu attīstības scenāriji  vienmēr izklausās neticami slikti. Laika gaitā Mārcis ir izkopis satīras žanru, kam par materiālu izmanto ierēdņu pīšanos savos melos, izvairīšanos no saprotamām atbildēm un centienus aizmālēt acis sabiedrībai. Žanrs paredz skaidrus spēles noteikumus – birokrāti izliekas, ka slēpjas, mēs izliekamies, ka neredzam un atmaskojam, birokrāti izliekas, ka nesaprot, ka ir pieķerti. Tā nu Bendiks atamaskoja, visi lasīja un priecājās.

No šī brīža ierastā kārtība ir izjaukta, poltiskās traģikomēdijas izrādē “Paši pūta paši dega, jeb OIK neticamie piedzīvojumi Muļķuzemē” ir noticis pagrieziens, kāds pat visu sliktāko scenāriju un sarkasma karalim Bendikam nevarējie nosapņoties Valpurģu nakts murgā. Proti, EM komisija Sirmās Vienotības glābēja (par to kāpēc viņš to glāba rakstījām pavasarī ) Arvila A. vadībā ir parādījusi uzreiz trīspadsmit vidējos pirkstus pašam sev-komisāram, viņa priekšniekam MP Kučinskim un pie viena visai OIK atcelšanas gaidās saviļņotajai publikai aka zaļo reketieru aplaupītajai Latvijas tautai. Tas, kas jūnijā izskatījās, kā jau ierasti atstrādātā stilā izpildītas sāpīgu jautājumu noairēšanas “darba grupas” veļu valstībā, šodien izskatās pēc savā (koalīcijas politkompānijas) kājā izšauta cauruma. Protams, kā pašnāvības mēģinājuma izmēģinājums, tas izskatās daudzsološi, bet kā ilustrācija sirmo politiķu spējām kontrolēt ierēdniecību un savaldīt OIK laupītāju bandu, šis tomēr vairāk atgādina stratēģisku nepretošanos izvarošanas laikā.

aseradens oik no dienas

Pārpublicējam pirms pusotra mēneša tapušo feļetonu, kurā M.Bendiks cenšas būt sarkastisks un paredzēt tālāko notikumu gaitu OIK “jautājuma risināšanā”.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Komentārs. Kas redzēja pārnākam karā dotu bāleliņu…

Mārcis Bendiks, publicists 3. jūnijs, 8:43

Likumu un noteikumu radīšana ir veids, kā politika no lozungiem un idejām kļūst par valsts pārvaldes rīcību. No ilgstošas pieredzes mēs labi zinām, ka tieši rīcība ir tas, kas mēdz iekavēties vai nenotikt nekad. Ir idejas, ir prasības, ir solījumi, bet…

Kā tas tā var gadīties? Ļoti vienkārši. Ir jautājumi, kurus itin nemaz negribas risināt. Un ir vesels arsenāls metožu, kā kaut ko nedarīt. Vienkāršāko no tām, piemēram, es apguvu savā kancelejas darbinieka karjeras pašā sākumā, proti, uz dokumenta, kurš tev ielikts kastītē, jāuzliek rezolūcija “Padomniekam X kungam, lūdzu lemt par dokumenta turpmāko virzību”, paraksts, datums – un prom! Nekad šo papīru vairs netiku redzējis.

Sarežģītākās situācijās, kad šādas lapas griezdamās nāk virsū un traucē strādāt vairākiem departamentiem vai pat ministrijām, jālieto cita metode – jādibina darba grupa. Darba grupa tulkojumā no valsts pārvaldes valodas nozīmē atvaru, kurā sapludināt vienas tēmas dokumentus un tur tos muļļāt. Līdzīgi kā tautasdziesmās skumji apdziedātos karā dotos bāleliņus, vairākumā gadījumu, ja no turienes arī kas atgriežas, pazīt to nevar pat miesīgā māte.

Ja dzirdam, ka tāda un tāda jautājuma risināšanai dibinās ministrijas darba grupu, varam būt droši, ka tēma ir sazemēta uz gadiem. Tieši pie šī drošā paņēmiena varonīgi ķēries ekonomikas ministrs Ašeradena kungs, lai novilktu OIK problēmas risināšanu vismaz līdz nākamajam gadam, ja ne mūžīgi.

Kā tad rodas normatīvo dokumentu tūkstoši? Pašvaldību savienības priekšsēdis Kaminska kungs nesen pauda, ka vietvarām jārēķinās ar 636 daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem, 1579 Saeimas pieņemtiem likumiem, 4008 Ministru kabineta noteikumiem (skaitļi viņa, ne manis gādāti), un kur tad vēl džiljons dienesta instrukciju un prasību.

Lieta tāda, ka ne katru jautājumu izdodas piebeigt ar iepriekš aprakstītajām metodēm. Manos studenta gados eksāmenu kārtošanai bija izplatīta metodika – vispirms ņemt uz izbrīnu, tad izturību. Neizdodas pirmais, jāķeras pie otrā. Ja reiz jautājums tomēr kaut kā jārisina – Eiropas regulas paģēr vai notikusi cita pārdabisku spēku iejaukšanās –, jebkuru politisku lēmumu var ņemt uz izturību, proti, noslīcināt normatīvu dokumentu gūzmā, kurus lasīt un iztulkot prasti ļauži nemaz nevar.

Itin svaigs piemērs ir nu jau mitoloģizētā datu aizsardzības lieta. Atbildīgās personas laipni skaidro, ka saprast formulējumus vajagot profesionāli, bet nolaisties līdz “reņģēdājiem” nav bijis vaļas. Līdz ar to gan biznesā, gan iestādēs un pašvaldībās jāgādā par zīmju gudriem tulkiem, kuri māk izlasīt rūnu rakstus un skaidrot tos pārējiem. Nekādas sazvērestības te nav, ir dokumentu aprites un normatīvu radīšanas mūžīgs riņķojums, kurā valda sava loģika un izveidojusies sava valoda.

Pasaulē gan šobrīd notiek dažādi krasi pavērsieni. Tā, kāds administrācijas vadītājs paziņoja, ka jauna regulējuma pieņemšanai obligāti jāatceļ vismaz divi spēkā esoši. Izklausās labi un pat loģiski, bet ir viena ķeza – prasības autors ir ASV prezidents Donalds Tramps. Tie, kuri skatās LTV, jau zina, ka viņš esot populists, tātad sliktais.

Te nu rodas jautājums labajiem nepopulistiem: vai tomēr jūsu gadu desmitiem izkoptā normatīvu radīšanas māksla un dokumentu specvalodas ieviešana nav par iemeslu, ka ļaunie populisti jūs izmet no valstu parlamentiem nu jau katrās vēlēšanās?

 

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Redakcijas piebilde:

OIK tingeltangelis turpinās šodien un uz vēlēšanām sasniegs savu kulmināciju, bet diez vai M. Bendiks par šo jautājumu vairs ko rakstīs, pat viņa fantāzijai un sarkasmam ir robežas. Notikumu pagriezieni ir tādi, kuru aprakstīšnai ir tāda pati jēga kā saulrieta fotogrāfēšanai, proti, nekāda. Labāk apsēsties, atkorķēt vīna pudeli un vērot.

jenotiba bez kompromisiem

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

Zudušās uzticēšanās meklējumos – publicējam melno sarakstu

Par nožēlošanu, ne tikai dzērumā, bet arī internetā dotie solījumi esot jāpilda, un nākas veltīt šo brīnišķīgo lietaino dienu RAKSTĀ izsludinātās aptaujas rezultātu apkopošanai un publicēšanai.

Vispirms jāsaka, ka aptauja nelika vilties – mūsu priekšstats par bloga lasītājiem kā ārkārtīgi kulturāliem, galēji pieklājīgiem un uz jebkādu interakciju neizprovocējamiem indivīdiem, piepildījā pilnā mērā. No 650 šobrīd rakstu izlasījušajiem tikai 12 personas (mazāk kā 2%) nav varējušas apvaldīt savus emocionālos impulsus un atzinušas, ka ir saskārušās ar uzticamiem politikso notikumu komentētājiem – ekspertiem. Nevar izslēgt pieņēmumu, ka pārējie nevarēja nosaukt nevienu uzticamu komentētāju, jo nekad dzīvē nav lasījuši nevienu politisko komentāru.

uzticibas aptauja rezultati

Tātad ar sapīkumu jāatzīst, ka Mārcim Bendikam atkal izrādījusies taisnība – latviešu vēlētājs/balsotājs ir izglītots, principiāls un nepakļaujas manipulācijām. Šādai kvalificētai publikai dabiski raksturīga neuzticēšanās politisko komentētāju viedokļiem. Šī pozitīvā neuzticēšanās politikas komentētājiem (98%) Latvijas iedzīvotāju vidū ir par teju 10 procentpunktiem lielāka nekā negatīvā neuzticēšanās politiskājām partijām (89%).

Analizējot aptaujā sniegtās atbildes, gribētu paskaidrot, ka par Juri Rozenvaldu atdoto balsi nācās anulēt un izslēgt no aptaujas, jo balsotājs nebija ievērojis balsošanas noteikumus – norādīt pie kuras no sociālajām grupām – stulbajām bābām, komunistu aģitātoriem vai pustrakajiem neomarksistiem izvēlētais kandidāts pieder. Citi aptaujātie bija tikuši galā ar sarežģīto balsošanas sistēmu – par Sandru Veinbergu un Ivetu Kažoku atdotās balsis bija pareizi noformētas un tika ieskaitītas kopējos rezultātos. Pieņemam, ka Alberta Bela vārda parādīšanās starp politisko notikumu komentētājiem ir izskaidrojama ar viņa ārējo līdzību ar Kārli Daukštu.

uzticibas aptauja vardi

Ceram, ka ar šo aptauju esam devuši būtisku ieguldījumu šobrīd tik aktuālajā progresīvo masu mēdiju cīņā pret populistisku politiķu mēģinājumiem diskreditēt neatkarīgu presi un mazināt svarīgākā sociālistiskā iekarojuma – uz demokrātiskā centrālisma principiem balstītas preses lomu taisnīgas sabiedrības veidošanā. No šīs publikācijas iegūtos ienākumus ziedosim atbildīgas žurnālistikas principu stiprināšanai un pilnībā atbalstām visu neuzticamo žurnālistu iekļaušanu Re:baltica sarakstā.

rebaltica viltus zinas

Redakcijas vārdā – Benedikts Ingibjorgsens

Zudušās uzticēšanās meklējumos

Redaktora sleja.

viking_portrait

Politikas komentēšanu šodien diez vai var tikt uzskatīt par profesiju. Ar to impulsīvi nodarbojas, ar to slimo un no tās ir atkarīgi tūkstoši cilvēku. Tāpēc nav jābrīnās, ka šis publicistikas žanrs piedzīvo popularitātes uzplaukumu un kvalitātes krīzi. Būtu muļķīgi un nepareizi apvainoties uz miličiem, aktieriem, zvērkopjiem un žurnālistiem par viņu verbālo vai literāro nesaturēšanu mēdijos un internetā. BET! Kas piedodams aitai nevar kalpot par attaisnojumu Jupīteram!

Bloga redakcijas rīcībā ir nonākusi sarakste, kurā viens no mūsu autoriem asā un neiecietīgā formā atbild uz interneta portāla delfi.lv žurnālista lūgumu nosaukt sevi par uzticamu politikas komentētāju, kāds, protams, viņš arī ir. Pirms plašumā izvērties skandāls un lieta tiek izskatītā kādā no daudzo žurnālistu asociāciju biedru tiesām, gribu bloga redakcijas vārdā norobežoties un paziņoju, ka es par šito nemaksāšu!

Lai novērstu jebkādus pārpratumus, publicējam saraksti 100% pilnībā, ar dažiem cenzējumiem. Sarakstes beigās esam izvietojuši aptauju ar balsošanas iespējām, kurā vēlamies noskaidrot bloga lasītāju viedokli par to, kuras ir autora minētās stulbās bābas un komunistu aģitātori. Aptaujas rezultātā iegūtie uzvārdi tiks nodoti partijas Progresīvie kadru daļai, mobilizācijas pavēstu noformēšanai.

 

marcis <marcis@bendiks.lv>

14:23 (Pirms 7 stundām)

kam: Picture1 

Paldies par atgādinājumu.

1. Īsā atbilde: cilvēku, kam “uzticos” šī vārda pilnā nozīmē, politikas komentēšanas jomā, nav.

2. Garā atbilde.

Lai kāds viedoklis par politiku būtu vērā ņemams, tam jānāk no personas, kam ir attiecīgas zināšanas un pieredze. Mūsu gadījumā tie ir vai nu procesā tieši iesaistīti, vai arī darbojas akadēmiskā laukā.

2.1. Procesos iesaistīto personu komunikācija vienmēr, kategoriski vienmēr būs ar kādu leņķi, jo tām ir savas skaidras intereses. Tā piemēram profesionāla un izglītota speciālista (starp citu, manis visnotaļ respektēta) Picture1 komentāri iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā brīžam būtu nesaprotami, ja nezinātu, ka viņa klients bija Picture1.

Līdzīgi ar katru un ikkuru kompetentu, procesā iesaistītu speciālistu.

2.2. Akadēmiskās vide Latvijā sastāv no kreisajiem, pustrakiem neomarksistiem, veciem pretīgiem komunistu aģitātoriem un dažām pašpārliecinātām, bet apbrīnojami stulbām bābām.

Tie daži izņēmumi, kas neietilpst augšminētajā uzskaitījumā, proti, ir kompetenti un lauku tveroši, faktiski ietilpst grupā 2.1., jo vairāk vai maizāk procesā piepelnās. Vai varam par “uzticamu” uzskatīt Picture1, Picture1 un TV mīluļa “objektīvos” komentārus, ja ir zināms, ka viņš paklusām raksta runas paša apkomentējamajiem subjektiem?

2.3. Atlikusī kompetento speciālistu grupa tā vai citādi grupējas ap medijiem. Šķiet, tālāk nav vajadzības skaidroties: vai tiešām kāds gaida “uzticamu” viedokli no Irsas pēc tam, kad tā uztaisa brežņevlaika pakaļlaizošu interviju ar Ašeradenu, ar jautājumiem tjipa “kāds jūs esat varonis?”!

2.4. Un vēl paliek domnīcas. Tās ir vēl dārgāks prieks, nekā ietekmīgs medijs. Izbeidzās ABLV, un kvēlais zatlerists – vienotībnieks, zinātņu doktors etc pēkšņi kļūst par prokrievisku sociāldemokrātu. Kurā brīdī šī domnīca (tāpat kā visas citas) bija uzticama? tad vai tagad?

3. Vai uzreiz iet kārties?

Nē.

Informācija ir jāanalizē, nevis “uzticīgi” jāņem par pilnu. Katra.

Zinot, kādas ir viedokļa autora spējas, pieeja datiem, faktiem un cilvēkiem, viņa paša ideoloģiskās simpātijas un, pats svarīgākais, aktuālā afiliācija ar konkrētiem projektiem un sponsoriem, jāizdara skrīnēšana.

Secinājumi jāizdara pašam.

4. Vai no visa augšminētā izriet, ka es esmu vienīgais uzticamais praktiskās politikas speciālists?

Nē. Arī es neesmu “uzticams”.

Jo man ir vairāki ļoti skaidri ideoloģiski uzstādījumi, pie kuriem pieturos ar gadiem arvien stingrāk. Esmu nacionālists, krasi labējs konservators, antikomunists, pie reliģijām un biedrībām nepiederošs.

Vai tāds cilvēks būs “uzticams”, ja viņš izteiks savu viedokli par daudzmiljonu manas (nodokļu maksātāja) naudas šķērdēšanu neveiksmīga cūku biznesa miljonāra pabalstīšanai, lai tik šis nabadziņš nezaudētu miljonāra statusu? Nevar. Un neviens cits arī nebūs uzticams, varu garantēt.

Lūgtum pasveicināt no manis Ingu Bērziņu, lai viņam veicas uzticības meklējumos.

Cieņā –

Mārcis Bendiks

 

——– Sākotnējā ziņa ——–

No: Picture1 <Picture1@gmail.com>

Datums: 03.08.18 13:12 (GMT+02:00)

Kam: marcis@bendiks.lv

Tēma: Re: Delfi: Projekts par uzticēšanās vērtību

Labdien!

Vēlamies atgādināt, ka priecāsimies saņemt atbildi no Jums kā politikas eksperta par pāris personām, kam visvairāk uzticaties šajā jomā. 

Vēlreiz uzsveram, ka šī aptauja ir anonīma. Publicēsim tikai gala rezultātu, proti, to cilvēku vārdus, kam uzticas politikas jomas eksperti. 

Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit: http://www.delfi.lv/news/uzticesanas-vertiba/

Cerot uz atsaucību,

Picture1, Delfi

2018-08-01 10:44 GMT+03:00 Picture1 <Picture1@gmail.com>:

Cien. Mārci Bendik,

Atzīmējot Latvijas Valsts simtgadi, DELFI sadarbībā ar “Latvijas dzelzceļš“ desmit stāstos meklē atbildi uz to, kas ir uzticēšanās un kā to vairot (vairāk par projektu: http://www.delfi.lv/news/uzticesanas-vertiba/).

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par uzticēšanos laikā, kad ir zināms kritiskās domāšanas trūkums, viltus ziņu uzvaras gājiens līdz ar tehnoloģiju attīstību, un populisms politikā ir drauds ilgtspējīgai demokrātijai.

Spēja uzticēties ir vērtība. Tā rodas, ja cilvēks ir atvērts, nevis noslēdzies, spriestspējīgs, nevis apātisks, drosmīgs, nevis bailīgs. Viss ir saistīts – ja nebūs savstarpējas uzticēšanās, nebūs sasniegumu.

Katrā no rakstiem apskatām kādu jomu, kurā svarīga ir uzticēšanās, – uzticēšanās lomu vēsturē, medijos, ticībā, mākslā, politikā, ekonomikā un citur. 

Katrs raksts ietver intervijas ar kādu izcilu attiecīgās tēmas lietpratēju, bet tiek papildināts ar trim cilvēkiem Latvijā, kuriem šajā jomā uzticas. Šos trīs cilvēkus, kam uzticēties, mēs nosakām, aptaujājot aptuveni 20 attiecīgās jomas vadošos ekspertus, lai mudinātu lasītāju apzināties, ka Latvijā ir personības, kurām uzticamies.

Uzrunājam Jūs kā politikas ekspertu un lūdzam Jūs nosaukt pāris personas, kam visvairāk uzticaties šajā jomā. Vēlamies uzsvērt, ka šī aptauja ir anonīma. Ņemot vērā to, ka ir priekšvēlēšanu laiks un respektējot Jūsu tiesības palikt anonīmam, publicēsim tikai gala rezultātu, proti, to cilvēku vārdus, kam uzticas politikas jomas eksperti.

Priecāsimies, ja piedalīsieties mūsu projektā par uzticības vairošanu un sniegsiet atbildi uz izvirzīto jautājumu. 

Ja ir kādas neskaidrības vai jautājumi, priecāsimies atbildēt. 

Ar cieņu,

Picture1, galvenais DELFI redaktors

Picture1, rakstnieks un žurnālists

Picture1, projekta koordinatore

 

Lūdzam mūsu bloga lasītājus izteikt viedokli un izveidot uzticamāko politikas komentētāju un ekspertu TOP, tā sniedzot savu ieguldījumu atbildīgas un objektīvas žurnālistikas, godīgas politikas un sabiedriski nozīmīgas, publiskas diskusijas stiprināšanā.