Zvaniņš skan, zvaniņš skan…

Rudenīga replika par “gaišo spēku uzvarām”

Līdz mūsu pašu Saeimas vēlēšanām nu jau mazāk par divām nedēļām atlicis, sākas nepārtrauktu diskusiju, politreklāmu un prognožu drudzis. Mūsu politteātrī skan otrais zvans, skatītājiem jāpamet bufete un jāatgriežas zālē.

DalbySpringsTxCemeteryBell0409BG

Šķiet, ir pēdējais brīdis mazam starpsaucienam par “lielo bildi”, lai tās kontekstā mūsu patreizējā turbulentā situācija nešķistu unikāla. Vēl vairāk, tā aumež labi iekļaujas kopējā Eiropas politainavā.

Par vecās politiskās elites zaudējumiem un pat katastrofām esmu rakstījis iepriekš.

Neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Turpmākie notikumi iet tai pašā musturī: vecās partijas cieš smagus zaudējumus, un tam seko notikumu attīstības divi varianti: (1) populisma vētru pārdzīvojušiem samest kauliņus kopā un pasludināt to par uzvaru, jo raugi, pats sliktākais ir it kā novērsts – tā bija ar Austrijas prezidenta un Nīderlandes parlamenta vēlēšanām, vai (2) kaktos smilkstēt un bezpalīdzīgi skatīties, kā pie varas nāk pilnīgi jaunas sejas visnotaļ raibos grupējumos, kā tas notika Itālijā.

Continue reading “Zvaniņš skan, zvaniņš skan…”

Advertisements