Pavļiks, Grieta un Slava

Prātojums par vainīgajiem, tiem citiem, protams

Stāsts. Reiz senā senā pagātnē, tā ap Maskavas Olimpisko spēļu laiku, no padomijas galvaspilsētas pārbrauc mājās kādas tālo ziemeļu tautas priekšstāvis, iespaidu un jaunu atziņu pārbagāts. Izrādās, ka Karlamarksunengeļs ir divi dažādi cilvēki, Slava Metrevelli – viens cilvēks, bet Slava KPSS, kā izrādās, nemaz nav cilvēks. Un vēl esot tāds veikals “Princips”, kurā gan čukča pats nav bijis, bet tajā “Principā” viss esot, pilnīgi viss esot, to visi saka.

Tolaik šī skolnieku anekdote skaitījās tīri asprātīga. Man šodien būtiski iezīmīgs šķietas nevis tas, par ko zvaigājām tolaik, bet gan gluži otrādi, – tas, kas tolaik šķita pilnīgi normāls. Proti, mēs staigājām pa Rīgas centru, milzu burtiem rakstītā lozunga “SLAVA KPSS” neona gaismas apspīdēti, un tas šķita normāli. Pasmieties varējām par nenormālo ziemeļbriežu ganu, kas nezināja, kas tas tāds ir Slava Kāpēeses, un kāpēc šamais tiek reklamēts no māju jumtiem.

Continue reading “Pavļiks, Grieta un Slava”