Zudušās uzticēšanās meklējumos – publicējam melno sarakstu

Par nožēlošanu, ne tikai dzērumā, bet arī internetā dotie solījumi esot jāpilda, un nākas veltīt šo brīnišķīgo lietaino dienu RAKSTĀ izsludinātās aptaujas rezultātu apkopošanai un publicēšanai.

Vispirms jāsaka, ka aptauja nelika vilties – mūsu priekšstats par bloga lasītājiem kā ārkārtīgi kulturāliem, galēji pieklājīgiem un uz jebkādu interakciju neizprovocējamiem indivīdiem, piepildījā pilnā mērā. No 650 šobrīd rakstu izlasījušajiem tikai 12 personas (mazāk kā 2%) nav varējušas apvaldīt savus emocionālos impulsus un atzinušas, ka ir saskārušās ar uzticamiem politikso notikumu komentētājiem – ekspertiem. Nevar izslēgt pieņēmumu, ka pārējie nevarēja nosaukt nevienu uzticamu komentētāju, jo nekad dzīvē nav lasījuši nevienu politisko komentāru.

uzticibas aptauja rezultati

Tātad ar sapīkumu jāatzīst, ka Mārcim Bendikam atkal izrādījusies taisnība – latviešu vēlētājs/balsotājs ir izglītots, principiāls un nepakļaujas manipulācijām. Šādai kvalificētai publikai dabiski raksturīga neuzticēšanās politisko komentētāju viedokļiem. Šī pozitīvā neuzticēšanās politikas komentētājiem (98%) Latvijas iedzīvotāju vidū ir par teju 10 procentpunktiem lielāka nekā negatīvā neuzticēšanās politiskājām partijām (89%).

Analizējot aptaujā sniegtās atbildes, gribētu paskaidrot, ka par Juri Rozenvaldu atdoto balsi nācās anulēt un izslēgt no aptaujas, jo balsotājs nebija ievērojis balsošanas noteikumus – norādīt pie kuras no sociālajām grupām – stulbajām bābām, komunistu aģitātoriem vai pustrakajiem neomarksistiem izvēlētais kandidāts pieder. Citi aptaujātie bija tikuši galā ar sarežģīto balsošanas sistēmu – par Sandru Veinbergu un Ivetu Kažoku atdotās balsis bija pareizi noformētas un tika ieskaitītas kopējos rezultātos. Pieņemam, ka Alberta Bela vārda parādīšanās starp politisko notikumu komentētājiem ir izskaidrojama ar viņa ārējo līdzību ar Kārli Daukštu.

uzticibas aptauja vardi

Ceram, ka ar šo aptauju esam devuši būtisku ieguldījumu šobrīd tik aktuālajā progresīvo masu mēdiju cīņā pret populistisku politiķu mēģinājumiem diskreditēt neatkarīgu presi un mazināt svarīgākā sociālistiskā iekarojuma – uz demokrātiskā centrālisma principiem balstītas preses lomu taisnīgas sabiedrības veidošanā. No šīs publikācijas iegūtos ienākumus ziedosim atbildīgas žurnālistikas principu stiprināšanai un pilnībā atbalstām visu neuzticamo žurnālistu iekļaušanu Re:baltica sarakstā.

rebaltica viltus zinas

Redakcijas vārdā – Benedikts Ingibjorgsens

Advertisements

Zudušās uzticēšanās meklējumos

Redaktora sleja.

viking_portrait

Politikas komentēšanu šodien diez vai var tikt uzskatīt par profesiju. Ar to impulsīvi nodarbojas, ar to slimo un no tās ir atkarīgi tūkstoši cilvēku. Tāpēc nav jābrīnās, ka šis publicistikas žanrs piedzīvo popularitātes uzplaukumu un kvalitātes krīzi. Būtu muļķīgi un nepareizi apvainoties uz miličiem, aktieriem, zvērkopjiem un žurnālistiem par viņu verbālo vai literāro nesaturēšanu mēdijos un internetā. BET! Kas piedodams aitai nevar kalpot par attaisnojumu Jupīteram!

Bloga redakcijas rīcībā ir nonākusi sarakste, kurā viens no mūsu autoriem asā un neiecietīgā formā atbild uz interneta portāla delfi.lv žurnālista lūgumu nosaukt sevi par uzticamu politikas komentētāju, kāds, protams, viņš arī ir. Pirms plašumā izvērties skandāls un lieta tiek izskatītā kādā no daudzo žurnālistu asociāciju biedru tiesām, gribu bloga redakcijas vārdā norobežoties un paziņoju, ka es par šito nemaksāšu!

Lai novērstu jebkādus pārpratumus, publicējam saraksti 100% pilnībā, ar dažiem cenzējumiem. Sarakstes beigās esam izvietojuši aptauju ar balsošanas iespējām, kurā vēlamies noskaidrot bloga lasītāju viedokli par to, kuras ir autora minētās stulbās bābas un komunistu aģitātori. Aptaujas rezultātā iegūtie uzvārdi tiks nodoti partijas Progresīvie kadru daļai, mobilizācijas pavēstu noformēšanai.

 

marcis <marcis@bendiks.lv>

14:23 (Pirms 7 stundām)

kam: Picture1 

Paldies par atgādinājumu.

1. Īsā atbilde: cilvēku, kam “uzticos” šī vārda pilnā nozīmē, politikas komentēšanas jomā, nav.

2. Garā atbilde.

Lai kāds viedoklis par politiku būtu vērā ņemams, tam jānāk no personas, kam ir attiecīgas zināšanas un pieredze. Mūsu gadījumā tie ir vai nu procesā tieši iesaistīti, vai arī darbojas akadēmiskā laukā.

2.1. Procesos iesaistīto personu komunikācija vienmēr, kategoriski vienmēr būs ar kādu leņķi, jo tām ir savas skaidras intereses. Tā piemēram profesionāla un izglītota speciālista (starp citu, manis visnotaļ respektēta) Picture1 komentāri iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā brīžam būtu nesaprotami, ja nezinātu, ka viņa klients bija Picture1.

Līdzīgi ar katru un ikkuru kompetentu, procesā iesaistītu speciālistu.

2.2. Akadēmiskās vide Latvijā sastāv no kreisajiem, pustrakiem neomarksistiem, veciem pretīgiem komunistu aģitātoriem un dažām pašpārliecinātām, bet apbrīnojami stulbām bābām.

Tie daži izņēmumi, kas neietilpst augšminētajā uzskaitījumā, proti, ir kompetenti un lauku tveroši, faktiski ietilpst grupā 2.1., jo vairāk vai maizāk procesā piepelnās. Vai varam par “uzticamu” uzskatīt Picture1, Picture1 un TV mīluļa “objektīvos” komentārus, ja ir zināms, ka viņš paklusām raksta runas paša apkomentējamajiem subjektiem?

2.3. Atlikusī kompetento speciālistu grupa tā vai citādi grupējas ap medijiem. Šķiet, tālāk nav vajadzības skaidroties: vai tiešām kāds gaida “uzticamu” viedokli no Irsas pēc tam, kad tā uztaisa brežņevlaika pakaļlaizošu interviju ar Ašeradenu, ar jautājumiem tjipa “kāds jūs esat varonis?”!

2.4. Un vēl paliek domnīcas. Tās ir vēl dārgāks prieks, nekā ietekmīgs medijs. Izbeidzās ABLV, un kvēlais zatlerists – vienotībnieks, zinātņu doktors etc pēkšņi kļūst par prokrievisku sociāldemokrātu. Kurā brīdī šī domnīca (tāpat kā visas citas) bija uzticama? tad vai tagad?

3. Vai uzreiz iet kārties?

Nē.

Informācija ir jāanalizē, nevis “uzticīgi” jāņem par pilnu. Katra.

Zinot, kādas ir viedokļa autora spējas, pieeja datiem, faktiem un cilvēkiem, viņa paša ideoloģiskās simpātijas un, pats svarīgākais, aktuālā afiliācija ar konkrētiem projektiem un sponsoriem, jāizdara skrīnēšana.

Secinājumi jāizdara pašam.

4. Vai no visa augšminētā izriet, ka es esmu vienīgais uzticamais praktiskās politikas speciālists?

Nē. Arī es neesmu “uzticams”.

Jo man ir vairāki ļoti skaidri ideoloģiski uzstādījumi, pie kuriem pieturos ar gadiem arvien stingrāk. Esmu nacionālists, krasi labējs konservators, antikomunists, pie reliģijām un biedrībām nepiederošs.

Vai tāds cilvēks būs “uzticams”, ja viņš izteiks savu viedokli par daudzmiljonu manas (nodokļu maksātāja) naudas šķērdēšanu neveiksmīga cūku biznesa miljonāra pabalstīšanai, lai tik šis nabadziņš nezaudētu miljonāra statusu? Nevar. Un neviens cits arī nebūs uzticams, varu garantēt.

Lūgtum pasveicināt no manis Ingu Bērziņu, lai viņam veicas uzticības meklējumos.

Cieņā –

Mārcis Bendiks

 

——– Sākotnējā ziņa ——–

No: Picture1 <Picture1@gmail.com>

Datums: 03.08.18 13:12 (GMT+02:00)

Kam: marcis@bendiks.lv

Tēma: Re: Delfi: Projekts par uzticēšanās vērtību

Labdien!

Vēlamies atgādināt, ka priecāsimies saņemt atbildi no Jums kā politikas eksperta par pāris personām, kam visvairāk uzticaties šajā jomā. 

Vēlreiz uzsveram, ka šī aptauja ir anonīma. Publicēsim tikai gala rezultātu, proti, to cilvēku vārdus, kam uzticas politikas jomas eksperti. 

Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit: http://www.delfi.lv/news/uzticesanas-vertiba/

Cerot uz atsaucību,

Picture1, Delfi

2018-08-01 10:44 GMT+03:00 Picture1 <Picture1@gmail.com>:

Cien. Mārci Bendik,

Atzīmējot Latvijas Valsts simtgadi, DELFI sadarbībā ar “Latvijas dzelzceļš“ desmit stāstos meklē atbildi uz to, kas ir uzticēšanās un kā to vairot (vairāk par projektu: http://www.delfi.lv/news/uzticesanas-vertiba/).

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par uzticēšanos laikā, kad ir zināms kritiskās domāšanas trūkums, viltus ziņu uzvaras gājiens līdz ar tehnoloģiju attīstību, un populisms politikā ir drauds ilgtspējīgai demokrātijai.

Spēja uzticēties ir vērtība. Tā rodas, ja cilvēks ir atvērts, nevis noslēdzies, spriestspējīgs, nevis apātisks, drosmīgs, nevis bailīgs. Viss ir saistīts – ja nebūs savstarpējas uzticēšanās, nebūs sasniegumu.

Katrā no rakstiem apskatām kādu jomu, kurā svarīga ir uzticēšanās, – uzticēšanās lomu vēsturē, medijos, ticībā, mākslā, politikā, ekonomikā un citur. 

Katrs raksts ietver intervijas ar kādu izcilu attiecīgās tēmas lietpratēju, bet tiek papildināts ar trim cilvēkiem Latvijā, kuriem šajā jomā uzticas. Šos trīs cilvēkus, kam uzticēties, mēs nosakām, aptaujājot aptuveni 20 attiecīgās jomas vadošos ekspertus, lai mudinātu lasītāju apzināties, ka Latvijā ir personības, kurām uzticamies.

Uzrunājam Jūs kā politikas ekspertu un lūdzam Jūs nosaukt pāris personas, kam visvairāk uzticaties šajā jomā. Vēlamies uzsvērt, ka šī aptauja ir anonīma. Ņemot vērā to, ka ir priekšvēlēšanu laiks un respektējot Jūsu tiesības palikt anonīmam, publicēsim tikai gala rezultātu, proti, to cilvēku vārdus, kam uzticas politikas jomas eksperti.

Priecāsimies, ja piedalīsieties mūsu projektā par uzticības vairošanu un sniegsiet atbildi uz izvirzīto jautājumu. 

Ja ir kādas neskaidrības vai jautājumi, priecāsimies atbildēt. 

Ar cieņu,

Picture1, galvenais DELFI redaktors

Picture1, rakstnieks un žurnālists

Picture1, projekta koordinatore

 

Lūdzam mūsu bloga lasītājus izteikt viedokli un izveidot uzticamāko politikas komentētāju un ekspertu TOP, tā sniedzot savu ieguldījumu atbildīgas un objektīvas žurnālistikas, godīgas politikas un sabiedriski nozīmīgas, publiskas diskusijas stiprināšanā.

Cenrādis

Mēs cīņā par atklātību un vienādām iespējām!

Vēlēšanu gadā pie ierastajiem maija ļembastiem klāt nāk vēl viena atrakcija, citēju KNAB mājas lapu: “Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumi ir jāiesniedz līdz 2018.gada 9.maijam.”

Benedikta Ingibjorga blogā Bendikk frá norðanverðr reklāma izvietota netiek, bet ņemot vērā saasināto uzmanību, kādu reizumis izpelnījušās vairākas publikācijām, vēlamies pievienoties atklātības un caurspīdīguma #mēsarīmēsarī kustībai. Mūsu politika būtībā ir skaidra un nelokāma, bet līdzīgi kā ar riču–raču noteikumiem – viss ļoti vienkārši, bet pamēģini precīzi aprakstīt!

Visi materiāli, kas līdz šim izvietoti Bendikk frá norðanverðr slejās, nav apmaksāti. Cik man zināms, ir vēl trakāk: naudu nesaņem ne tikai blogs kā tāds, bet arī tekstu autori un internetā nosperto bildočku fotogrāfi. Tādi laiki, gadsimta elpa.

Bet! Ja nu pēkšņi atklātības un caurspīdības uzplūdos kādam/kādai/kādiem rastos vēlme pasūtīt mūsu autoriem materiālu, kurš kristu KNAB draudīgi aprakstītajā priekšvēlēšanas aģitācijas kategorijā? Pie kam šeit jārēķinās, ka pasūtījums var būt gan pozitīva viedokļa daudzināšanai, gan objektīvai faktu un viedokļu izpētei.

Esam nolēmuši: šāda veida materiāli tiks publicēti ar atzīmi “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Ja pasūtītājs vēlēsies palikt anonīms, tad atzīme būs šāda “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, kurš vēlējās palikt anonīms, tarifa josla <nr>”.

Cenas ataino gan veicamā darba apjomu, gan darba prieku vai arī pazemojumu, kādu sagādā pasūtījuma izpilde. Blogā var pasūtīt arī raksta nepublicēšanu (nerakstīšanu), vienai reizei vai abonementa veidā līdz vēlēšanām. Atzīme par apmaksātu nerakstīšanu tiks publicēta blogā līdzīgi, kā par apmaksātu rakstīšanu: “raksta publicēšana atcelta sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Nerakstīšana apmaksājama 50% apmērā no apmaksas par rakstīšanu, saskaņā ar tarifa joslu kā 4000 zīmes ar slavināšanas koeficientu. Sezonas abonements apmaksājams kā sešu rakstu nepublicēšana.

Pakalpojumu cenas var aprēķināt saskaņā ar tabulu. Tabulā norādīti koeficienti, ar ko jāpareizina pamattarifs. Lai nodrošinātu iespēju līdzsvaru, vienas tarifu joslas koeficientu reiznājums ir konstants.

Tarifa josla Pamattarifs par 4000 zīmēm Slavināšana

Objektīvs apskats

(koef.)

Apdiršana

Analītisks raksts

(koef.)

Tipisks piemērs
1 500* 1 1 NA
2 500* 2 0.5 ZZS
3 500* 4 0.25 Jaunjenoti
4 500* 8 0.125 Par&Co
5 1000* 8 0.125 Progresīvie
6 2000* 8 0.125 Sociķi un citi dīvaiņi
7 Mt 5:3** Valdis Kalnozols

Piezīmes:
*      pamattarifs EUR par 4000 zīmēm, rēķinu veido apjoms, pareizināts ar attiecīgajiem koeficientiem, plus attiecināmie nodokļi;
**    Mt 5:3 – Mateja Evaņģēlija 5. nod, 3. pants: “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.”

Piemēri aprēķinu veikšanai:
• pasūtījuma materiāls par NA, 6000 zīmes – pamattarifs abos gadījumos, cena 500 x 1,5 = 750, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījuma materiāls par PAR!, 4000 zīmes – slavināšana 4000, apdiršana 62,50, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījumi, kuros šķietama objektīvuma labad tiek lietoti abi pamatžanri, jāapmaksā pēc abiem tarifiem, piem, sevišķi viltīgs raksts par LRA, 3. tarifa josla, (500 x 4) + (500 x 0,25) = 2125, plus attiecināmie nodokļi;
• vienas publikācijas nerakstīšana par ZZS 0,5 x (500 x 2) = 500, plus attiecināmie nodokļi;
• par subjektiem, kas kvalificējas 7. joslas prasībām, pasūtījumi netiek pieņemti.

Pasūtījuma iekļaušana konkrētā tarifu joslā ir Bendikk frá norðanverðr kompetence, lēmumi ir apstrīdami likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Samaksa avansā, brīvbiļetes un atlaižu kartes nederīgas.

Šim cenrādim ir tikai ilustratīva nozīme, Bendikk frá norðanverðr šobrīd nav konkrētu plānu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā, un šo cenrādi veidojot nav nogalināts neviens dzīvnieks.

Politisko spēku pārstāvjiem un politiķiem individuāli, izdarot pasūtījumu, ir jāaizpilda šī anketa.

cenradis_002

Ar jautājumiem par anketā atspoguļoto personas datu glabāšanu un tālāku izmantošanu lūdzam vērsties kaut kur citur. Ja kādam rodas neskaidrības par anketas aizpildīšanas kārtību vai mērķi, lūdzam pārdomāt vai tiešām esat senākās profesijas pārstāvis un cienīgs šoruden pretendēt uz pievienošanos elitārajai profesionālajai apvienībai – valsts parlamentam.

Redakcijas vārdā Benedikts Ingibjorgs

 

 

Mēs jaunu pasauli sev celsim

Un tagad – diskotēka?

Kādreiz sabiedrība par svarīgāko jautājumu uzskatīja eksistenciālo: “Vai ir dzīvība uz Marsa?”, kas Latvijā bija lokalizēts par rotaļīgo “Bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16?” , savukārt mēs Islandē lietojām savu versiju: “Vai nokusīs?”

Mūsu darbīgākais autors Mārcis Bendiks jau pāris nedēļas blogā ir klusējis, jo cenšas atbildēt uz jautājumu “Masu mediju sabrukums – ko tagad?” Atbilžu meklējumi notiek paneļdiskusijas formātā, kurā piedalās plašās aprindās plaši pazīstamais Ivars Ijabs , šaurās aprindās plaši pazīstamais Zigurds Zaķis un pats plašās aprindās bieži pārprastais latviešu brālēns. Viens no diviem paneļdiskusijas pasākumiem notika trešdien. Runātāji mēģināja noformulēt šī brīža situāciju politiskās komunikācijas laukā plašākā – jauno tehnoloģiju ietekmes kontekstā. Nākamajā trešdienā jau iesildītajā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiks diskusijas otrā daļa, kurā sarunas tēma būs komunikāciju  pārmaiņu ietekme Latvijas politiskajos procesos, it īpaši priekšvēlēšanu kampaņās.

Galvenie atskaites punkti nākamās trešdienas diskusijai:

  • pat profesionālajās aprindās (PR, partiju biroji, sponsori, lobisti) nav pienācīgi nopietni novērtētas izmaiņas, ko jaunie komunikāciju formāti jau ienesuši politiskajos procesos – līdz šim ir apgūta tikai jauno komunikācijas kanālu lietošanas destruktīvā funkcija;
  • ir izzuduši ierastie atskaites punkti (labējais-kreisais, konservatīvais-liberālais, progresīvais-reakcionārais) politikā un klasisko masu mediju ietekme samazinājusies līdz sociālo mediju apkalpošanas funkcijām, sociālo tīklu izmantošana politiskajā aģitācijā padara nereālu jebkādu kontroli pār partiju priekšvēlēšanu izdevumiem, zuduši būtiski priekšnoteikumi mums pazīstamās demokrātijas formas funkcionēšanai;
  • Rīgas pašvaldības vēlēšanu kampaņām ir raksturīgas bērnišķīgas “augšanas grūtības”, vērtēsim, ko vietējo kampaņu vadītāji nav mācījušies no ASV, Lielbritānijas, Nīderlandes un Francijas vēlēšanām.

Paredzamas karstas diskusijas par šīm un citām tēmām. Ja vēlaties būt klāt – joprojām ir pieejamas ieejas kartes ŠEIT uz paneļdiskusijas otro pasākumu.

Ieskatam daži īsi video no pirmā pasākuma ievada daļas, vēl pirms diskusijas sākšanās:

 

 

 

Atnāciet, būs gan izklaidējoši gan noderīgi!

DG_Masu_mediju_sabrukums_augsa2Masu mēdiju sabrukums

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

The Good, the Bad and the Ugly

 

Dienas svelme, trīs pistoļvīri, nekurienes vidū neviena liecinieka, skatītāji pie ekrāniem aiztur elpu… Tā politikas procesi izskatjās līdz jauno mediju laikmetam.

40 gadus vēlāk…

Divi darba dienu vakari, trīs eksperti, profesionāls moderators, auditorijā 100 personīgo masu mediju (twitter, facebook, linkedin, instagram) īpašnieki – tā par politisko komunikāciju diskutēs turpmāk.

Masu mediju sabrukums? Paneļdiskusija par saziņu un politiku jaunajā mediju realitātē.

Lasīt vairāk

DG_Masu_mediju_sabrukums_augsa2
Lasīt vairāk

 

Agrīnās pieteikšanās cena abām diskusijas dienām: EUR 36.00 (pēc 10. 05. – EUR 48.00)

Pieteikties →

Vēstures ironija jeb vieglu garu

No redaktora Benedict Ingibjorg:

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu mēdijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Irākā veikt Pēterim Kārlim Elfertam.

Šis jaunums visupirms atsauca atmiņā vikingu cienīgas bārdas nēsātāja Kārļā Marksa atziņu, ka vēsturē traģiski notikumi atkārtojas kā farss. Pēc tam notika kā Holivudas filmā – atmiņas laikā atcerējos vēl vienu rakstu darbu. Tas ir mana latviešu brālēna Mārča Bendika vingrinājums intervijas žanrā. 2003. gada jūnija “Rīgas Laikā” bija publicēta Mārča saruna ar uzminiet ko! Tieši tā – ar Pēteri K. Elfertu. Toreiz sarunas iemesls bija Latvijas Ārlietu ministrijas nodoms sūtīt savu pārstāvi uz Bagdādi, lai sniegtu padomus daudzcietušajai arābu tautai autoritāras pagātnes seku likvidēšanā. Ņemot vērā pašu latviešu visai nožēlojamos panākumus savu komunistu atmaskošanā, visnotaļ interesanti šķita demokratizēšanas ekspertam uzdot dažus jautājumus.

Jūsu uzmanībai publikācija no žurnāla “Rīgas Laiks”.

Protams!

Saruna ar Pēteri Elfertu

Publicēts žurnālā “Rīgas Laiks”  2003. gada jūnijā

Autors: Mārcis Bendiks

Neatkarības dienas svinības un simbolu pārpilnā uzvara hokejā pār Krievijas izlasi aizēnoja kādu citu 4. maija TV Panorāmas sižetu, kurā bija stāstīts par Latvijas oficiālu dalību starptautiskā sanāksmē Bagdādē. Mēs tiekot aicināti palīgā Irākas atjaunošanā, kā eksperti un pozitīvas pieredzes avots. Nu gan brīnumi! Nepietiek ar to, ka paši gadiem ilgi netiekam galā ar savu totalitāro pagātni, bet te vēl uzbāzīsimies ar šo putrošanos citiem. Tādēļ sižeta teksts man šķita ievērības cienīgs, un es lūdzu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Pēteri Elfertu pārlūkot to vēlreiz un pakomentēt to. Tiekamies omulīgā Vecrīgas krodziņā, un nolasu Elfertam TVP dzirdētā Daiņa Miķelsona veidotā sižeta fragmentus: “Sarunās ar Irākas civilās administrācijas vadību Elferts pārliecinājies, ka Irākas atjaunošanā un demokratizācijā būs iespēja piedalīties gan mūsu ekspertiem, gan uzņēmējiem. Elferts saskata arī virkni citu līdzību starp pašreiz notiekošo Irākā un piedzīvoto Latvijā pirms 13 gadiem.”
Un tālāk paša Elferta teiktais: “Manuprāt, būtu daudz lietderīgāk nevis sūtīt, piemēram, līdzekļus Sarkanajam Krustam un Apvienotajām Nācijām, bet šī ir lieliska izdevība, kur sakrīt mūsu ekspertu zināšanas ar Irākas tautas vajadzībām.”
Pārjautāju, vai žurnālisti no Elferta un es, savukārt, no TVP esmu pareizi sapratis, un vai Elferts arī šobrīd domā tāpat? Saņēmis apstiprinošu atbildi, ķeros pie mēģinājuma noskaidrot, kuras gan ir tās jomas, kurās “sakrīt mūsu ekspertu zināšanas ar Irākas tautas vajadzībām”?

Pēteris Elferts: Īstenībā ir jautājums, kur to mums nav. Mēs esam pārgājuši no totalitāra režīma uz sistēmu, kura ir demokrātiska. Un tālāk seko uzskaitījums, sākot ar totalitārisma seku dokumentēšanu un likvidēšanu, un beidzot ar administrāciju, pašvaldībām un ražas ievākšanu.

Es atgriežos pie raidījumā izskanējušās un paša Elferta aprakstītās analoģijas starp šodienas Irāku un notikumiem pie mums 1988. un  1991. gadā.

Continue reading “Vēstures ironija jeb vieglu garu”

Vai nu vai

Pats muļķīgākais, ko šajā dzīvē varam izdarīt, ir traucēt mākslinieku viņa radošajā procesā. Bet ziņkāre urda, neliek mierā, sak’ dod palūrēt. Tā arī šobrīd vispopulārākais mana bloga autors Mārcis Bendiks sagumis pār darba galdu, tulznām pirkstu galos vērpj vārdu virtenes jaunajam Lieldienu rakstam. Aiz loga virpuļo cīruļputenis, Odins svin kāzas Valhallā, bet raksts top.

Paceļot noslēpuma plīvura stūri, varu dot mājienu, ka publikācijas tēma šoreiz būs Eiropas kreiso politiķu kora mēģinājumi izpildīt savu gulbja dziesmu īpaši iemidzinošā manierē. Bet var arī sanākt, ka raksts būs par labējiem politiķiem, kurus apstākļi spiež mācīties provinces strādnieku izrunu un žargonu. Vai nu vai nu – līdzīgi kā gadījumā ar Rūjienas saldējumu – tas būs ar rozīnēm vai ar riekstiem, bet nekādā gadījumā nebūs ar rozīnēm un riekstiem.Rujienas saldejums BIG

Tiksimies Lieldienās!

 

Politiķis – rentgens

Šodien NATO dzimšanas diena. https://twitter.com/NATO

Tas ir labs iemesls, lai atgādinātu par Lielo politiku un Politiķiem. Viens no šiem “ar lielo burtu” ir Kaspars Veinbergers Caspar Weinberger via Wikipedia

Tiem, kuri spēj novērtēt nopietnu tekstu un lasa mūsu tekstus datora vai planšetes ekrānā, būs intelektuāla bauda izlasīt 1999. gada “Forbes” publicēto, NATO dibināšanas 50. gadadienai veltīto Veinbergera komentāru.

forbes_nato_1999

Šodien mēs esam NATO. Bet mūsu mazajiem politiķiem gribētos atgādināt vienkāršiem un saprotamiem vārdiem: “Visu naudu Zemessardzei!”*

*Mārcis Bendiks

Blogā iepriekš publicētais par drošības un NATO tēmu:

VIDEO             M. Bendiks LNT studijā: Visu naudu Zemessardzei!

Zudušo laiku meklējot

AUTHOR: BENEDICT INGIBJORG

Mana bloga aktīvākais autors Mārcis Bendiks šīs nedēļas sākumā sludināja pavasara sākšanos un aicināja savus fanus atraut skatus no blāvi zilajiem glaudāmekrāniem un pievērst uzmanību dažādu pavasara kukaiņu izdarībām. Jaunizceptais entomologs pats, visu nedēļu dzenājis kukaiņus, attapās, ka nav redakcijā iesniedzis manuskriptu tradicionālajam brīvdienu rakstam. Sakaunināts un izrāts, sebotājs nospēlēja savu ierasto arhivāra un visādu vecu lietu vācēja lomu: ar vieglu rokas kustību izvilka no saviem krājumiem divas publikācijas. Abu autors ir Mārcis Bendiks un abas publicētas visnotaļ cienījamā izdevumā – intelektuālajā žurnālā “Rīgas Laiks”.

Pēc iepazīšanās ar tekstu, apjukumu manā sejā nespēja noslēpt ne cīņās ar kuršiem izpluinītā rudā bārda, ne pāri pierei uzvilktā bruņucepure ar ragiem. Es nespēju noticēt savām acīm – abi raksti tiešām tapuši nevis laika posmā starp Trampa ievēlēšanu un džihādista izdarībām uz Vestminsteres tilta, bet pirms 15 (PIECPADSMIT!) gadiem.

Izlasiet arī jūs – vai tas nešķiet dīvaini?!

 

Bendiks 2001. gadā prognozē populisma uzvaras gājienu un apcer Rīgas Domes vēlēšanas kā nākošajā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu “ziediņus”.

Kampaņa ir beigusies, lai dzīvo kampaņa!

RL 2001 gada velesanas baneris

 

2003. gadā īsi pirms otrā Irākas kara Bendiks raksta par agresīvā islāma, draudzīgā 16. marta un balto bebra zobu (tai laikā no TV ekrāniem skatītāju smacēja kolgeitiskais “Ahoi, bebra kungs, cik jms balti zobi”) mīļo sadzīvošanu cilvēku prātos. Muhameds, Makjavelli un Klauzevics – lasījis neesmu, bet man ir viedoklis….

Ahoi!

Makjavelli baneris

 

Atrodi pogu Follow un nospied, mēs turpināsim rakstīt.

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.