Tu neej prom no savas rozes, Tu neaizej, kamēr tā zied.

OIK kā griba un priekšstats

Pirms kāda laiciņa uzrakstīju repliku Rīgas Apriņķa avīzei par pārdomām elektrības rēķinu sakarā, uzteicot jauno sistēmu, ka konkrētais oikisma nospertais naudas apjoms parādās kā atsevišķa pozīcija katram lietotājam.

Citēju: “Jo atšķirībā no iepriekšējo gadu mierīgās kārtības, kad tas viss bija sakuļčināts vienā tarifā, nu mums ir rēķins kā kafetērijā – ēdiens tik, dzērieni tik, par sadauzītiem traukiem šitik. Un kas tas par kompotu? Es neņēmu! Ziniet biedri, vajadzēja ņemt. Tagad skaidri redzam, ka pati elektrība (tas ir tas, ko mēs gribējām) maksā tik, bet atgādāšana vēl tik. Nu labi, bet kas tas? Ā, pieslēgums, tātad maksa par elektrības nepirkšanu. Nu un zemenīte pa virsu, OIK kampar–un–pavļutpūču–draugiem. Skandāls gatavs.”

Continue reading “Tu neej prom no savas rozes, Tu neaizej, kamēr tā zied.”

Advertisements

Jēru skaitīšanas atgriešanās

Par jaunpuvekļu izredzēm

Jaunlaicēnu un jenotu apņirdzējiem prieka brīdi sagādāja Jurģu dienas ziņas par radikā nosaukuma maiņu un premjera amata kandidāta nominēšanu. Vienotība, kura jau reiz sevi pieteica kā Jaunā Vienotība, tagad būs vēl jaunāka, lai neviens nejauktu ar Veco Jauno Laiku, un jaunā jaunā jenotība saīsināti tad tomēr būs JV. Savukārt premjera kandidāts nebūs vis partijas priekšsēdētājs, kā ik pa reizei tiek piesaukts eiropeiskā kontekstā, bet pa latvju zemi maz un reti staigājošais eirodeputāts Kariņš, tāds kā jaunais Piebalgs, faktiski Jaunpiebalgs JV zīmola kontekstā.

Atšķirībā no Piebalga, kura vienīgais izmantošanas veids bija aicināšana uz lauku klubiem lekciju lasīšanai, lai tur no garlaicības izsprāgtu visas blaktis, Jaunpiebalgs Kariņš sāka aumež jestri: zivs pūstot no galvas, tātad valdība ir puvekļi.

Continue reading “Jēru skaitīšanas atgriešanās”

“Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!

Par lūzeriem, feisbukiem un dundukiem

Facebook šefa Marka CukerbergaZakerberga uznācienā ASV Kapitolijā viena epizode tika iztiražēta džiljards reižu, kad viņam bija jāatbild uz jautājumu, vai šamais justos ērti, ja tiktu publiskota info par to, kurā hotelī ZukerbergsMarks Eliots Zakerbergs ir apmeties šobrīd. Jautātājs, līdzīgi kā vairums varnešu un pīlīšu pūtēju arī mūsu zemītē, acīmredzami nejēdz, kā FB funkcionē, nesaprot, kā izplatās tā informācija, ko lietotājs pats tur izvieto.

locmele Zukerbergs

Ja neesi FB izlielījies ar hoteļa lukno brokastgaldu, vai “iečekojies” pa FB modei, tad šīs informācijas tur nebūs, un loģiski, ka nevar nozagt to, kā nemaz nav.

Tad kāpēc visa šī neredzēta mēroga šūmēšanās par vienkāršām lietām? Rūpes par daudzcietušās amerikāņu tautas “privātumu”? Jau pirms vairākiem gadiem kļuva neapstrīdami zināms, ka visa e–pastu sarakste, kas iet caur lielajiem ASV uzņēmumiem, tiek skrīnēta pašā komunikācijas procesā, par vienkāršo iespējamību izlasīt ziņas e–pasta kontos pat nerunājot. Tātad visa privātā sarakste tiek aktuāli kontrolēta. Bet FB gadījumā ir runa par informāciju, ko lietotāji brīvprātīgi ielādē sistēmā, citu apskatei. Šajā uzpūstajā skandālā parādās daži miljoni, tad 50 miljonu, un tagad jau 86 mio – tipiski mitoloģiski skaitļi, kas it kā uzrāda problēmas globāli epohālo mērogu.

Continue reading ““Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!”

Nauda, sabiedrotie un smakas IV

Divas replikas noslēgumam

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā AB LV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu naudas tīrības, ofšorizācijas, banku biznesa un citās, no pamatsižeta attālās tēmās. Teksta blīvāko vietu skaidrošana izraisīja jaunu tūri, kas rezultējās iepriekšējā pārmēru garajā tekstā. Neticami, bet vēl divas līnijas ir palikušas ārpus arī tā, un šeit tās iezīmēšu, lai būtu ērtāka turpmāko notikumu vērošana.

Par aizokeāna sabiedrotajiem un aizjūras draugiem

Raksta trešajā daļā atgādināju, ka ASV attieksme pret situāciju mūsu komercbanku sektorā tika skaidri iezīmēta viceprezidenta Baidena runā Rīgā, bet acīmredzot mūsu politiskā elite to nav sapratusi. Pēdējie notikumi liecina, ka valdība nevis izlikās, ka nav gluži sapratusi, bet savā aprobežotībā tik tiešām nav sapratusi. Ko vērts ir nedēļas laikā daudzkārt mainītie skaitļi par nerezidentu biznesa un čaulu kompāniju īpatsvaru mūsu bankās. Pa priekšu finanšu ministre apgalvoja, ka nerezidentu nauda jāsamazina uz 20%, tad fuktuka vadība pēc pāris dienām izstartēja ar ciparu 5%, un vēl pēc brītiņa – ar 0. Mīnusos neaizgāja, kā par brīnumu. No finanšu ministres pirmā, 20% paziņojuma izrietēja, ka tas būs ļoti labs rezultāts un tam laika pietiekami. Pāris dienu laikā beidzot valdībai pieleca, ka tai iepriekš nekas nav pielecis. Putniņa k–gs acīmredzot bija izlasījis manu rakstu un pārņēma tēzi, ka bankām biznesa modelis būs jāmaina ātri, nevis kā parasti. Varat šo uzskatīt par joku, bet joki vispār ir beigušies, jo kā jau iepriekš rakstīju, FinCEN vēstule par AB LV nevarēja uzrasties bez apstiprinājuma visaugstākajā līmenī.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas IV”

Nauda, sabiedrotie un smakas III

Garlaicīgi skaidrojumi un papildinājumi jau it kā pabeigtai tēmai

Ērtības un jaukumi mūsu dzīvē visbiežāk nāk komplektā ar šo to citu, reizēm paredzamu, reizēm kā parasti. Padomju laikos komplektēšana bija pavisam tieša: konfekšu nodaļā celofānā sapakota pudele smalka dzēriena, ASORTI konfekšu kaste (abi “deficīts”), sarkani bikšturi un pāris tizlu suvenīru, viss kopā kompļekt prazdņičnij. Gribi konjaku un šokolādi, ņem visu komplektu, par attiecīgu cenu, tirdzniecības noteikumi citu kārtību neparedz. “Svētku komplekts” kļuva par plaši izplatītu mēmu, ar ko raksturot visdažādākās situācijas, sākot ar darba konfliktiem un beidzot ar nelabu slimību saķeršanu atvaļinājuma laikā.

Arī publicistika blogosfērā nāk ar savu “svētku komplektu”: no vienas puses, nekādu materiālu izmaksu, zibenīga informācijas apmaiņa, neatkarība no korporatīvās vides uzliktiem rāmjiem, plus vēl analītisku instrumentu pieejamība: cik liela un kāda reakcija uz publikācijām utt. Bet komplektā nāk faktori, kas jaukumus itin spēcīgi līdzsvaro. Manuprāt, nopietnākais no tiem ir īsais uzmanības mirklis, ko patērētājs vispār pievērš digitālajai komunikācijai. Raksturīgi, ka tvitera pāriešana uz 280 zīmju ziņas garumu tika kritizēta kā pārāk garas muldēšanas atļaušana. 280 zīmes ir mazāk, nekā pagarinātās īsziņas formāts telefonā. Bet publikai šķiet, ka ir par garu. Un lasītāju lielākā daļa (globālā mērogā) ar rakstiem iepazīstas ne drukātā veidā, ne arī no datoru ekrāna, bet gan telefonā. Tā ir svētku komplekta bikšturu komponente. Gribi ņem, negribi – nu i nevajag.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas III”

Nauda, sabiedrotie un smakas II

Divi blakussecinājumi no trakās “banku nedēļas”

Nauda nesmird, vai tā būtu ievākta Romas impērijas čurātuvēs vai Rīgas Centrāltirgū. Smird demagoģija, smird divkosība, smird pēkšņā apgaismība, kurai jāuznāk pēc pavēles no centra.

Naudas smirdēšanu vai nesmirdēšanu padlatviešu un mūsdienu mākslā ir tikai viens, diezgan specifisks, “nerezidentu” un “čaulu” naudas plūsmu apkalpošanas aspekts. Vai tiešām kāds iedomājās, ka bargais amerikāņu dokuments bija tēmēts uz modernās mākslas un kapu tramvaju ietekmēšanu? Skaidrs, ka tēma ir nesalīdzināmi plašāka, kurā mūsu komercbanku specifiskais rūpals ir ierauts ģeopolitiskā caurvējā.

Lai paskaidrotu savu otru secinājumu no februāra vidus lielā uzbudinājuma, būs noderīgs vēl viens ekskurss vēsturē, šoreiz gan tikai gadsimta ceturkšņa dziļumā.

Marketings, modelis ’94 DeLux, ar citronu smaržu

Iedomāsimies jauku dienu Vecrīgā, teiksim, Smilšu ielā. Pa kādas bankas durvīm ienāk jauns, sportisks cilvēks un dodas pie informācijas. Šim iedomātajam stāstam nav svarīgi, tieši kurā bankā. [Izziņai: tikai Smilšu ielā vien adreses bija vismaz sešām bankām, un vairumā no tām notikumi varētu attīstīties līdzīgi.]

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas II”

Nauda, sabiedrotie un smakas I

Divi blakussecinājumi no trakās “banku nedēļas”

Kaislības ap bankām un baņķieriem pēc pāris nedēļu šekspīriskas spriedzes pārgājusi ierasti birokrātiskas gaudenības fūgā: vienā balsī skan “gaidīsim piedāvājuma izvērtējumu”, otrā “izmeklēšana būs panākumiem bagāta, un nekādā gadījumā ne ilgāka par pusgadu”.

Tā kā abi sensacionālie notikumi, gan valsts centrālās bankas vadītāja aizturēšana, gan nāves spriedumu saturoša īsziņa attiecībā uz trešo lielāko valsts komercbanku, sakrita laikā, tad neizbēgami sākās teoriju būvdarbi. Tos pastiprināja iesaistīto pušu apgalvojumi, ka katrs ir nomelnots un nomelnotājs droši vien ir tas otrais. Publisku, Bauskas tantei Martai saprotamu, pierādījumu gan nav, bet tas tak ikurāt labi teoriju attīstīšanai.

Tā kā karadarbība no vērienīgu manevru epohālās romantikas pārgājusi utainu ierakumu ikdienā, apskatīšu divas tēmas, kas šajos notikumos uzzibsnīja, bet nodzisa publicitātes smogā.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas I”

Modo vir, modo femina

Stambuliskā blogosfēras kašķa sakarā

No labākajiem paraugiem

Jau pērnruden biju iecerējis apskatīt Vācijas vēlēšanu rezultātus, bet šamie izcili ievilka valdības veidošanas procesu, un katrā tā pagriezienā atkal šķita, ka drusku jānogaida, jo nevar tak zināt, kas tur iznāks. Šīs trešdienas rīts nāca ar prieces vēsti: neredzēti ilgstošais sarunu pēdējais raunds beidzies ar svarīgāko starprezultātu (akcents uz “starp”), ir panākts kopromiss par koalīcijas līgumu un sākti dalīt ministru amati. Bet process vēl nav galā, lai arī balsošana Bundestāgā būs tīra formalitāte. Līdz šai formalitātei gan vēl jātiek, jo sociāldemokrātiem būs savs iekšējs balsojums par GroKo (Lielās Koalīcijas) līguma apstiprināšanu. Izziņai: iepriekšējā SPD kongresā, kurš apstiprināja partijas dalību valdības veidošanas sarunās, partijas spice izdabūja sev labvēlīgu balsojumu ar lielām grūtībām un nelielu pārsvaru.

Man kā profesionālam rakstu darbu garumā vilcējam ir atkal iespēja kādu nedēļu paskatīties, kas tad tur īsti būs, lai neizblamētos ar pārsteidzīgām prognozēm.

Continue reading “Modo vir, modo femina”

Rudenīga seksa pamatlikums

jeb Requiem et Kyrie eleison

 

Bez pārsteigumiem

 Visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt NA īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.

Kāda vella pēc Arvils Ašeradens, kādreiz daudzsološs fotokorespondents un sekmīgs Dienas prihvatizātors, tātad skaitīt un rēķināt mākošs cilvēks, piekritis būt par zombiju šabaša goda priekšsēdētāju? Un maksāt personīgus tūkstošus caurvēja piežūžotā partijas kasē, kurai par pārkāpumiem ir atņemts valsts finansējums. Bet vainīgais personāžs ne tikai nav padzīts ar sūdainu koku, bet pat gozējas partijas spicē, bija Rīgas mēra kandidāts un pats arī ir iebēris pāris tūkstošu tai pat cohumā.

Kas notiek? Nekas sevišķs, lai kā nu ir gājis, šis mačs dažiem ir jānovelk līdz galam. Frakcijā ir 21 deputāts, no  kuriem formāli mazāk par pusi ir pašas Vienotības biedru. Bet ministri joprojām tādi ir, un vēlas palikt amatos. Kāpēc? Visskaidrāk atbildi dod tā pati partijas kase, pareizāk sakot, tie reāli lielie ziedojumi, pareizāk saucami par “ziedojumiem”, kuri pa vasaras vidu paklusām kasē sabiruši.

Sagadīšanās un likumsakarības

Sagadīšanās? Tur tādu ir lēvenis, un katrs interesents var pašķirstīt. Pat milzīgo brāļu Bergu iemaksu starpā izceļas Gintera Grunduļa 7000 “ziedojums”. Sagadīšanās pēc šāda paša vārda un uzvārda nesātājs jau parakstījis pirms kāda laiciņa vairāk kā 38 000 vērtu Ikšķiles pašvaldības pasūtījumu, bet šis maksājums nāk augusta beigās, kad sagadīšanās glābējs Arvils nonācis priekšsēža amatā. Tur, Ikšķilē, lietas nokārtojušās jau vasarā, Vienotība saglabājusi krēslus un varēs arī turpmāk pilnveidot infrastruktūru par prieku iedzīvotājiem un izdarīgiem uzņēmējiem.

Neapgrūtināšu ar šī saraksta detalizētu “skalošanu”, nekā daudz asprātīgāka tur nav. Kam puņķi, tas apakšā, un lietu pabeigšanai jāpacieš. Rūpesti ir ne tikai pašvaldībās, aumež lielākā mērogā tādi ir ministriju pārraudzībā. Publiskais pazemojums aizmirsīsies, bet tehniskais rezultāts paliks.

Rudens un ziema tā arī paies, rebes kārtojot un astes sakopjot.

Uz pavasari sāksies lielāka pārgrupēšanās, jo būs politisko auru un riesta laiks . Ap to laiku sarakstu viedotāji stāsies raupjās dzīves īstenības priekšā, proti, ka no publisko komunikāciju viedokļa mums ir Saeimas vēlēšanas, bet no vēlēšanu tehnoloģijas skatu punkta – piecas atsevišķas vēlēšanas piecos atsevišķos apgabalos, ar piecām atsevišķām kampaņām un attiecīgi sarakstiem. Partijas popularitāti rāda procenti, bet procenti nebalso. Balso vēlētāji. Un ja vēlētājs saraksta galvgalī ierauga neko, tad nekādi vispārējie popularitātes procenti nelīdzēs, kā piemēram ZZS šogad Rīgā .

Šai brīdī ministriem un citām pazīstamām personām strauji pieaug vērtība, jo piecos sarakstos lieti noder pa trīs redzamām sejām, tātad nopietniem pretendentiem vajag 15 gab. tādu personāžu. Te tad arī noderēs rudens un ziemas puņķainie. Būs siltāks laiks, puņķi paliks noslīkušajā Vienotības baržā, skaitīt un rēķināt mākošie pārkāps kuteros un uz jauno krastu.

uz jauno krastu

 

 

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

…kaukotomervaig…

Replika par vējonismu un tizlu pirismu

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.

Jaunieši to kaut ko arī uzmunsturējā – dzeltenā žurnālītī parādījās bildočka, ka klients nopircis sarkanu auto. Bet dīkšana, ka kaut ko tomēr vajag nestājās, un pēc pāris trīs nedēļām nāca nākošais sniegums: klients nopircis plankumainu suni. Kaut ko  pakāpeniski pārauga monotonā kaukovaig un tad uispābākaukotomērvaig, un man bija iespēja apsmaidīt kolēģus–konkurentus, piedāvājot ievietot ziņas par plankumainu auto un sarkanu suni.

Šis stāstiņš atausa atmiņā, vērojot apbrīnojami tizlo ņemšanos ap Valsts prezidenta publiski paskaļo, bet saturiski bezjēdzīgo “elienu bērniņu” iniciatīvu. Prese pilna ar prātojumiem, kāda dziļa trīsgājienu kombinācija, politiskā atbalsta meklēšana jau nākošā sastāva parlamenta spēkos un kas tik viss ne.

Cilvēki mīļie, pie mums politikā trīsgājienu kombināciju nav vispār, bet divgājienu nenostrādā, jo nav pietiekoša skaita personāžu, kas varētu tādas realizēt.

Mums ir kārtējais kaukovaig, tikai alkatīgu piristu funkciju pilda augsti apmaksātu slaistu kompānija Rīgas pilī. Un cenšas ataisnot savu eksistenci, ja reiz alga nāk, tad uispābākaukovaig. Un mums ir kārtējais plankumainais auto/sarkanais suns bezjēdzīgas likumdošanas iniciatīvas iepakojumā. Protams, tas dod iespēju izpausties tēmā ierasti ērti peldošajiem, kamēr citi pa to laiku paklusām var fiksi piekrist un piekārtot rebes pirms durvju aizciršanās.

Mans senais stāsts, par taktisku ņemšanos bez stratēģiska pamata, toreiz beidzās ar to, ka klients nobankrotēja un tika redzēts Pārdaugavā pie tukšu alus pudeļu vākšanas.

Starptautiskais alus atribūtikas kolekcionāru salidojums

 

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.