Sanāk, sanāk, kas samaksājuši

Replika par nezinātniskiem skaitļiem

Papētīju partiju ziedotāju tabulas, kad izcēlās riešanās starp izcilo premjera kandidātu Aldi Gobzemu un pazīstamo uzņēmēju Normundu Bergu, par Vienotības ziedojumu atstrādāšanu vai neatstrādāšanu. Toreiz amizantā kārtā izrādījās, ka god zv adv Gobzema kgs ir ziedojis Vienotībai 12 taukšķus, lai gūtu ārpusjuridisku atbalstu kādā tiesvedība, bet esot apčakarēts. Pie reizes noskaidrojās, ka Gobzems sava paša partijai ziedojis nav, šai ziņā paliekot, tā sakot, saņemošajā sadaļā.

broken-piggy-bank-632x421

Bet kāda nelaba nojauta mani piedzina atpakaļ pie datora, lai mēreni nezinātniskā stilā paspēlētos ar skaitļiem, kuri brīvi dabonami KNAB mājas lapā. Un izrādījās, ka vienā jautājumā KPV LV nemelo. Vismaz formāli, jo nekādas plašākas vai dziļākas informācijas man nav. Tikai formālas rindiņas no formālas uzskaites.

Ņēmu pazīstamāko politisko partiju ziedojumu sarakstus, nedaudz pasērfoju, un saliku tabuliņu pēc principa: apskatīju tikai ziedojumus (tur ir klāt arī nenaudiskie, bet ne biedru naudas) par periodu no šī gada 1. janvāra līdz 15. augustam. Papriekšu visus kopā, tad tos, kas EUR 500 un vairāk.

Jau dzirdu sašutuma pilnas balsis – kāpēc tieši tā, tiem tur rudenī bija kongress, un kāpēc tieši 500, un kāpēc Att/Par ir trīs dažādās rindiņās, un ko nu tur vēl. Godāties zinātnieki, mūsu un britu, darīt jūs paši, kā jums tīk. Es izdarīju šitā. Un man iznāca lūk kas.

Continue reading “Sanāk, sanāk, kas samaksājuši”

Advertisements

Rīt publicēsim! Sanāk, sanāk, kas samaksājuši…

No redaktora:

Rīt blogā publicēsim interesantas tabulas un, protams, arī Mārča Bendika viedokli par to, kādus secinājumus var izdarīt papētot ciparus šajās tabulās. Īsumā – valdošajiem atlicis pavisam nedaudz laika, lai novērstu lumpeņu dumpi un savu muižiņu svilināšanu demokrātiskā ceļā. Laiks viņiem vēl ir, bat vai pietiks prāta? Redzēsim pēc reakcijas uz rīt publicējamiem cipariem.

Ieskatam fragments no rītdienas raksta:

JKP un PAR šis faktors par trešdaļu mazāks, bet tikai par trešdaļu. Abām organizācijām kopā mazāk par 50 ziedojumiem, kas dod divas trešadaļas finansējuma. Tautiski un demokrātiski bez gala. JKP gan ir lielākais ziedotāju skaits šajā pārskatā. Ja mēs pieņemam, ka uz ziedošanu saņemas tikai katrs desmitais īstens atbalstītājs, tad tas jau dod vairāk kā 70 000 balsu. Tja.

Nu un beidzamie šajā listē, KPV LV. Lielie maksājumi dod mazāk par trešdaļu summas, transakciju skaits ap 500. Šis pilnībā atbilst iespaidam, ko es gūstu feisbukā gan no partijas līderiem, gan no atbalstītāju apbrīnojami primitīvajām un rupjajām diskusijām. Tie nav dzīves lutekļi, gluži otrādi. Tie ir tūkstoši cilvēku, kuri iesviež pa cēnerim vai diviem kopējā katlā, lai šādi mēģinātu tikt ārā no murgainās dzīves, kur tos iedzinuši citi, tie no saraksta augšgala. Šī nav aina no Tautas sapulces Mežaparka estrādē 1988. gada 7. oktobrī, kad LTF dibināšanas priekšvakarā ziedojumus krāmēja lielās televizoru kastēs, piestampājot piecīšu, cēnerus un kvartus. Toreiz tauta cerīgi ziedoja labākai nākotnei sev un saviem bērniem, savas tautas izdzīvošanai.

Lenin640

Pilnu tekstu lasiet rīt!

Tas vairs nav smieklīgi

Redakcijas komentārs.

Mana bloga autoram Mārcim Bendikam var pārmest visu ko, tikai ne sarkasma trūkumu. Daudzi uzskata viņu par lielmeistaru mušas pūšanā no ziloņa un krāsu sabiezināšanā. Mārča talanta cienītāji būs pamanījuši, ka Bendikam nav nekādu ilūziju par politiskā teātra skatuves un aizkulišu darboņu motīviem un prāta spējām, ka viņš nepalaidīs garām iespēju ieknābt zaļajiem, komunistiem un it īpaši tukšdirsējiem valsts pārvaldē. Mārcis turas pie uzskata – nav tādas pašu ierēdņu radītas problēmas, ko birokrāti nevarētu sačakarēt vēl vairāk, tāpēc viņa piedāvātie notikumu attīstības scenāriji  vienmēr izklausās neticami slikti. Laika gaitā Mārcis ir izkopis satīras žanru, kam par materiālu izmanto ierēdņu pīšanos savos melos, izvairīšanos no saprotamām atbildēm un centienus aizmālēt acis sabiedrībai. Žanrs paredz skaidrus spēles noteikumus – birokrāti izliekas, ka slēpjas, mēs izliekamies, ka neredzam un atmaskojam, birokrāti izliekas, ka nesaprot, ka ir pieķerti. Tā nu Bendiks atamaskoja, visi lasīja un priecājās.

No šī brīža ierastā kārtība ir izjaukta, poltiskās traģikomēdijas izrādē “Paši pūta paši dega, jeb OIK neticamie piedzīvojumi Muļķuzemē” ir noticis pagrieziens, kāds pat visu sliktāko scenāriju un sarkasma karalim Bendikam nevarējie nosapņoties Valpurģu nakts murgā. Proti, EM komisija Sirmās Vienotības glābēja (par to kāpēc viņš to glāba rakstījām pavasarī ) Arvila A. vadībā ir parādījusi uzreiz trīspadsmit vidējos pirkstus pašam sev-komisāram, viņa priekšniekam MP Kučinskim un pie viena visai OIK atcelšanas gaidās saviļņotajai publikai aka zaļo reketieru aplaupītajai Latvijas tautai. Tas, kas jūnijā izskatījās, kā jau ierasti atstrādātā stilā izpildītas sāpīgu jautājumu noairēšanas “darba grupas” veļu valstībā, šodien izskatās pēc savā (koalīcijas politkompānijas) kājā izšauta cauruma. Protams, kā pašnāvības mēģinājuma izmēģinājums, tas izskatās daudzsološi, bet kā ilustrācija sirmo politiķu spējām kontrolēt ierēdniecību un savaldīt OIK laupītāju bandu, šis tomēr vairāk atgādina stratēģisku nepretošanos izvarošanas laikā.

aseradens oik no dienas

Pārpublicējam pirms pusotra mēneša tapušo feļetonu, kurā M.Bendiks cenšas būt sarkastisks un paredzēt tālāko notikumu gaitu OIK “jautājuma risināšanā”.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Komentārs. Kas redzēja pārnākam karā dotu bāleliņu…

Mārcis Bendiks, publicists 3. jūnijs, 8:43

Likumu un noteikumu radīšana ir veids, kā politika no lozungiem un idejām kļūst par valsts pārvaldes rīcību. No ilgstošas pieredzes mēs labi zinām, ka tieši rīcība ir tas, kas mēdz iekavēties vai nenotikt nekad. Ir idejas, ir prasības, ir solījumi, bet…

Kā tas tā var gadīties? Ļoti vienkārši. Ir jautājumi, kurus itin nemaz negribas risināt. Un ir vesels arsenāls metožu, kā kaut ko nedarīt. Vienkāršāko no tām, piemēram, es apguvu savā kancelejas darbinieka karjeras pašā sākumā, proti, uz dokumenta, kurš tev ielikts kastītē, jāuzliek rezolūcija “Padomniekam X kungam, lūdzu lemt par dokumenta turpmāko virzību”, paraksts, datums – un prom! Nekad šo papīru vairs netiku redzējis.

Sarežģītākās situācijās, kad šādas lapas griezdamās nāk virsū un traucē strādāt vairākiem departamentiem vai pat ministrijām, jālieto cita metode – jādibina darba grupa. Darba grupa tulkojumā no valsts pārvaldes valodas nozīmē atvaru, kurā sapludināt vienas tēmas dokumentus un tur tos muļļāt. Līdzīgi kā tautasdziesmās skumji apdziedātos karā dotos bāleliņus, vairākumā gadījumu, ja no turienes arī kas atgriežas, pazīt to nevar pat miesīgā māte.

Ja dzirdam, ka tāda un tāda jautājuma risināšanai dibinās ministrijas darba grupu, varam būt droši, ka tēma ir sazemēta uz gadiem. Tieši pie šī drošā paņēmiena varonīgi ķēries ekonomikas ministrs Ašeradena kungs, lai novilktu OIK problēmas risināšanu vismaz līdz nākamajam gadam, ja ne mūžīgi.

Kā tad rodas normatīvo dokumentu tūkstoši? Pašvaldību savienības priekšsēdis Kaminska kungs nesen pauda, ka vietvarām jārēķinās ar 636 daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem, 1579 Saeimas pieņemtiem likumiem, 4008 Ministru kabineta noteikumiem (skaitļi viņa, ne manis gādāti), un kur tad vēl džiljons dienesta instrukciju un prasību.

Lieta tāda, ka ne katru jautājumu izdodas piebeigt ar iepriekš aprakstītajām metodēm. Manos studenta gados eksāmenu kārtošanai bija izplatīta metodika – vispirms ņemt uz izbrīnu, tad izturību. Neizdodas pirmais, jāķeras pie otrā. Ja reiz jautājums tomēr kaut kā jārisina – Eiropas regulas paģēr vai notikusi cita pārdabisku spēku iejaukšanās –, jebkuru politisku lēmumu var ņemt uz izturību, proti, noslīcināt normatīvu dokumentu gūzmā, kurus lasīt un iztulkot prasti ļauži nemaz nevar.

Itin svaigs piemērs ir nu jau mitoloģizētā datu aizsardzības lieta. Atbildīgās personas laipni skaidro, ka saprast formulējumus vajagot profesionāli, bet nolaisties līdz “reņģēdājiem” nav bijis vaļas. Līdz ar to gan biznesā, gan iestādēs un pašvaldībās jāgādā par zīmju gudriem tulkiem, kuri māk izlasīt rūnu rakstus un skaidrot tos pārējiem. Nekādas sazvērestības te nav, ir dokumentu aprites un normatīvu radīšanas mūžīgs riņķojums, kurā valda sava loģika un izveidojusies sava valoda.

Pasaulē gan šobrīd notiek dažādi krasi pavērsieni. Tā, kāds administrācijas vadītājs paziņoja, ka jauna regulējuma pieņemšanai obligāti jāatceļ vismaz divi spēkā esoši. Izklausās labi un pat loģiski, bet ir viena ķeza – prasības autors ir ASV prezidents Donalds Tramps. Tie, kuri skatās LTV, jau zina, ka viņš esot populists, tātad sliktais.

Te nu rodas jautājums labajiem nepopulistiem: vai tomēr jūsu gadu desmitiem izkoptā normatīvu radīšanas māksla un dokumentu specvalodas ieviešana nav par iemeslu, ka ļaunie populisti jūs izmet no valstu parlamentiem nu jau katrās vēlēšanās?

 

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Redakcijas piebilde:

OIK tingeltangelis turpinās šodien un uz vēlēšanām sasniegs savu kulmināciju, bet diez vai M. Bendiks par šo jautājumu vairs ko rakstīs, pat viņa fantāzijai un sarkasmam ir robežas. Notikumu pagriezieni ir tādi, kuru aprakstīšnai ir tāda pati jēga kā saulrieta fotogrāfēšanai, proti, nekāda. Labāk apsēsties, atkorķēt vīna pudeli un vērot.

jenotiba bez kompromisiem

 

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

Gerontokrātijas pārbaudījums

Dusmīgie pret apnikušajiem

Pagājušās nedēļas pilnmēness Latvijas politiskajā ainavā padevās aumež kolorīts. Konsorcijam PPP (Pabriks–Pavļuts–Pūce) pievienojās LMA profesors, kurš ne tikai uzteic 9. maija svinēšanu, bet arī par vēlamu atzīst valdības nodošanu Saskaņai, savukārt intelekta milžu Kambalas un Kiviča pievienošanās reperu kolektīvam Kaimiņš&Gobzems dod mums jaunu saturu abreviatūrai “KKK”.

Video: Aģents K izdzēš aculiecinieces atmiņu

Šai laikā klajā nāca arī kārtējais SKDS sabiedriskās domas mērījums, ko tik debīlā ierastā kārtā LTV Panorāma pasniedza kā “prognozi”. Par to, ka mērījums nav prognoze, rakstīju vēl nesen, tādēļ šeit neatkārtošu, ka skaitliskas izmaiņas pusotra divu procentu robežās ir vienādas ar paša mērījuma statistisko kļūdu. Tas netraucēja meteoroloģisko un astroloģisko apstākļu sakritībai izraisīt lēveni pareģojumu par jauno koalīciju, – kurš ar kuru noteikti un kurš ar kuru varbūt, un valdība bija jau tikpat kā gatava.

Continue reading “Gerontokrātijas pārbaudījums”

Žanra krīze

Standarta un zemstandarta populisms

Vasaras pirmsvēlēšanu migrācija pieņemas spēkā, atjaunojas rekrutēšana partijās pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas beigu termiņa, jau apnikušiem viepļiem  pieredzējušiem personāžiem mijoties ar politiskās ainavas svaigumiem. Mūžīgajiem gājputniem no bondar‑pabrikveidīgo zortes piepulcējies šī bloga pastāvīgs lasītājs Tālis Linkaits, kurš noparkojies pie JKP intelekta milžiem. Nevar noliegt, ka partijai ar vārdu “jauns” nosaukumā, kāds lasīt un rakstīt pratējs varētu noderēt. Nebūtu brīnums, ja konkurenti centīsies ar ko atbildēt.

90f68c0717ae

 

Šķiet tikai prātīgi atlikt uz laiciņu prātošanu par to, kuri kuriem ko ņems nost un kurš ar kuru draudzēsies, līdz kamēr būs skaidrs komandu sastāvs. Un vēl jau būs iznācieni tādā specifiskā žanrā kā “partiju programmas”, tajās reizēm ir pa kādam pašatmaskojošam teikumam.

Starplaikā dažas domas par ziņās nu jau visbiežāk dzirdamo “populismu”.

Continue reading “Žanra krīze”

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu.

Vēlreiz par personāžiem un reitingiem

Maijs ir svarīgs mēnesis Saeimas priekšvēlēšanu periodā: tas ir laiks, kad spēki izkārtojas, veidojot apvienības un pieņemot citus svarīgus lēmumus, kurus kampaņā vairs nebūs viegli atcelt. Pašās maija beigās publicētie socioloģisko mērījumu dati ir pirmie, kas ataino šo jauno realitāti.

Atkārtošanai: nešaujiet uz pianistu

Pērn par šo jautājumu jau rakstīju,

Nešaujiet uz pianistu (1. daļa)

Nešaujiet uz pianistu (2. daļa)

Nešaujiet uz pianistu (3. daļa, morāle)

bet noderēs atkārtot.

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās ir blēņas. Saeimas sastāvu nenosaka aptaujas. Saeimā iekļūst kandidāti, par kuriem nobalso tie, kas ierodas uz vēlēšanām (iepriekšējās, 12. Saeimas vēlēšanās, tādu bija ap 900 tūkstošu no apmēram pusotra miljona balstiesīgajiem). Vēlētājs ierodas iecirknī, izstāv rindu, paņem biļetenus, izlasa sarakstus, izvēlas kādu no tiem, liek plusiņus, svītro blēžus utt. Vai arī neierodas un nenobalso, jo ir pārāk labs vai slikts laiks, paģiras, seriāls jāskatās vai cits kāds svarīgs iemesls.

Aptaujā savukārt kāds tūkstotis vai mazāk pilsoņu atbild uz jautājumu, par ko tie balsotu. Balsotu. Pieļāvuma formā. Balsotu, ja… Neredzot personāžu sarakstus, un bez kādas piepūles ar pašu balsošanu. Nekur arī nav jāiet brīvā dienā, tik atbildi uz jautājumu un miers. Rezultātā atbilde “nepiedalīšos” jau ilgstoši ir zem 20%, bet reāli nepiedalās divreiz vairāk, 12. Saeimas vēlēšanās dalība bija zem 60%.

Continue reading “Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu.”

Tu neej prom no savas rozes, Tu neaizej, kamēr tā zied.

OIK kā griba un priekšstats

Pirms kāda laiciņa uzrakstīju repliku Rīgas Apriņķa avīzei par pārdomām elektrības rēķinu sakarā, uzteicot jauno sistēmu, ka konkrētais oikisma nospertais naudas apjoms parādās kā atsevišķa pozīcija katram lietotājam.

Citēju: “Jo atšķirībā no iepriekšējo gadu mierīgās kārtības, kad tas viss bija sakuļčināts vienā tarifā, nu mums ir rēķins kā kafetērijā – ēdiens tik, dzērieni tik, par sadauzītiem traukiem šitik. Un kas tas par kompotu? Es neņēmu! Ziniet biedri, vajadzēja ņemt. Tagad skaidri redzam, ka pati elektrība (tas ir tas, ko mēs gribējām) maksā tik, bet atgādāšana vēl tik. Nu labi, bet kas tas? Ā, pieslēgums, tātad maksa par elektrības nepirkšanu. Nu un zemenīte pa virsu, OIK kampar–un–pavļutpūču–draugiem. Skandāls gatavs.”

Continue reading “Tu neej prom no savas rozes, Tu neaizej, kamēr tā zied.”

Jēru skaitīšanas atgriešanās

Par jaunpuvekļu izredzēm

Jaunlaicēnu un jenotu apņirdzējiem prieka brīdi sagādāja Jurģu dienas ziņas par radikā nosaukuma maiņu un premjera amata kandidāta nominēšanu. Vienotība, kura jau reiz sevi pieteica kā Jaunā Vienotība, tagad būs vēl jaunāka, lai neviens nejauktu ar Veco Jauno Laiku, un jaunā jaunā jenotība saīsināti tad tomēr būs JV. Savukārt premjera kandidāts nebūs vis partijas priekšsēdētājs, kā ik pa reizei tiek piesaukts eiropeiskā kontekstā, bet pa latvju zemi maz un reti staigājošais eirodeputāts Kariņš, tāds kā jaunais Piebalgs, faktiski Jaunpiebalgs JV zīmola kontekstā.

Atšķirībā no Piebalga, kura vienīgais izmantošanas veids bija aicināšana uz lauku klubiem lekciju lasīšanai, lai tur no garlaicības izsprāgtu visas blaktis, Jaunpiebalgs Kariņš sāka aumež jestri: zivs pūstot no galvas, tātad valdība ir puvekļi.

Continue reading “Jēru skaitīšanas atgriešanās”

“Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!

Par lūzeriem, feisbukiem un dundukiem

Facebook šefa Marka CukerbergaZakerberga uznācienā ASV Kapitolijā viena epizode tika iztiražēta džiljards reižu, kad viņam bija jāatbild uz jautājumu, vai šamais justos ērti, ja tiktu publiskota info par to, kurā hotelī ZukerbergsMarks Eliots Zakerbergs ir apmeties šobrīd. Jautātājs, līdzīgi kā vairums varnešu un pīlīšu pūtēju arī mūsu zemītē, acīmredzami nejēdz, kā FB funkcionē, nesaprot, kā izplatās tā informācija, ko lietotājs pats tur izvieto.

locmele Zukerbergs

Ja neesi FB izlielījies ar hoteļa lukno brokastgaldu, vai “iečekojies” pa FB modei, tad šīs informācijas tur nebūs, un loģiski, ka nevar nozagt to, kā nemaz nav.

Tad kāpēc visa šī neredzēta mēroga šūmēšanās par vienkāršām lietām? Rūpes par daudzcietušās amerikāņu tautas “privātumu”? Jau pirms vairākiem gadiem kļuva neapstrīdami zināms, ka visa e–pastu sarakste, kas iet caur lielajiem ASV uzņēmumiem, tiek skrīnēta pašā komunikācijas procesā, par vienkāršo iespējamību izlasīt ziņas e–pasta kontos pat nerunājot. Tātad visa privātā sarakste tiek aktuāli kontrolēta. Bet FB gadījumā ir runa par informāciju, ko lietotāji brīvprātīgi ielādē sistēmā, citu apskatei. Šajā uzpūstajā skandālā parādās daži miljoni, tad 50 miljonu, un tagad jau 86 mio – tipiski mitoloģiski skaitļi, kas it kā uzrāda problēmas globāli epohālo mērogu.

Continue reading ““Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās!”

Nauda, sabiedrotie un smakas IV

Divas replikas noslēgumam

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā AB LV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu naudas tīrības, ofšorizācijas, banku biznesa un citās, no pamatsižeta attālās tēmās. Teksta blīvāko vietu skaidrošana izraisīja jaunu tūri, kas rezultējās iepriekšējā pārmēru garajā tekstā. Neticami, bet vēl divas līnijas ir palikušas ārpus arī tā, un šeit tās iezīmēšu, lai būtu ērtāka turpmāko notikumu vērošana.

Par aizokeāna sabiedrotajiem un aizjūras draugiem

Raksta trešajā daļā atgādināju, ka ASV attieksme pret situāciju mūsu komercbanku sektorā tika skaidri iezīmēta viceprezidenta Baidena runā Rīgā, bet acīmredzot mūsu politiskā elite to nav sapratusi. Pēdējie notikumi liecina, ka valdība nevis izlikās, ka nav gluži sapratusi, bet savā aprobežotībā tik tiešām nav sapratusi. Ko vērts ir nedēļas laikā daudzkārt mainītie skaitļi par nerezidentu biznesa un čaulu kompāniju īpatsvaru mūsu bankās. Pa priekšu finanšu ministre apgalvoja, ka nerezidentu nauda jāsamazina uz 20%, tad fuktuka vadība pēc pāris dienām izstartēja ar ciparu 5%, un vēl pēc brītiņa – ar 0. Mīnusos neaizgāja, kā par brīnumu. No finanšu ministres pirmā, 20% paziņojuma izrietēja, ka tas būs ļoti labs rezultāts un tam laika pietiekami. Pāris dienu laikā beidzot valdībai pieleca, ka tai iepriekš nekas nav pielecis. Putniņa k–gs acīmredzot bija izlasījis manu rakstu un pārņēma tēzi, ka bankām biznesa modelis būs jāmaina ātri, nevis kā parasti. Varat šo uzskatīt par joku, bet joki vispār ir beigušies, jo kā jau iepriekš rakstīju, FinCEN vēstule par AB LV nevarēja uzrasties bez apstiprinājuma visaugstākajā līmenī.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas IV”