Zudušās uzticēšanās meklējumos – publicējam melno sarakstu

Par nožēlošanu, ne tikai dzērumā, bet arī internetā dotie solījumi esot jāpilda, un nākas veltīt šo brīnišķīgo lietaino dienu RAKSTĀ izsludinātās aptaujas rezultātu apkopošanai un publicēšanai.

Vispirms jāsaka, ka aptauja nelika vilties – mūsu priekšstats par bloga lasītājiem kā ārkārtīgi kulturāliem, galēji pieklājīgiem un uz jebkādu interakciju neizprovocējamiem indivīdiem, piepildījā pilnā mērā. No 650 šobrīd rakstu izlasījušajiem tikai 12 personas (mazāk kā 2%) nav varējušas apvaldīt savus emocionālos impulsus un atzinušas, ka ir saskārušās ar uzticamiem politikso notikumu komentētājiem – ekspertiem. Nevar izslēgt pieņēmumu, ka pārējie nevarēja nosaukt nevienu uzticamu komentētāju, jo nekad dzīvē nav lasījuši nevienu politisko komentāru.

uzticibas aptauja rezultati

Tātad ar sapīkumu jāatzīst, ka Mārcim Bendikam atkal izrādījusies taisnība – latviešu vēlētājs/balsotājs ir izglītots, principiāls un nepakļaujas manipulācijām. Šādai kvalificētai publikai dabiski raksturīga neuzticēšanās politisko komentētāju viedokļiem. Šī pozitīvā neuzticēšanās politikas komentētājiem (98%) Latvijas iedzīvotāju vidū ir par teju 10 procentpunktiem lielāka nekā negatīvā neuzticēšanās politiskājām partijām (89%).

Analizējot aptaujā sniegtās atbildes, gribētu paskaidrot, ka par Juri Rozenvaldu atdoto balsi nācās anulēt un izslēgt no aptaujas, jo balsotājs nebija ievērojis balsošanas noteikumus – norādīt pie kuras no sociālajām grupām – stulbajām bābām, komunistu aģitātoriem vai pustrakajiem neomarksistiem izvēlētais kandidāts pieder. Citi aptaujātie bija tikuši galā ar sarežģīto balsošanas sistēmu – par Sandru Veinbergu un Ivetu Kažoku atdotās balsis bija pareizi noformētas un tika ieskaitītas kopējos rezultātos. Pieņemam, ka Alberta Bela vārda parādīšanās starp politisko notikumu komentētājiem ir izskaidrojama ar viņa ārējo līdzību ar Kārli Daukštu.

uzticibas aptauja vardi

Ceram, ka ar šo aptauju esam devuši būtisku ieguldījumu šobrīd tik aktuālajā progresīvo masu mēdiju cīņā pret populistisku politiķu mēģinājumiem diskreditēt neatkarīgu presi un mazināt svarīgākā sociālistiskā iekarojuma – uz demokrātiskā centrālisma principiem balstītas preses lomu taisnīgas sabiedrības veidošanā. No šīs publikācijas iegūtos ienākumus ziedosim atbildīgas žurnālistikas principu stiprināšanai un pilnībā atbalstām visu neuzticamo žurnālistu iekļaušanu Re:baltica sarakstā.

rebaltica viltus zinas

Redakcijas vārdā – Benedikts Ingibjorgsens

Advertisements

Zudušās uzticēšanās meklējumos

Redaktora sleja.

viking_portrait

Politikas komentēšanu šodien diez vai var tikt uzskatīt par profesiju. Ar to impulsīvi nodarbojas, ar to slimo un no tās ir atkarīgi tūkstoši cilvēku. Tāpēc nav jābrīnās, ka šis publicistikas žanrs piedzīvo popularitātes uzplaukumu un kvalitātes krīzi. Būtu muļķīgi un nepareizi apvainoties uz miličiem, aktieriem, zvērkopjiem un žurnālistiem par viņu verbālo vai literāro nesaturēšanu mēdijos un internetā. BET! Kas piedodams aitai nevar kalpot par attaisnojumu Jupīteram!

Bloga redakcijas rīcībā ir nonākusi sarakste, kurā viens no mūsu autoriem asā un neiecietīgā formā atbild uz interneta portāla delfi.lv žurnālista lūgumu nosaukt sevi par uzticamu politikas komentētāju, kāds, protams, viņš arī ir. Pirms plašumā izvērties skandāls un lieta tiek izskatītā kādā no daudzo žurnālistu asociāciju biedru tiesām, gribu bloga redakcijas vārdā norobežoties un paziņoju, ka es par šito nemaksāšu!

Lai novērstu jebkādus pārpratumus, publicējam saraksti 100% pilnībā, ar dažiem cenzējumiem. Sarakstes beigās esam izvietojuši aptauju ar balsošanas iespējām, kurā vēlamies noskaidrot bloga lasītāju viedokli par to, kuras ir autora minētās stulbās bābas un komunistu aģitātori. Aptaujas rezultātā iegūtie uzvārdi tiks nodoti partijas Progresīvie kadru daļai, mobilizācijas pavēstu noformēšanai.

 

marcis <marcis@bendiks.lv>

14:23 (Pirms 7 stundām)

kam: Picture1 

Paldies par atgādinājumu.

1. Īsā atbilde: cilvēku, kam “uzticos” šī vārda pilnā nozīmē, politikas komentēšanas jomā, nav.

2. Garā atbilde.

Lai kāds viedoklis par politiku būtu vērā ņemams, tam jānāk no personas, kam ir attiecīgas zināšanas un pieredze. Mūsu gadījumā tie ir vai nu procesā tieši iesaistīti, vai arī darbojas akadēmiskā laukā.

2.1. Procesos iesaistīto personu komunikācija vienmēr, kategoriski vienmēr būs ar kādu leņķi, jo tām ir savas skaidras intereses. Tā piemēram profesionāla un izglītota speciālista (starp citu, manis visnotaļ respektēta) Picture1 komentāri iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā brīžam būtu nesaprotami, ja nezinātu, ka viņa klients bija Picture1.

Līdzīgi ar katru un ikkuru kompetentu, procesā iesaistītu speciālistu.

2.2. Akadēmiskās vide Latvijā sastāv no kreisajiem, pustrakiem neomarksistiem, veciem pretīgiem komunistu aģitātoriem un dažām pašpārliecinātām, bet apbrīnojami stulbām bābām.

Tie daži izņēmumi, kas neietilpst augšminētajā uzskaitījumā, proti, ir kompetenti un lauku tveroši, faktiski ietilpst grupā 2.1., jo vairāk vai maizāk procesā piepelnās. Vai varam par “uzticamu” uzskatīt Picture1, Picture1 un TV mīluļa “objektīvos” komentārus, ja ir zināms, ka viņš paklusām raksta runas paša apkomentējamajiem subjektiem?

2.3. Atlikusī kompetento speciālistu grupa tā vai citādi grupējas ap medijiem. Šķiet, tālāk nav vajadzības skaidroties: vai tiešām kāds gaida “uzticamu” viedokli no Irsas pēc tam, kad tā uztaisa brežņevlaika pakaļlaizošu interviju ar Ašeradenu, ar jautājumiem tjipa “kāds jūs esat varonis?”!

2.4. Un vēl paliek domnīcas. Tās ir vēl dārgāks prieks, nekā ietekmīgs medijs. Izbeidzās ABLV, un kvēlais zatlerists – vienotībnieks, zinātņu doktors etc pēkšņi kļūst par prokrievisku sociāldemokrātu. Kurā brīdī šī domnīca (tāpat kā visas citas) bija uzticama? tad vai tagad?

3. Vai uzreiz iet kārties?

Nē.

Informācija ir jāanalizē, nevis “uzticīgi” jāņem par pilnu. Katra.

Zinot, kādas ir viedokļa autora spējas, pieeja datiem, faktiem un cilvēkiem, viņa paša ideoloģiskās simpātijas un, pats svarīgākais, aktuālā afiliācija ar konkrētiem projektiem un sponsoriem, jāizdara skrīnēšana.

Secinājumi jāizdara pašam.

4. Vai no visa augšminētā izriet, ka es esmu vienīgais uzticamais praktiskās politikas speciālists?

Nē. Arī es neesmu “uzticams”.

Jo man ir vairāki ļoti skaidri ideoloģiski uzstādījumi, pie kuriem pieturos ar gadiem arvien stingrāk. Esmu nacionālists, krasi labējs konservators, antikomunists, pie reliģijām un biedrībām nepiederošs.

Vai tāds cilvēks būs “uzticams”, ja viņš izteiks savu viedokli par daudzmiljonu manas (nodokļu maksātāja) naudas šķērdēšanu neveiksmīga cūku biznesa miljonāra pabalstīšanai, lai tik šis nabadziņš nezaudētu miljonāra statusu? Nevar. Un neviens cits arī nebūs uzticams, varu garantēt.

Lūgtum pasveicināt no manis Ingu Bērziņu, lai viņam veicas uzticības meklējumos.

Cieņā –

Mārcis Bendiks

 

——– Sākotnējā ziņa ——–

No: Picture1 <Picture1@gmail.com>

Datums: 03.08.18 13:12 (GMT+02:00)

Kam: marcis@bendiks.lv

Tēma: Re: Delfi: Projekts par uzticēšanās vērtību

Labdien!

Vēlamies atgādināt, ka priecāsimies saņemt atbildi no Jums kā politikas eksperta par pāris personām, kam visvairāk uzticaties šajā jomā. 

Vēlreiz uzsveram, ka šī aptauja ir anonīma. Publicēsim tikai gala rezultātu, proti, to cilvēku vārdus, kam uzticas politikas jomas eksperti. 

Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit: http://www.delfi.lv/news/uzticesanas-vertiba/

Cerot uz atsaucību,

Picture1, Delfi

2018-08-01 10:44 GMT+03:00 Picture1 <Picture1@gmail.com>:

Cien. Mārci Bendik,

Atzīmējot Latvijas Valsts simtgadi, DELFI sadarbībā ar “Latvijas dzelzceļš“ desmit stāstos meklē atbildi uz to, kas ir uzticēšanās un kā to vairot (vairāk par projektu: http://www.delfi.lv/news/uzticesanas-vertiba/).

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par uzticēšanos laikā, kad ir zināms kritiskās domāšanas trūkums, viltus ziņu uzvaras gājiens līdz ar tehnoloģiju attīstību, un populisms politikā ir drauds ilgtspējīgai demokrātijai.

Spēja uzticēties ir vērtība. Tā rodas, ja cilvēks ir atvērts, nevis noslēdzies, spriestspējīgs, nevis apātisks, drosmīgs, nevis bailīgs. Viss ir saistīts – ja nebūs savstarpējas uzticēšanās, nebūs sasniegumu.

Katrā no rakstiem apskatām kādu jomu, kurā svarīga ir uzticēšanās, – uzticēšanās lomu vēsturē, medijos, ticībā, mākslā, politikā, ekonomikā un citur. 

Katrs raksts ietver intervijas ar kādu izcilu attiecīgās tēmas lietpratēju, bet tiek papildināts ar trim cilvēkiem Latvijā, kuriem šajā jomā uzticas. Šos trīs cilvēkus, kam uzticēties, mēs nosakām, aptaujājot aptuveni 20 attiecīgās jomas vadošos ekspertus, lai mudinātu lasītāju apzināties, ka Latvijā ir personības, kurām uzticamies.

Uzrunājam Jūs kā politikas ekspertu un lūdzam Jūs nosaukt pāris personas, kam visvairāk uzticaties šajā jomā. Vēlamies uzsvērt, ka šī aptauja ir anonīma. Ņemot vērā to, ka ir priekšvēlēšanu laiks un respektējot Jūsu tiesības palikt anonīmam, publicēsim tikai gala rezultātu, proti, to cilvēku vārdus, kam uzticas politikas jomas eksperti.

Priecāsimies, ja piedalīsieties mūsu projektā par uzticības vairošanu un sniegsiet atbildi uz izvirzīto jautājumu. 

Ja ir kādas neskaidrības vai jautājumi, priecāsimies atbildēt. 

Ar cieņu,

Picture1, galvenais DELFI redaktors

Picture1, rakstnieks un žurnālists

Picture1, projekta koordinatore

 

Lūdzam mūsu bloga lasītājus izteikt viedokli un izveidot uzticamāko politikas komentētāju un ekspertu TOP, tā sniedzot savu ieguldījumu atbildīgas un objektīvas žurnālistikas, godīgas politikas un sabiedriski nozīmīgas, publiskas diskusijas stiprināšanā.

Cenrādis

Mēs cīņā par atklātību un vienādām iespējām!

Vēlēšanu gadā pie ierastajiem maija ļembastiem klāt nāk vēl viena atrakcija, citēju KNAB mājas lapu: “Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumi ir jāiesniedz līdz 2018.gada 9.maijam.”

Benedikta Ingibjorga blogā Bendikk frá norðanverðr reklāma izvietota netiek, bet ņemot vērā saasināto uzmanību, kādu reizumis izpelnījušās vairākas publikācijām, vēlamies pievienoties atklātības un caurspīdīguma #mēsarīmēsarī kustībai. Mūsu politika būtībā ir skaidra un nelokāma, bet līdzīgi kā ar riču–raču noteikumiem – viss ļoti vienkārši, bet pamēģini precīzi aprakstīt!

Visi materiāli, kas līdz šim izvietoti Bendikk frá norðanverðr slejās, nav apmaksāti. Cik man zināms, ir vēl trakāk: naudu nesaņem ne tikai blogs kā tāds, bet arī tekstu autori un internetā nosperto bildočku fotogrāfi. Tādi laiki, gadsimta elpa.

Bet! Ja nu pēkšņi atklātības un caurspīdības uzplūdos kādam/kādai/kādiem rastos vēlme pasūtīt mūsu autoriem materiālu, kurš kristu KNAB draudīgi aprakstītajā priekšvēlēšanas aģitācijas kategorijā? Pie kam šeit jārēķinās, ka pasūtījums var būt gan pozitīva viedokļa daudzināšanai, gan objektīvai faktu un viedokļu izpētei.

Esam nolēmuši: šāda veida materiāli tiks publicēti ar atzīmi “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Ja pasūtītājs vēlēsies palikt anonīms, tad atzīme būs šāda “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, kurš vēlējās palikt anonīms, tarifa josla <nr>”.

Cenas ataino gan veicamā darba apjomu, gan darba prieku vai arī pazemojumu, kādu sagādā pasūtījuma izpilde. Blogā var pasūtīt arī raksta nepublicēšanu (nerakstīšanu), vienai reizei vai abonementa veidā līdz vēlēšanām. Atzīme par apmaksātu nerakstīšanu tiks publicēta blogā līdzīgi, kā par apmaksātu rakstīšanu: “raksta publicēšana atcelta sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Nerakstīšana apmaksājama 50% apmērā no apmaksas par rakstīšanu, saskaņā ar tarifa joslu kā 4000 zīmes ar slavināšanas koeficientu. Sezonas abonements apmaksājams kā sešu rakstu nepublicēšana.

Pakalpojumu cenas var aprēķināt saskaņā ar tabulu. Tabulā norādīti koeficienti, ar ko jāpareizina pamattarifs. Lai nodrošinātu iespēju līdzsvaru, vienas tarifu joslas koeficientu reiznājums ir konstants.

Tarifa josla Pamattarifs par 4000 zīmēm Slavināšana

Objektīvs apskats

(koef.)

Apdiršana

Analītisks raksts

(koef.)

Tipisks piemērs
1 500* 1 1 NA
2 500* 2 0.5 ZZS
3 500* 4 0.25 Jaunjenoti
4 500* 8 0.125 Par&Co
5 1000* 8 0.125 Progresīvie
6 2000* 8 0.125 Sociķi un citi dīvaiņi
7 Mt 5:3** Valdis Kalnozols

Piezīmes:
*      pamattarifs EUR par 4000 zīmēm, rēķinu veido apjoms, pareizināts ar attiecīgajiem koeficientiem, plus attiecināmie nodokļi;
**    Mt 5:3 – Mateja Evaņģēlija 5. nod, 3. pants: “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.”

Piemēri aprēķinu veikšanai:
• pasūtījuma materiāls par NA, 6000 zīmes – pamattarifs abos gadījumos, cena 500 x 1,5 = 750, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījuma materiāls par PAR!, 4000 zīmes – slavināšana 4000, apdiršana 62,50, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījumi, kuros šķietama objektīvuma labad tiek lietoti abi pamatžanri, jāapmaksā pēc abiem tarifiem, piem, sevišķi viltīgs raksts par LRA, 3. tarifa josla, (500 x 4) + (500 x 0,25) = 2125, plus attiecināmie nodokļi;
• vienas publikācijas nerakstīšana par ZZS 0,5 x (500 x 2) = 500, plus attiecināmie nodokļi;
• par subjektiem, kas kvalificējas 7. joslas prasībām, pasūtījumi netiek pieņemti.

Pasūtījuma iekļaušana konkrētā tarifu joslā ir Bendikk frá norðanverðr kompetence, lēmumi ir apstrīdami likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Samaksa avansā, brīvbiļetes un atlaižu kartes nederīgas.

Šim cenrādim ir tikai ilustratīva nozīme, Bendikk frá norðanverðr šobrīd nav konkrētu plānu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā, un šo cenrādi veidojot nav nogalināts neviens dzīvnieks.

Politisko spēku pārstāvjiem un politiķiem individuāli, izdarot pasūtījumu, ir jāaizpilda šī anketa.

cenradis_002

Ar jautājumiem par anketā atspoguļoto personas datu glabāšanu un tālāku izmantošanu lūdzam vērsties kaut kur citur. Ja kādam rodas neskaidrības par anketas aizpildīšanas kārtību vai mērķi, lūdzam pārdomāt vai tiešām esat senākās profesijas pārstāvis un cienīgs šoruden pretendēt uz pievienošanos elitārajai profesionālajai apvienībai – valsts parlamentam.

Redakcijas vārdā Benedikts Ingibjorgs

 

 

Vēstures ironija jeb vieglu garu

No redaktora Benedict Ingibjorg:

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu mēdijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Irākā veikt Pēterim Kārlim Elfertam.

Šis jaunums visupirms atsauca atmiņā vikingu cienīgas bārdas nēsātāja Kārļā Marksa atziņu, ka vēsturē traģiski notikumi atkārtojas kā farss. Pēc tam notika kā Holivudas filmā – atmiņas laikā atcerējos vēl vienu rakstu darbu. Tas ir mana latviešu brālēna Mārča Bendika vingrinājums intervijas žanrā. 2003. gada jūnija “Rīgas Laikā” bija publicēta Mārča saruna ar uzminiet ko! Tieši tā – ar Pēteri K. Elfertu. Toreiz sarunas iemesls bija Latvijas Ārlietu ministrijas nodoms sūtīt savu pārstāvi uz Bagdādi, lai sniegtu padomus daudzcietušajai arābu tautai autoritāras pagātnes seku likvidēšanā. Ņemot vērā pašu latviešu visai nožēlojamos panākumus savu komunistu atmaskošanā, visnotaļ interesanti šķita demokratizēšanas ekspertam uzdot dažus jautājumus.

Jūsu uzmanībai publikācija no žurnāla “Rīgas Laiks”.

Protams!

Saruna ar Pēteri Elfertu

Publicēts žurnālā “Rīgas Laiks”  2003. gada jūnijā

Autors: Mārcis Bendiks

Neatkarības dienas svinības un simbolu pārpilnā uzvara hokejā pār Krievijas izlasi aizēnoja kādu citu 4. maija TV Panorāmas sižetu, kurā bija stāstīts par Latvijas oficiālu dalību starptautiskā sanāksmē Bagdādē. Mēs tiekot aicināti palīgā Irākas atjaunošanā, kā eksperti un pozitīvas pieredzes avots. Nu gan brīnumi! Nepietiek ar to, ka paši gadiem ilgi netiekam galā ar savu totalitāro pagātni, bet te vēl uzbāzīsimies ar šo putrošanos citiem. Tādēļ sižeta teksts man šķita ievērības cienīgs, un es lūdzu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Pēteri Elfertu pārlūkot to vēlreiz un pakomentēt to. Tiekamies omulīgā Vecrīgas krodziņā, un nolasu Elfertam TVP dzirdētā Daiņa Miķelsona veidotā sižeta fragmentus: “Sarunās ar Irākas civilās administrācijas vadību Elferts pārliecinājies, ka Irākas atjaunošanā un demokratizācijā būs iespēja piedalīties gan mūsu ekspertiem, gan uzņēmējiem. Elferts saskata arī virkni citu līdzību starp pašreiz notiekošo Irākā un piedzīvoto Latvijā pirms 13 gadiem.”
Un tālāk paša Elferta teiktais: “Manuprāt, būtu daudz lietderīgāk nevis sūtīt, piemēram, līdzekļus Sarkanajam Krustam un Apvienotajām Nācijām, bet šī ir lieliska izdevība, kur sakrīt mūsu ekspertu zināšanas ar Irākas tautas vajadzībām.”
Pārjautāju, vai žurnālisti no Elferta un es, savukārt, no TVP esmu pareizi sapratis, un vai Elferts arī šobrīd domā tāpat? Saņēmis apstiprinošu atbildi, ķeros pie mēģinājuma noskaidrot, kuras gan ir tās jomas, kurās “sakrīt mūsu ekspertu zināšanas ar Irākas tautas vajadzībām”?

Pēteris Elferts: Īstenībā ir jautājums, kur to mums nav. Mēs esam pārgājuši no totalitāra režīma uz sistēmu, kura ir demokrātiska. Un tālāk seko uzskaitījums, sākot ar totalitārisma seku dokumentēšanu un likvidēšanu, un beidzot ar administrāciju, pašvaldībām un ražas ievākšanu.

Es atgriežos pie raidījumā izskanējušās un paša Elferta aprakstītās analoģijas starp šodienas Irāku un notikumiem pie mums 1988. un  1991. gadā.

Continue reading “Vēstures ironija jeb vieglu garu”