Cenrādis

Mēs cīņā par atklātību un vienādām iespējām!

Vēlēšanu gadā pie ierastajiem maija ļembastiem klāt nāk vēl viena atrakcija, citēju KNAB mājas lapu: “Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumi ir jāiesniedz līdz 2018.gada 9.maijam.”

Benedikta Ingibjorga blogā Bendikk frá norðanverðr reklāma izvietota netiek, bet ņemot vērā saasināto uzmanību, kādu reizumis izpelnījušās vairākas publikācijām, vēlamies pievienoties atklātības un caurspīdīguma #mēsarīmēsarī kustībai. Mūsu politika būtībā ir skaidra un nelokāma, bet līdzīgi kā ar riču–raču noteikumiem – viss ļoti vienkārši, bet pamēģini precīzi aprakstīt!

Visi materiāli, kas līdz šim izvietoti Bendikk frá norðanverðr slejās, nav apmaksāti. Cik man zināms, ir vēl trakāk: naudu nesaņem ne tikai blogs kā tāds, bet arī tekstu autori un internetā nosperto bildočku fotogrāfi. Tādi laiki, gadsimta elpa.

Bet! Ja nu pēkšņi atklātības un caurspīdības uzplūdos kādam/kādai/kādiem rastos vēlme pasūtīt mūsu autoriem materiālu, kurš kristu KNAB draudīgi aprakstītajā priekšvēlēšanas aģitācijas kategorijā? Pie kam šeit jārēķinās, ka pasūtījums var būt gan pozitīva viedokļa daudzināšanai, gan objektīvai faktu un viedokļu izpētei.

Esam nolēmuši: šāda veida materiāli tiks publicēti ar atzīmi “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Ja pasūtītājs vēlēsies palikt anonīms, tad atzīme būs šāda “raksts sagatavots sadarbībā ar <pasūtītājs>, kurš vēlējās palikt anonīms, tarifa josla <nr>”.

Cenas ataino gan veicamā darba apjomu, gan darba prieku vai arī pazemojumu, kādu sagādā pasūtījuma izpilde. Blogā var pasūtīt arī raksta nepublicēšanu (nerakstīšanu), vienai reizei vai abonementa veidā līdz vēlēšanām. Atzīme par apmaksātu nerakstīšanu tiks publicēta blogā līdzīgi, kā par apmaksātu rakstīšanu: “raksta publicēšana atcelta sadarbībā ar <pasūtītājs>, tarifa josla <nr>”. Nerakstīšana apmaksājama 50% apmērā no apmaksas par rakstīšanu, saskaņā ar tarifa joslu kā 4000 zīmes ar slavināšanas koeficientu. Sezonas abonements apmaksājams kā sešu rakstu nepublicēšana.

Pakalpojumu cenas var aprēķināt saskaņā ar tabulu. Tabulā norādīti koeficienti, ar ko jāpareizina pamattarifs. Lai nodrošinātu iespēju līdzsvaru, vienas tarifu joslas koeficientu reiznājums ir konstants.

Tarifa josla Pamattarifs par 4000 zīmēm Slavināšana

Objektīvs apskats

(koef.)

Apdiršana

Analītisks raksts

(koef.)

Tipisks piemērs
1 500* 1 1 NA
2 500* 2 0.5 ZZS
3 500* 4 0.25 Jaunjenoti
4 500* 8 0.125 Par&Co
5 1000* 8 0.125 Progresīvie
6 2000* 8 0.125 Sociķi un citi dīvaiņi
7 Mt 5:3** Valdis Kalnozols

Piezīmes:
*      pamattarifs EUR par 4000 zīmēm, rēķinu veido apjoms, pareizināts ar attiecīgajiem koeficientiem, plus attiecināmie nodokļi;
**    Mt 5:3 – Mateja Evaņģēlija 5. nod, 3. pants: “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.”

Piemēri aprēķinu veikšanai:
• pasūtījuma materiāls par NA, 6000 zīmes – pamattarifs abos gadījumos, cena 500 x 1,5 = 750, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījuma materiāls par PAR!, 4000 zīmes – slavināšana 4000, apdiršana 62,50, plus attiecināmie nodokļi;
• pasūtījumi, kuros šķietama objektīvuma labad tiek lietoti abi pamatžanri, jāapmaksā pēc abiem tarifiem, piem, sevišķi viltīgs raksts par LRA, 3. tarifa josla, (500 x 4) + (500 x 0,25) = 2125, plus attiecināmie nodokļi;
• vienas publikācijas nerakstīšana par ZZS 0,5 x (500 x 2) = 500, plus attiecināmie nodokļi;
• par subjektiem, kas kvalificējas 7. joslas prasībām, pasūtījumi netiek pieņemti.

Pasūtījuma iekļaušana konkrētā tarifu joslā ir Bendikk frá norðanverðr kompetence, lēmumi ir apstrīdami likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Samaksa avansā, brīvbiļetes un atlaižu kartes nederīgas.

Šim cenrādim ir tikai ilustratīva nozīme, Bendikk frá norðanverðr šobrīd nav konkrētu plānu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā, un šo cenrādi veidojot nav nogalināts neviens dzīvnieks.

Politisko spēku pārstāvjiem un politiķiem individuāli, izdarot pasūtījumu, ir jāaizpilda šī anketa.

cenradis_002

Ar jautājumiem par anketā atspoguļoto personas datu glabāšanu un tālāku izmantošanu lūdzam vērsties kaut kur citur. Ja kādam rodas neskaidrības par anketas aizpildīšanas kārtību vai mērķi, lūdzam pārdomāt vai tiešām esat senākās profesijas pārstāvis un cienīgs šoruden pretendēt uz pievienošanos elitārajai profesionālajai apvienībai – valsts parlamentam.

Redakcijas vārdā Benedikts Ingibjorgs

 

 

Advertisements

Vēstures ironija jeb vieglu garu

No redaktora Benedict Ingibjorg:

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu mēdijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Irākā veikt Pēterim Kārlim Elfertam.

Šis jaunums visupirms atsauca atmiņā vikingu cienīgas bārdas nēsātāja Kārļā Marksa atziņu, ka vēsturē traģiski notikumi atkārtojas kā farss. Pēc tam notika kā Holivudas filmā – atmiņas laikā atcerējos vēl vienu rakstu darbu. Tas ir mana latviešu brālēna Mārča Bendika vingrinājums intervijas žanrā. 2003. gada jūnija “Rīgas Laikā” bija publicēta Mārča saruna ar uzminiet ko! Tieši tā – ar Pēteri K. Elfertu. Toreiz sarunas iemesls bija Latvijas Ārlietu ministrijas nodoms sūtīt savu pārstāvi uz Bagdādi, lai sniegtu padomus daudzcietušajai arābu tautai autoritāras pagātnes seku likvidēšanā. Ņemot vērā pašu latviešu visai nožēlojamos panākumus savu komunistu atmaskošanā, visnotaļ interesanti šķita demokratizēšanas ekspertam uzdot dažus jautājumus.

Jūsu uzmanībai publikācija no žurnāla “Rīgas Laiks”.

Protams!

Saruna ar Pēteri Elfertu

Publicēts žurnālā “Rīgas Laiks”  2003. gada jūnijā

Autors: Mārcis Bendiks

Neatkarības dienas svinības un simbolu pārpilnā uzvara hokejā pār Krievijas izlasi aizēnoja kādu citu 4. maija TV Panorāmas sižetu, kurā bija stāstīts par Latvijas oficiālu dalību starptautiskā sanāksmē Bagdādē. Mēs tiekot aicināti palīgā Irākas atjaunošanā, kā eksperti un pozitīvas pieredzes avots. Nu gan brīnumi! Nepietiek ar to, ka paši gadiem ilgi netiekam galā ar savu totalitāro pagātni, bet te vēl uzbāzīsimies ar šo putrošanos citiem. Tādēļ sižeta teksts man šķita ievērības cienīgs, un es lūdzu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Pēteri Elfertu pārlūkot to vēlreiz un pakomentēt to. Tiekamies omulīgā Vecrīgas krodziņā, un nolasu Elfertam TVP dzirdētā Daiņa Miķelsona veidotā sižeta fragmentus: “Sarunās ar Irākas civilās administrācijas vadību Elferts pārliecinājies, ka Irākas atjaunošanā un demokratizācijā būs iespēja piedalīties gan mūsu ekspertiem, gan uzņēmējiem. Elferts saskata arī virkni citu līdzību starp pašreiz notiekošo Irākā un piedzīvoto Latvijā pirms 13 gadiem.”
Un tālāk paša Elferta teiktais: “Manuprāt, būtu daudz lietderīgāk nevis sūtīt, piemēram, līdzekļus Sarkanajam Krustam un Apvienotajām Nācijām, bet šī ir lieliska izdevība, kur sakrīt mūsu ekspertu zināšanas ar Irākas tautas vajadzībām.”
Pārjautāju, vai žurnālisti no Elferta un es, savukārt, no TVP esmu pareizi sapratis, un vai Elferts arī šobrīd domā tāpat? Saņēmis apstiprinošu atbildi, ķeros pie mēģinājuma noskaidrot, kuras gan ir tās jomas, kurās “sakrīt mūsu ekspertu zināšanas ar Irākas tautas vajadzībām”?

Pēteris Elferts: Īstenībā ir jautājums, kur to mums nav. Mēs esam pārgājuši no totalitāra režīma uz sistēmu, kura ir demokrātiska. Un tālāk seko uzskaitījums, sākot ar totalitārisma seku dokumentēšanu un likvidēšanu, un beidzot ar administrāciju, pašvaldībām un ražas ievākšanu.

Es atgriežos pie raidījumā izskanējušās un paša Elferta aprakstītās analoģijas starp šodienas Irāku un notikumiem pie mums 1988. un  1991. gadā.

Continue reading “Vēstures ironija jeb vieglu garu”