Žanra krīze

Standarta un zemstandarta populisms

Vasaras pirmsvēlēšanu migrācija pieņemas spēkā, atjaunojas rekrutēšana partijās pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas beigu termiņa, jau apnikušiem viepļiem  pieredzējušiem personāžiem mijoties ar politiskās ainavas svaigumiem. Mūžīgajiem gājputniem no bondar‑pabrikveidīgo zortes piepulcējies šī bloga pastāvīgs lasītājs Tālis Linkaits, kurš noparkojies pie JKP intelekta milžiem. Nevar noliegt, ka partijai ar vārdu “jauns” nosaukumā, kāds lasīt un rakstīt pratējs varētu noderēt. Nebūtu brīnums, ja konkurenti centīsies ar ko atbildēt.

90f68c0717ae

 

Šķiet tikai prātīgi atlikt uz laiciņu prātošanu par to, kuri kuriem ko ņems nost un kurš ar kuru draudzēsies, līdz kamēr būs skaidrs komandu sastāvs. Un vēl jau būs iznācieni tādā specifiskā žanrā kā “partiju programmas”, tajās reizēm ir pa kādam pašatmaskojošam teikumam.

Starplaikā dažas domas par ziņās nu jau visbiežāk dzirdamo “populismu”.

Continue reading “Žanra krīze”

Advertisements

Nauda, sabiedrotie un smakas IV

Divas replikas noslēgumam

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā AB LV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu naudas tīrības, ofšorizācijas, banku biznesa un citās, no pamatsižeta attālās tēmās. Teksta blīvāko vietu skaidrošana izraisīja jaunu tūri, kas rezultējās iepriekšējā pārmēru garajā tekstā. Neticami, bet vēl divas līnijas ir palikušas ārpus arī tā, un šeit tās iezīmēšu, lai būtu ērtāka turpmāko notikumu vērošana.

Par aizokeāna sabiedrotajiem un aizjūras draugiem

Raksta trešajā daļā atgādināju, ka ASV attieksme pret situāciju mūsu komercbanku sektorā tika skaidri iezīmēta viceprezidenta Baidena runā Rīgā, bet acīmredzot mūsu politiskā elite to nav sapratusi. Pēdējie notikumi liecina, ka valdība nevis izlikās, ka nav gluži sapratusi, bet savā aprobežotībā tik tiešām nav sapratusi. Ko vērts ir nedēļas laikā daudzkārt mainītie skaitļi par nerezidentu biznesa un čaulu kompāniju īpatsvaru mūsu bankās. Pa priekšu finanšu ministre apgalvoja, ka nerezidentu nauda jāsamazina uz 20%, tad fuktuka vadība pēc pāris dienām izstartēja ar ciparu 5%, un vēl pēc brītiņa – ar 0. Mīnusos neaizgāja, kā par brīnumu. No finanšu ministres pirmā, 20% paziņojuma izrietēja, ka tas būs ļoti labs rezultāts un tam laika pietiekami. Pāris dienu laikā beidzot valdībai pieleca, ka tai iepriekš nekas nav pielecis. Putniņa k–gs acīmredzot bija izlasījis manu rakstu un pārņēma tēzi, ka bankām biznesa modelis būs jāmaina ātri, nevis kā parasti. Varat šo uzskatīt par joku, bet joki vispār ir beigušies, jo kā jau iepriekš rakstīju, FinCEN vēstule par AB LV nevarēja uzrasties bez apstiprinājuma visaugstākajā līmenī.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas IV”

Nauda, sabiedrotie un smakas III

Garlaicīgi skaidrojumi un papildinājumi jau it kā pabeigtai tēmai

Ērtības un jaukumi mūsu dzīvē visbiežāk nāk komplektā ar šo to citu, reizēm paredzamu, reizēm kā parasti. Padomju laikos komplektēšana bija pavisam tieša: konfekšu nodaļā celofānā sapakota pudele smalka dzēriena, ASORTI konfekšu kaste (abi “deficīts”), sarkani bikšturi un pāris tizlu suvenīru, viss kopā kompļekt prazdņičnij. Gribi konjaku un šokolādi, ņem visu komplektu, par attiecīgu cenu, tirdzniecības noteikumi citu kārtību neparedz. “Svētku komplekts” kļuva par plaši izplatītu mēmu, ar ko raksturot visdažādākās situācijas, sākot ar darba konfliktiem un beidzot ar nelabu slimību saķeršanu atvaļinājuma laikā.

Arī publicistika blogosfērā nāk ar savu “svētku komplektu”: no vienas puses, nekādu materiālu izmaksu, zibenīga informācijas apmaiņa, neatkarība no korporatīvās vides uzliktiem rāmjiem, plus vēl analītisku instrumentu pieejamība: cik liela un kāda reakcija uz publikācijām utt. Bet komplektā nāk faktori, kas jaukumus itin spēcīgi līdzsvaro. Manuprāt, nopietnākais no tiem ir īsais uzmanības mirklis, ko patērētājs vispār pievērš digitālajai komunikācijai. Raksturīgi, ka tvitera pāriešana uz 280 zīmju ziņas garumu tika kritizēta kā pārāk garas muldēšanas atļaušana. 280 zīmes ir mazāk, nekā pagarinātās īsziņas formāts telefonā. Bet publikai šķiet, ka ir par garu. Un lasītāju lielākā daļa (globālā mērogā) ar rakstiem iepazīstas ne drukātā veidā, ne arī no datoru ekrāna, bet gan telefonā. Tā ir svētku komplekta bikšturu komponente. Gribi ņem, negribi – nu i nevajag.

Continue reading “Nauda, sabiedrotie un smakas III”

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Vēlreiz par pianistiem ar neuzskaņotām klavierēm

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež stulbā apsaukāšanās. Bet te uzkrita Apvienotās Karalistes vēlēšanu – kā lai to pieklājīgāk pasaka – BigP BALTS   lielais notikums, kurš ārkārtīgi spilgti izgaismoja visu šai blogā iepriekšpublicēto, tādēļ apskatīsim tās vienā reizē, jo abi notikumi tikpat kā bračkas.

Mana bloga publikāciju caurviju tēma: masu mediju monopola sabrukums izraisa sekas ne tikai informācijas izplatīšanas un reklāmas tirgū. Šis monopols dzīvoja brīnišķīgā simbiozē ar tradicionālo politisko sistēmu, socioloģisko pētījumu institūcijām pildot svarīgu apkalpojošu funkciju. Tagad ierastais biotops ir izjaukts, un tie, kas to nav pamanījuši, kļūst vai nu par procesā iesaistītiem lūzeriem, vai arī neiesaistītiem bļauriem.

Personīga atskaitīte mundruma uzturēšanai

Kā ilustrāciju izmantošu savu “Rīdzinieka padomniekā” izteikto prognozi. Uzskatāmības labad iztēlošos, ka es būtu licis likmes saskaņā ar savu analīzi, lai arī šoreiz neviens man derības netika piedāvājis.

No maniem trīs apskatītajiem scenārijiem piepildījās trešais, ar koda nosaukumu duļķainais. Tātad, ja derības būtu par vispārēju prognozi un mana ieteikuma noderīgumu, tad te viss kārtībā – vara nemainījās, un balsošana par kādu no manis ieteiktajiem variantiem garantēti deva balsis opozīcijai. Skaidri redzams, ka balsu sadalījumā ir būtiska nobīde, un jāsaka, ka es būtu zaudējis, ja būtu licis uz Saskaņas vietu skaitu (es būtu derējis, ka nebūs mazāk par 34), kā arī liktu pret to, ka JKP būs tikpat liels rezultāts, kā LRA.

Te nu aptauju lamātāji varētu sākt savu bļaurēšanu. Par pirktajiem reitingiem, par stulbajiem sociologiem, par vispasaules ķirzaku sazvērestību un citām acīmredzamām kaitniecībām. Kam tīk, var to darīt, bet mans ieteikums būtu mēģināt izprast tos sabiedriski politiskos mehānismus, kuros šodien piedalās gan Pitsburgas strādnieki, gan Kensingtonas inteliģenti, gan Mēra Bondara uzvaras svinētāji vēlēšanu naktī. Kā ilustrācija lai ir mana prognozē ieliktā speciālā piebilde par ZZS kā pilnīgi nedrošu sarakstu.

Continue reading ““Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras””

Zudušo laiku meklējot

AUTHOR: BENEDICT INGIBJORG

Mana bloga aktīvākais autors Mārcis Bendiks šīs nedēļas sākumā sludināja pavasara sākšanos un aicināja savus fanus atraut skatus no blāvi zilajiem glaudāmekrāniem un pievērst uzmanību dažādu pavasara kukaiņu izdarībām. Jaunizceptais entomologs pats, visu nedēļu dzenājis kukaiņus, attapās, ka nav redakcijā iesniedzis manuskriptu tradicionālajam brīvdienu rakstam. Sakaunināts un izrāts, sebotājs nospēlēja savu ierasto arhivāra un visādu vecu lietu vācēja lomu: ar vieglu rokas kustību izvilka no saviem krājumiem divas publikācijas. Abu autors ir Mārcis Bendiks un abas publicētas visnotaļ cienījamā izdevumā – intelektuālajā žurnālā “Rīgas Laiks”.

Pēc iepazīšanās ar tekstu, apjukumu manā sejā nespēja noslēpt ne cīņās ar kuršiem izpluinītā rudā bārda, ne pāri pierei uzvilktā bruņucepure ar ragiem. Es nespēju noticēt savām acīm – abi raksti tiešām tapuši nevis laika posmā starp Trampa ievēlēšanu un džihādista izdarībām uz Vestminsteres tilta, bet pirms 15 (PIECPADSMIT!) gadiem.

Izlasiet arī jūs – vai tas nešķiet dīvaini?!

 

Bendiks 2001. gadā prognozē populisma uzvaras gājienu un apcer Rīgas Domes vēlēšanas kā nākošajā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu “ziediņus”.

Kampaņa ir beigusies, lai dzīvo kampaņa!

RL 2001 gada velesanas baneris

 

2003. gadā īsi pirms otrā Irākas kara Bendiks raksta par agresīvā islāma, draudzīgā 16. marta un balto bebra zobu (tai laikā no TV ekrāniem skatītāju smacēja kolgeitiskais “Ahoi, bebra kungs, cik jms balti zobi”) mīļo sadzīvošanu cilvēku prātos. Muhameds, Makjavelli un Klauzevics – lasījis neesmu, bet man ir viedoklis….

Ahoi!

Makjavelli baneris

 

Atrodi pogu Follow un nospied, mēs turpināsim rakstīt.

Ikviena raksta vai fragmenta pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru, tīmekļa vietni un ērla Egila 925. gadā pēc Kr. noslēgto līgumu ar kuršu ķēniņu Lokero ir obligāta. Allr nyta af allr staðr och orðtæki af denna rún måste geðjaðras och bandas med båda mannaforrá, nettstaddr och aftale gørt mellan jarl Egil och kurones riki Lokero den år 925 efter født af ókunnigr kille.

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Mediju ziņas, šausmenes un uzvaru raporti vēlēšanu sezonas pavasarī

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju, vai ka es censtos tās slēpt. Gluži otrādi, esmu diezgan krass savos uzskatos, no politkorekto glumiķu viedokļa pat margināls, un savu pozīciju mēdzu publiskot skaļi un neiecietīgi. Bet šoreiz, visas pasaules un it īpaši eiroprogresīvo spēku uzvaras pavasarī, akcentēšu skaidri redzamu līniju šo faktu pasniegšanā, pilnīgi neatkarīgi no pašas politikas. Manuprāt tas būs noderīgi līdz pat rudenim, jo bezgalīgi objektīvas sajūsmas pilnas relācijas par slavas vainagotu ceļu no uzvaras uz uzvaru būs visu gadu, ikurāt kā brežņevlaiku partijas kongresu gaidās.

resajuscij god pjatiletki_mazs

Eiropas vēlēšanu sarakstā šogad ir minētas 21, dažas no tām jau garām un mūsu dzīvē aumež  nejūtamas (kā Lihtenšteinas vispārējās vai Vācijas prezidenta), citas tiešām neizbēgami nozīmīgas, kā Francijas prezidenta vēlēšanu divas kārtas ar finišu 7. maijā, mazāk dzirdētās franču parlamenta vēlēšanas, kas sekos mēnesi pēc tam, ar iespējams nopietnākām sekām, nekā izdaudzinātās Vācijas Bundestāga vēlēšanas 24. septembrī. Pa to burzmu būs arī virkne parlamentu un pašvaldību vēlēšanu, kas iepriekšminēto uzturētajā ažiotāžā paies tikpat kā nemanītas.

Continue reading “Eirorastu salnas nokostie populisma asni”

Nešaujiet uz pianistu (3. daļa, morāle)

Rakstu sērijas noapaļojuma gabals.

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Februāra vidū kā graujošs fakts mēdijos parādījās ziņa: Trampa reitings 38, pareģotais  pasaules gals tuvojas, mēs taču teicām un tā tālāk un tā tālāk. Tam pretī nāca pa kādai karikatūrai: reitings? Gellapa reitings? Šausmas? Bet tas taču it tas pats Gellaps, kurš pareģoja Klintones uzvaru, vai ne?

Kopš trīsdesmitajiem gadiem Gellapa aģentūra (Gallup, Inc) mēra ASV iedzīvotāju vērtējumu prezidenta darbībai, vienkāršoti jautājot – vai tiek galā ar darbu? Rezultātu sauc approval rating, un tā faktiski ir tā pati metode, ar kuru tiek veidoti mums ierastie reitingi. Atšķirība ir rezultātu pasniegšanas tradīcijā. Pie mums publicētos reitingus iegūst, no pozitīvā vērtētāju procenta atņemot negatīvo procentu, tādējādi rezultāts var būt gan pozitīvs, kā tas ierasti ir Vairai Vīķei – Freibergai un Aivaram Lembergam, gan arī negatīvs, kā decembra beigās publicētajos rezultātos KNAB  – 28, valdība – 55, Saeima – 70. Jā jā, mīnus 70 paliek pēc tam, kad plusi no negatīvā vērtējuma ir jau atskaitīti.

ASV prezidenta approval rating, par kuru mēs dzirdam ziņās, ir mērījuma pozitīvā komponente. Tādēļ mūsu tradīciju ieradušie varbūt arī nesaprata, ko var uztraukties par Trampa reitingu 38, šeit tādi cipari izklausītos tīri jauki. Pārtulkojot mums ierastākā, aritmētika būtu tāda: +38 –56 = –18. Mīnus astoņpadsmit, kā ikdienišķam Latvijas ministram. Tātad skaitlis tiešām zems. Trampa atbalstītāji, ņemot vērā visu vadošo aptauju firmu kaunpilno izgāšanos vēlēšanu prognozēs, noliek to vienā plauktā ar dishonest media un turpina kā refrēnu vai ikkatrā iespējā.

Continue reading “Nešaujiet uz pianistu (3. daļa, morāle)”

Nešaujiet uz pianistu (2. daļa)

APTAUJAS UN PROGNOZES

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Jautājumi sakiet, kur mēs varētu būt redzējušies? vai pa rīkli gribi? nav iecerēti kā informācijas iegūšana caur atbilžu uzklausīšanu. Arī aptaujām un socioloģiskiem mērījumiem mērķi mēdz būt dažādi, un sabiedriskās domas izzināšana ir tikai viens no variantiem.

Iepriekšapskatītais aptaujeklis par kapiem un tramvajiem, īstenībā mēsls aptaujas noformējumā, ir primitīva ilustrācija PR pasākumam, kura mērķis ir nevis sabiedriskās domas izzināšana, bet gan mazveiksmīgs mēģinājums to ietekmēt.

turkmen-94

Metode tā pati, kurai katrs TV reklāmas klipu skatītājs pakļauts ik vakaru džiljons reižu: 142% klientu apgalvo, ka kļuvuši stipri gudrāki jau pēc divu nedēļu ārstēšanās kursa. Tabletes pret stulbumu tikai par astoņiem eiro gabalā, ar atlaidi!

Šādam mērķim stipri smalkākā, lai arī dārgākā veidā kalpo “mērījumi”, kuros ietekmēšana notiek pašā aptaujas procesā, metodiski savirpinot jautājumus, pārbīdot respondenta uzmanības fokusu un ļaujot tam nonākt pie “pareizā” secinājuma. Un to visu var izmantot arī publicēšanai, līdzīgi kā iepriekšējā variantā. Divi vienā, kā klasiskā lielveikalu mārketingā. Šo metodi agresīvi lietoja gaismas spēki, kad skaloja mums smadzenes par nepieciešamību ļaut lāčukiem strādāt, un pat sacēla tādu pat skandāliņu sociologu branžā. Ja pareizi atminu, bija sūdzība uz ESOMAR, kas gan beidzās kā parasti.

Continue reading “Nešaujiet uz pianistu (2. daļa)”

Kampaņa beigusies, karš turpinās

Vēlreiz par jauno seriālu “platformas pret mēdijiem”.

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Politikā kampaņas beidzas ar vēlēšanām, bet tas ne vienmēr ir miera sākums. Šoreiz ASV vēlēšanu cikls iezīmē saasinājumu, ko paši dalībnieki sauc par atklātu karu.

Arī otra puse to sauc tieši tāpat, pietiek kaut vai pāris minūšu pašķirstīt jūķūbi, lai izlektu dučiem sižetu par Trampa karu pret mēdijiem, mēdiju karu pret Trampu un visādu kolorītu aplamāšanos.

Tā kā republikāņu kandidāts kampaņā izrādījās uzvarētājs, pie kam tieši pretēji visām gudro un pārgudro ekspertu “drošajām prognozēm”, tad mēdiju moguliem ir ko pasvīst, lai izskaidrotu donoriem un sponsoriem, kādēļ garantētais rezultāts nav sasniegts, un naudiņa ir pagalam.

Continue reading “Kampaņa beigusies, karš turpinās”

… ja kalns nenāk, kalns var iet …

Sena dziesma jaunās skaņās, divarpus ainās.

AUTHOR: MĀRCIS BENDIKS

Žanra cienītājiem ļoti patika tā vietiņa nu jau skandalozi slavenajā Trampa preses konferencē, kur viņš reāli bez ceremonijām aplamāja CNN korespondentu un šamo reāli pasūtīja.

Tiem, kas kampaņas tehnoloģiskajai pusei nepievērsa uzmanību, tas varēja šķist kas negaidīts un pat neiespējams: publiskai personai tak nepieciešams masu mēdiju atbalsts, lai varētu vēstīt tautai savu viedokli, diskutēt ar pretiniekiem un panākt atbalstu savai politikai. Veca gudrība. Situācijas attīstība atsauca atmiņā senu stāstu no manas jaunības, kuram bija negaidīts turpinājums, un ko tagad es sauktu par mūsdienu komunikatīvās vides jauno paradigmu.

Continue reading “… ja kalns nenāk, kalns var iet …”